Mežāzis – Hestija
Hestija ir pirmā Olimpa dieviete, mūžam jaunā ģimenes pavarda sargātāja un upurēšanas uguns aizgādne.
Hestiju dievinājis pats Apollons, bet saņēmis kurvīti, jo jaunavības zvērests nav nekāds joks: reiz to devi, tātad ievēro.
Mežāži ir tādi paši: visas tās muļķības par mīlestību – protams, ir jau jaukas un labas, bet kas domās par svarīgākām lietām? Šekspīrs? Nē, Mežāzis domās!
Vai arī Hestija, kas bija tā, kas iedeva Prometejam uguni, lai tas dalītos ar vienkāršiem mirstīgajiem. Mežāzi vispirms parūpēsies par citiem, bet tikai pēc tam – par sevi, vismaz tā izskatās no malas.
Patiesībā Mežāžiem nemaz par sevi nav jārūpējas, jo viņiem jau tāpat viss kārtībā. Citiem vārdiem, viņi to vien dara, kā rūpējas par sevi, bet citiem tas paliek nemanāms.
Un vēl: romieši dēvēja grieķu Hestiju par Vestu. Dievietes Vestas priesterieņu pienākums bija glabāt jaunavību — gan ne mūžīgi, bet tikai līdz kalpošanas laika beigām. Bet par šo upuri viņas tika pieklājīgi atalgotas: atbrīvojās no tēva varas, drīkstēja pēc saviem ieskatiem rīkoties ar īpašumu, apžēlot noziedzniekus un sodīt neliešus.
Mežāži šādam darījuma piekristu bez šaubīšanās!
