Tuvojoties pavasarim, par kuru vēsta zemes smarža un siltāki vēji, tā vien gribas pilnu krūti ieelpot un nopurināt ziemas nogulsnes. Tomēr vairākiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tas var neizdoties. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem visizplatītākais mirstības cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, kam seko onkoloģiskās saslimšanas, visbiežāk – plaušu un bronhu ļaundabīgie audzēji. Februārī tiek atzīmēts vēža profilakses mēnesis, un varbūt šis ir piemērots brīdis, lai atteiktos no smēķēšanas, kas izraisa gan sirds, gan plaušu slimības, aicina “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Tabakas degšanas blakusprodukti, kurus ieelpo ne tikai smēķētājs, bet arī viņa līdzcilvēki – pasīvie smēķētāji, ir līdzvērtīgi ķimikāliju ražotnei. “Ķīmisko vielu kokteilis, ko ieelpo smēķētājs, ir viens no bagātīgākajiem pasaulē – tas satur ap 4000 dažādu sastāvdaļu, no kurām vairums ir indes. Katra cigarete satur tādus produktus kā nikotīnu, kas ir insektu inde, amonjaku – tīrīšanas līdzekli, etiķskābi, arsēnu jeb žurku indi, metānu, kas parasti veidojas kanalizācijas caurulēs, kadmiju, kuru var atrast bateriju sastāvā, tuloulu jeb krāsu šķīdinātāju, svinu, acetonu un citas vielas. Ik pēc astoņām sekundēm pasaulē kāds priekšlaicīgi mirst no smēķēšanas izraisītajām sekām,” brīdina “Euroaptieka” famaceite Ieva Zvagule.
Nesmēķē pats un neindē citus
Pastāvīgiem smēķētājiem ir lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi, infarktu, sirds mazspēju un citām potenciāli nāvējošām slimībām. Viena izsmēķēta cigarete saīsina dzīvi par aptuveni 11 minūtēm, turklāt regulārs smēķētājs Latvijā cigarešu iegādei tērē 600–1200 eiro gadā. Jāņem vērā, ka cigaretes aizstāšana ar citu tabakas izstrādājumu nebūs risinājums – veselībai ir kaitīgi visi tabakas produkti, arī ūdenspīpes, šņaucamā vai košļājamā tabaka, cigāri, elektroniskās cigaretes. Turklāt veselības apdraudējums nav vienīgais risks: neuzmanīga smēķēšana izraisa aptuveni trešo daļu no visiem ugunsgrēkiem.
“Vairums cilvēku zina, ka smēķēt nav labi, taču daudz retāk atceramies par pasīvo smēķēšanu, kas ir ne mazāk kaitīga. Ieelpotie cigarešu dūmi kairina elpošanas ceļus un plaušu audus, paaugstina risku saslimt ar vēzi un sirds slimībām, pastiprina astmas simptomus un var izraisīt astmu arī veseliem cilvēkiem. Īpaši bīstama pasīvā smēķēšana ir grūtniecēm, jo paaugstina spontāna aborta risku, un bērniem, kuru plaušas vēl tikai attīstās,” stāsta Ieva Zvagule.
Lai kļūtu par pasīvo smēķētāju, nemaz nav jāstāv blakus smēķējošam cilvēkam, jo cigarešu un tabakas dūmi saglabājas gaisā stundām ilgi. Tāpēc, ja ģimenē ir smēķētājs, jāvienojas, ka mājās smēķēšana nav atļauta – sevišķi tad, ja ģimenē aug bērni.
Dzīve bez tabakas paver jaunus apvāršņus
Atmetot smēķēšanu, var nākties saskarties ar nepatīkamām fiziskām izpausmēm, taču tās ir pozitīvu pārmaiņu vēstneši. “Klepus un sausa mute liecina, ka plaušas attīrās no darvas. Nikotīns nomāc apetīti, tāpēc, pārtraucot smēķēšanu, varat sajust lielāku izsalkumu. Ēdiet augļus un dārzeņus, košļājiet košļājamo gumiju pret sausumu mutē un dzeriet daudz ūdens. Ieteicams arī ierobežot kafijas un stipras tējas daudzumu uzturā, jo nikotīns ietekmē smadzeņu darbību, tāpēc, pārtraucot to lietot, var rasties miega traucējumi. Uzturieties svaigā gaisā – iespējams, pirmajās dienās jutīsiet reiboņus, jo oglekļa dioksīda vietā smadzenes saņems vairāk skābekļa. Taču šiem simptomiem vajadzētu pāriet pēc dažām dienām,” iesaka farmaceite.
