Vēsajā periodā iesnas ir ļoti bieža parādība, tādēļ reizēm sākam tās uztvert kā pašsaprotamas. Tomēr tā darīt nevajadzētu, jo tās var pāraugt hroniskās iesnās, kas var ievērojami ietekmēt gan pašsajūtu, gan dzīves kvalitāti un veselību. Kā izvairīties no hronisko iesnu riska un kā šo problēmu risināt, ja tomēr sanācis saslimt, konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, privātklīnikasHeadlineotorinolaringologs Valdis Miglāns un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Iemesli ir dažādi
Otorinolaringologs V.Miglāns skaidro – hroniskas iesnas ir visai izplatīta kaite. Brieduma gados problēmu loks, kas nosaka deguna aizlikumu, ir ievērojami plašāks nekā bērnībā. Tāpēc loram jāizdibina īstais iemesls, un bieži vien tie ir pat vairāki. Vecāku vaina varētu būt tik daudz, ka, iespējams, hronisku iesnu pamatā ir iedzimtība, piemēram, alerģisks iekaisums, taču pārējais gan parasti ir pašu sarūpēts, jo nereti aizlikts deguns saistīts ar dzīvesveidu un profesiju. Arī ārējā vide daudz ko nosaka. Sadzīves ķimizācija, mikroklimata kontroles iekārtas, elektronika, kas ražo jonizētas gaisa molekulas… Tas viss kopumā atstāj iespaidu uz deguna gļotādas veselību. Sākumā ir vienkāršas iesnas, bet ar laiku iekaisums no deguna dobuma izplatās dziļāk – deguna blakusdobumos, aizdegunē, kaklā, ausīs un skar pat dziļo elpceļu gļotādu. Aizliktu degunu bieži pavada gļotādas sekrēcijas traucējumi – puņķošanās vai sausums, var būt arī nieze degunā, šķaudīšana, ožas traucējumi, acu asarošana, spiediens sejā un galvassāpes, bet bērniem – klepus un ausu sāpes.
Nevajag ignorēt
Pie hroniskajām iesnām pierod. Tomēr jāapzinās, ka kādā brīdī tas viss var radīt atsevišķas vai pat visa ķermeņa problēmas. Visdrūmākais scenārijs? Deguns un tā blakusdobumi ir daļa no kopējās elpceļu sistēmas. Vesela cilvēka deguna un deguna blakusdobumu gļotādai – skropstiņepitēlija šūnām – piemīt spēja visu traucējošo, kas uz tās nonācis (putekļi, vīrusi, baktērijas, sēnītes), automātiski aizvirzīt pareizā virzienā – uz mandeļu pusi. Deguna gļotāda sasilda gaisu, pirms tas nonāk dziļajos elpceļos. Bet, ja deguna un deguna blakusdobumu gļotāda ir iekaisusi, balsene, elpvads, bronhi – visi šie dziļo elpceļu orgāni – var tikt negatīvi ietekmēti. Cilvēkiem, kuriem grūti elpot caur degunu, bieži vien veidojas hronisks bronhīts vai pat bronhiālā astma. Tāpat, ja deguns vairs kārtīgi neelpo, pasliktinās asins piesātinājums ar skābekli, īpaši miegā, parādās krākšana, nogurums un miegainība. Sirdij jāstrādā ar lielāku piepūli, tas ar laiku var radīt paaugstinātu asinsspiedienu un sirds kaites. Zūd spēja sajust smaržas, un tas ietekmē cilvēka emocionālo dzīvi, stāsta ārsts.
Nervu sistēmas ietekme
Ir emocionāli ļoti jūtīgi cilvēki, kas vienmēr mokās ar elpošanas traucējumiem, lai gan deguna anatomija ir pietiekami laba. Tātad tā darbības regulācija patiesībā ir saistāma arī ar emociju, nervu pasauli. Deguns faktiski dzīvo savu suverēno dzīvi neatkarīgi no pārējā ķermeņa. Tā darbības regulācija notiek ar veģetatīvās nervu sistēmas starpniecību, tieši tā dod komandu, kad iztukšoties asinsvadiem, līdz ar to degunā gļotāda saplok un elpot kļūst vieglāk. Savukārt, lai ieelpoto gaisu sasildītu, deguna gļotāda uzkrāj asinis – šajā situācijā deguns liekas aizlikts. Veģetatīvā nervu sistēma regulē arī gļotādas sekrēciju, tātad deguns ir maņu, dzīves kvalitātes orgāns, tas īpaši ietekmē cilvēka pašsajūtu.
