Katra šķiršanās ir krāpšanas vai nodevības rezultātus ar to pašu kopsaucēju: nelīdzsvarotību. Jūs nejūtat, ka saņemat tikpat, cik ieguldāt attiecībās.
Nav tādu attiecību, kuras 100 % visu laiku būtu ideālas, pat vislabākās no visām. Jūs vienkārši it kā pēc kārtas mīliet viens otru, un tas ir normāli. Bet dažreiz jūs ieliekat attiecībās visu savu sirdi un veselu mūžību gaidiet, līdz jūsu partneris izdarīs to pašu. Un, lūk, tad kļūst sāpīgi.
Vissliktākais ir tad, kad jūs jūtat, ka jūs abi pilnībā bijāt attiecībās, bet pēc tam otrs cilvēks vienkārši pārstāja pilnībā attiecībās ieguldīt – vai nu pēkšņi, vai arī tas noticis pamazām. Tas apbēdina, jo jūs zināt, ka viņš var vairāk, bet acīmredzot vairāk to negrib.
Jums ir brīnišķīgas atmiņas par laiku, kad bijāt kopā, kad jūs abi viens otru mīlējāt tā, kā vien spējāt, un jūs cerat, ka to vēl var atgūt.
Varbūt jā, un varbūt arī nē. Viss ir atkarīgs no konkrētajām attiecībām. Vienkārši ziniet, ka jūs esat pelnījusi, lai jūsu mīlestība atgrieztos pie jums pilnā apjomā. Ja jūs nesaņemat to, ko esat pelnījusi attiecībās, tad sāpes ir dabīga un normāla reakcija. Un jums ir tiesības pajautāt, kāpēc tā ir. Un jums ir tiesības aiziet, ja nekas nemainās.
Nevienas attiecības nevar izdzīvot mūžīgā jūtu nelīdzsvarotībā. Kā var dzīvot, ja tas, kuru jūs mīlat, nemīl jūs tikpat stipri? Pat, ja tā ir neliela nelīdzsvarotība, bet, ja tā ir pastāvīga, tad tas jūs grauzīs, un pavisam taisnīgi.
Jūs esat pelnījusi tādu, kurš var atbildēt jums ar līdzvērtīgu mīlestību. Visgrūtākais tajā visā ir būt pacietīgai un sagaidīt to cilvēku, bet tas ir tā vērts.
avots: soulpost.ru