Nepatīkamās izjūtas pāries, toties vienlaikus sajutīsiet uzlabojumus: jau 20 minūtes pēc smēķēšanas pārtraukšanas normalizējas pulss un asinsspiediens, pēc 24 stundām samazinās infarkta risks, pēc divām diennaktīm uzlabojas garšas un ožas sajūtas, pēc trijām – kļūst vieglāk elpot, jo atslābinās bronhu gludā muskulatūra un palielinās plaušu tilpums. Dažu mēnešu laikā samazinās tūska deguna blakusdobumos, mazinās klepus, nogurums un elpas trūkums, bet dažu gadu laikā uz pusi samazinās risks saslimt ar plaušu vēzi. Visbeidzot, atteikšanās no smēķēšanas palīdz atbrīvoties arī no nepatīkamas elpas un apģērba aromāta, ādas un zobu dzeltenīguma.
Kā atmest smēķēšanu?
“Nekādi palīglīdzekļi un burvju metodes neiedarbosies, ja cilvēks pats no visas sirds negribēs atmest smēķēšanu,” atzīst Ieva Zvagule. “Vispirms ir apņemšanās un gribasspēks, tikai tad – viss pārējais. Tomēr ir lietas, ko varat darīt, lai sev palīdzētu, jo atmest smēķēšanu nebūs viegli, un sevišķi nepatīkamas būs pirmās dienas.”
- Ja tiešām gribat pārtraukt smēķēt, nedomājiet par pēdējo cigareti – atgādiniet sev, ka pēdējo jau izsmēķējāt.
- Pastāstiet ģimenei un draugiem, ka vēlaties atmest smēķēšanu. Būs vieglāk, ja citi jūs “pieskatīs”, neļaujot smēķēt, kad to sagribēsiet, nesmēķējot jūsu klātbūtnē un iecietīgi izturoties pret jūsu nelāgo garastāvokli, kāds pirmajās dienās var jūs pārņemt.
- Izmetiet cigaretes, sērkociņus un pelnu traukus, neglabājiet cigarešu paciņu „neparedzētām vajadzībām” – jo mazāk atgādinājumu par smēķēšanu būs acu priekšā, jo vieglāk pretoties kārdinājumam.
- Ja nevarat atmest smēķēšanu paša spēkiem, pārrunājiet to ar speciālistu – ārsts var izrakstīt recepti nepieciešamajiem medikamentiem, bet farmaceits ieteiks bezrecepšu līdzekļus, piemēram, nikotīnu aizvietojošo terapiju, kurā ietilpst nikotīna plāksteris, košļājamā gumija vai nikotīnu saturošas tabletes. Grūtniecēm pirms medikamentu lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu.
- Pirmajās nedēļās nāksies cīnīties ar nepatīkamām izjūtām, kārdinājumu uzsmēķēt un abstinences pazīmēm – nomāktību, grūtībām iemigt, aizkaitināmību, nervozitāti, grūtībām skaidri domāt. Taču simptomi kļūs vieglāki pēc pāris dienām un izzudīs pāris nedēļu laikā, tāpēc nezaudējiet drosmi.
“Vislabāk smēķēšanu aizstāt ar hobijiem, sportiskām aktivitātēm un nesmēķētāju kompāniju. Dodieties pastaigās, vingrojiet, skrieniet, brauciet ar velosipēdu un, cik iespējams, ierobežojiet alkohola patēriņu, jo arī alkohols veicina tieksmi uzsmēķēt. Lai pavasaris jūs pārsteidz ar zemes, ziedu un vēja smaržu buķeti!” novēl “Euroaptieka” farmaceite.
Autors: Euroaptieka
