Gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (45%) nelieto saules aizsargkrēmu – secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos. Tāpat pētījumā atklāts, ka visaktīvāk saules aizsargkrēmu no visām vecuma grupām izmanto jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem (82%). Ārste-dermatoloģe Lauma Valeine skaidro, ka Latvijā saules aizsarglīdzekļus lietojošo iedzīvotāju īpatsvars pakāpeniski palielinās, tomēr ir jāturpina strādāt, lai uzlabotu iedzīvotāju zināšanas un saules aizsargkrēma lietošana kļūtu par ieradumu visās vecuma grupās.

Saules aizsargkrēms – veselīgam un drošam iedegumam

Ārste-dermatoloģe L. Valeine norāda, ka saules aizsargkrēms ir pirmās līnijas aizsardzība pret ultravioleto (UV) staru radīto kairinājumu, kas nav veselīgs un grauj ādas imunitāti, savukārt ilgtermiņā var pastiprināt ādas vēža riskus. Speciāliste uzsver, ka, lietojot saules aizsargkrēmu, mēs sevi savlaicīgi pasargājam no šīm negatīvajām parādībām, jo pēc saules aizsargkrēma uzklāšanas āda veido katra cilvēka fototipam atbilstošu un veselīgu iedegumu. BENU AptiekasVeselības monitoringa rezultāti atklāj, ka 39% aptaujas dalībnieku saules aizsargkrēmu uzklāj ejot uz pludmali, 19% dodoties pie dabas, savukārt tikai 16% respondentu norādījuši, ka saules aizsargkrēmu lieto katru reizi, kad atrodas saulē. L. Valeine atgādina, ka saules aizsargkrēma lietošana ir aktuāla pilnīgi visām iedzīvotāju grupām un ne tikai dodoties uz pludmali, bet jau no pirmās pavasara saules līdz pēdējai saulainajai vasaras dienai. Saules aizsargkrēma uzklāšana ir aktuāla arī ziemas mēnešos, piemēram, atrodoties kalnos, kā arī visiem, kam ir pigmentācijas traucējumi, apsārtums jeb kuperoze un ādas vēža vēsture.

Saules aizsargkrēma lietošanas pamatā – zināšanas un ieradums

Komentējot pētījuma rezultātus, dermatoloģe norāda, ka Latvijas apstākļos ir salīdzinoši maz saulainu dienu, tomēr, klimatam pakāpeniski kļūstot siltākam un iedzīvotājiem vairāk ceļojot uz siltajām zemēm, arī izpratne par nepieciešamību pēc saules aizsargkrēma pamazām uzlabojas. Vienlaikus speciāliste atklāj, ka ir mērķtiecīgi jāveido saules aizsargkrēma lietošanas kultūra līdzīgi kā tas ir, piemēram, Austrālijā, kur bērni jau bērnudārza vecumā tiek apmācīti par saules aizsargkrēmu lietošanu. Kā vēl viens faktors zemajai saules aizsargkrēmu lietošanai ir sabiedrībā pastāvošie mīti, ka saules aizsargkrēms var kaitēt ādas veselībai. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā speciāliste aicina vērsties pie ārsta-dermatologa, kosmetologa vai arī farmaceita, kas sniegs gan atbildes uz interesējošajiem jautājumiem, gan arī ieteikumus saules aizsargkrēma izvēlē.

Aktīvākie saules aizsargkrēmu lietotāji – jaunieši

BENU AptiekasVeselības monitoringa rezultāti atklāj, ka saules aizsargkrēmu visbiežāk lieto iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 25 gadiem (82%), kamēr vecākās iedzīvotāju grupas saules aizsargkrēmus izmanto izteikti mazāk, piemēram, vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem tikai 41% respondentu norādījuši, ka lieto saules aizsargkrēmus. L. Valeine to skaidro ar informētības līmeni un zināšanām par iespējamajiem riskiem, jo jaunieši vairāk laika pavada digitālajā vidē, kur uzzina par iespējamajiem veselības apdraudējumiem, sauļojoties bez aizsargkrēma. Tikmēr BENU Aptiekasfarmaceite Z. Ozoliņa, balstoties uz savu pieredzi, norāda, ka aptiekās visbiežāk ar jautājumiem par ādas aizsardzību saulē un saules aizsargkrēmu lietošanu vēršas jaunās māmiņas, jo viņas apzinās, ka maziem bērniem saulē nepieciešamas īpašas rūpes un aizsardzība. Aptiekā bieži vēršas arī cilvēki ar saules apdegumiem, kuri nav ievērojuši saulē pavadīto laiku vai arī saules staros atradušies bez aizsargkrēma. Trešā iedzīvotāju grupa, kas regulāri vēršas aptiekā pēc padoma, ir cilvēki ar alerģiskām reakcijām uz sauli, kuru īpatsvars, kā atklāj Z. Ozoliņa, satraucošā kārtā pakāpeniski pieaug.