Iespējams, alerģija
Vēl viens hronisku iesnu iemesls ir alerģija. Nu, ko lai dara, ja gēni nosaka tādu atbildes reakciju uz kairinājumu?! Proti, iekaisums rodas pie pirmās izdevības, nevietā un nelaikā, tas nepāriet tik vienkārši kā cilvēkam, kura gēniem nav šī alerģijas noskaņojuma. Tāpēc ir nepieciešams šo nepareizo iekaisumu ārstēt. Ja to nedara, alerģiskais iekaisums, var teikt, uztur sevi un pie pirmās iespējas saasinās, piemēram, saslimstot ar akūtu vīrusu infekciju vai ieelpojot putekļus u. tml.
Pirms daudziem gadiem alerģiskās iesnas nebija tik bieži sastopamas, bet šobrīd situācija mainās – šādu pacientu ir arvien vairāk. Piemēram, abiem vecākiem ir kāda alerģijas forma – bronhiālā astma vai atopiskais dermatīts –, un meitai vai dēlam nepārtraukti ir aizlikts deguns. Parasti šiem pacientiem ir viegli palīdzēt ar degunā iesmidzināmām pretiekaisuma zālēm.
Vīrusi – deguna gļotādas slepkavas
Vai no parastām vīrusu izraisītām iesnām var rasties hroniskas iesnas? Jā. Lielākā daļa vīrusu atšķirībā no baciļiem vēlas mitināties tieši šūnā. Tātad gan mūsu epitēlija šūnās, gan asinsvadu un dziedzeru šūnās, pat imūnšūnās, kas brīvi klejo pa gļotādu, un vīrusi tās sāk maitāt. Daudzi no tiem pat izmaina šūnu regulāciju tā, ka deguna gļotādā tiešām strauji attīstās hronisks iekaisums. Protams, ne uzreiz pirmajā vai otrajā iesnu nedēļā, bet nedēļās un mēnešos. It īpaši, ja cilvēks ar vīrusu iesnām saslimst atkārtoti īsā laikā.
Cilvēkiem patīk atjokot: ja iesnas ārstēsi, tās ilgs nedēļu, ja neārstēsi, tad septiņas dienas. Zināmā mērā viņiem ir taisnība, taču nedrīkst aizmirst, ka tās septiņas dienas ir tikai simptomu periods, savukārt pati slimība noris krietni ilgāk, lai gan cilvēks subjektīvi jūtas labi. Pēc iekaisuma gļotāda sadzīst vidēji mēneša laikā, katrā ziņā ne ātrāk par divām nedēļām. Ja šāds cilvēks – izvārdzis, sastresojies – steidzas uz darbu, sekas var būt arī hronisku iesnu attīstība.
Starp citu, pēc jaunākiem pētījumiem uzskata, ka īstenībā daļa no slimības ierosinātājiem netiek pat pielipināti – tie vienkārši dzīvo cilvēka deguna un deguna blakusdobuma gļotādā. Un, tiklīdz organismā notiek kādas nelabvēlīgas izmaiņas – nosalst kājas vai rokas, sapūš galvu vai ausis, vai ir liela emocionāla slodze, vai cilvēkam ir regulārs, nelabvēlīgs stress –, imunitāte krasi krītas, vīrusi aktivē gļotādas iekaisumu. Vārdu sakot, lai iedzīvotos hroniskās iesnās, nav nepieciešams, lai kāds obligāti ieklepo sejā. Pietiek ar paša nelaimēm!
Kā ārstēt hroniskās iesnas?
Pirmkārt, labāk, lai degunā ieskatās tieši ausu, kakla un deguna ārsts.
Otrkārt, būs vajadzīgi izmeklējumi, lai izprastu, kas par vainu. Piemēram, ārsts izdara deguna dobuma endoskopiju, ja nepieciešams, veic deguna elpošanas objektīvus mērījumus – rinomanometriju, var nozīmēt arī datortomogrāfiju deguna dobumam un deguna blakusdobumiem noteiktās plaknēs.
Autors: Benu Aptieka