Saules aizsargkrēma izvēle

Saules aizsarglīdzekļi pieejami dažādās formās – kā spreji, krēmi un losjoni. Katram no tiem ir arī savs saules aizsargfaktoru līmenis (SPF), kas parāda, cik procentus saules starojuma aizsargfiltrs spēj absorbēt. Piemēram, SPF 50 saturošs aizsargkrēms spēj absorbēt 97 – 98% ultravioletā starojuma, SPF 30 – 96%, SPF 20 – aptuveni 94%. Kā vēl viens faktors, kas jāņem vērā, izvēloties saules aizsargkrēmu, ir saules aizsargfiltri. Tie iedalās fizikālajos un ķīmiskajos. Fizikālie aizsargfiltri atstaro gaismu un bloķē saules staru iedarbību, tādēļ ir ieteicami lietošanai bērniem. Šie krēmi bieži vien ir ar toni, lai būtu redzams, cik liels ādas laukums ir noklāts, jo nereti saules aizsargkrēmi netiek pilnvērtīgi lietoti, proti, netiek noklāts viss ķermeņa laukums, kā rezultātā tikai daļa ādas tiek pasargāta no UV starojuma. Uzklājot līdzekļus ar fizikāliem filtriem, ir redzams, vai viss ādas laukums ir pilnvērtīgi noklāts. Savukārt saules aizsargkrēmi ar ķīmiskajiem filtriem satur ķīmiskus savienojumus, kas darbojas šūnu līmenī un palīdz aizsargāt pret šūnas kodola bojājumiem, kuri brīvo radikāļu dēļ veidojas ādā.Tātad šie līdzekļi palīdz aizsargāt ādu ne vien no saules staru iedarbības, bet darbojas arī šūnu līmenī. Šādi līdzekļi būtu ieteicami tad, ja ir novērotas kādas ādas problēmas – novecošanās, pigmentācijas u.c. L. Valeine atgādina, ka fizikālos filtrus saturošie krēmi darbojas uzreiz, tādēļ tos var uzklāt tieši pirms iziešanas saulē, savukārt ķīmisko filtru iedarbībai ir nepieciešams zināms laiks, tādēļ tie ir jāuzklāj 20–30 minūtes pirms došanās ārā.

Cik bieži atjaunot saules aizsargkrēmu?

Neskatoties uz to, ka daudzi saules aizsargkrēmi ir ūdensizturīgi, tas nenozīmē, ka var visu dienu peldēties vai atrasties saulē, atkārtoti neuzklājot saules aizsargkrēmu, norāda L. Valeine. Gan fizikālo, gan ķīmisko filtru saturošs saules aizsargkrēms būtu jāatjauno ik pēc 2-3 stundām. Eksperte atgādina, ka saules aizsargkrēms jāuzklāj arī pēc peldes, skriešanas, pludmales volejbola vai jebkuras citas aktivitātes, kas saules staros izraisa pastiprinātu svīšanu. SavukārtBENU Aptiekasfarmaceite Zanda Ozoliņa atgādina, ka pirms saules aizsargkrēma lietošanas nepieciešams pārbaudīt tā derīguma termiņu, jo visi saules aizsargkrēmi ir jāizlieto 12 mēnešu laikā, un pēc derīguma termiņa beigām tie vairs nepilda savas funkcijas un tos nav ieteicams lietot. Abas speciālistes ir vienisprātis, ka, gan pirmajā reizē uzklājot saules aizsargkrēmu, gan darot to atkārtoti, īpaša uzmanība jāpievērš rūpīgai krēma uzklāšanai uz sejas, kakla un dekoltē zonas, kā arī ausīm un muguras, kas parasti ir visvairāk saules iedarbībai pakļautās ķermeņa zonas.

Autors: Benu Aptieka

11.07.2019.

 
0 Komentāru

Komentēt

Dieviete.lv,  noteikumi, ētikas kodekss, info@dieviete.lv 2019

+371 66 66 00 22  Valguma iela 31a, Rīga.

or

Log in with your credentials

Forgot your details?