Kuram gan, tuvojoties rudenim, negribētos paildzināt saulainās, bezrūpīgās vasaras dienas! Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem, kā to izdarīt, ir saglabāt vasaras garšas un aromātus ziemai. Kā sagatavot uzglabāšanai ogas, augļus un dārzeņus, nemainot to garšu? Vai iespējams veidot krājumus bez sāls un cukura? Kā konservēt, nezaudējot produktu uzturvērtību, stāsta Rimi Labākai dzīvei veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Gardums ledus garozā
Viena no vislabākajām metodēm ilgstošai produktu uzglabāšanai ir sasaldēšana, atzīst Rimi Labākai dzīvei eksperte Olga Ļubina. Saldētiem produktiem nevajag pievienot ne sāli, ne cukuru, tādējādi iespējams maksimāli saglabāt to sākotnējo uzturvērtību. Tiesa, jebkuras termiskas apstrādes rezultātā zūd termonestabilie vitamīni, piemēram, C vitamīns. Arī saldēšana ir termiska apstrāde, tomēr saldējot zaudējumi ir krietni mazāki, nekā konservējot vai ilgstoši karsējot.
“Saldēt var praktiski visu – augļus, ogas, tomātus, burkānus, zaļumus, papriku un citus dārzeņus. Pirms saldēšanas tie rūpīgi jāpārlasa, jo netīri vai bojāti eksemplāri nederēs. Dažus dārzeņus, piemēram, kabačus, cukīni, ziedkāpostus un Briseles kāpostus, vispirms vajag uz vienu minūti iegremdēt verdošā ūdenī, tad uzreiz likt aukstā ūdenī, pēc tam nosusināt un ievietot saldētavā,” iesaka Olga Ļubina un atklāj kādu triku arī tomātu uzglabāšanai – pirms sasaldēšanas tos nevajag blanšēt, taču tiem nedaudz jāiegriež mizā, lai tomāti sasalstot nepārplīstu.
Saldējot jāizvēlas hermētiski noslēdzami trauki vai konteineri, kuros uzglabāt vasaras un rudens veltes. Ideāli, ja produktus iespējams sasaldēt -18 grādu temperatūrā; pēc tam tos var uzglabāt arī zemākā temperatūrā, pat -24 grādos. Šādi saldēti produkti ir uzglabājami visu ziemu.
Sausi, bet koncentrēti
Vēl viena metode, kur dārza un meža veltēm nav jāpievieno ne cukurs, ne sāls vai etiķis, ir žāvēšana jeb kaltēšana – vecākais zināmais konservēšanas paņēmiens. Tā rezultātā produkti zaudē ap 80% sastāvā esošā ūdens, savukārt to sula un citas vielas kļūst izteikti koncentrētas. Pareizi apstrādājot, produkti šādā veidā gandrīz pilnībā saglabā uzturvērtību, un tos nebojā mikroorganismi. Šādai apstrādei ir piemēroti gan augļi un dārzeņi, gan sēnes. Kaltēt var svaigā gaisā, ja atļauj laikapstākļi, vai arī cepeškrāsnī un speciālos elektriskajos žāvētājos. Tiesa, šis ir smalks process: ja kaltēšana notiek zem klajas debess, jāuzmanās, lai produkti nesamirktu; savukārt krāsnī temperatūra nedrīkst sasniegt 100 grādus, lai produkti nesāktu cepties un nepiedegtu. Parasti kaltēšanai rekomendē apmēram 70 grādu temperatūru.
“Ideāli žāvēšanai padodas sēnes, āboli, bumbieri, tomāti un dažādas ogas. Vienīgi tas ir laikietilpīgs process: žāvēšana cepeškrāsnī var aizņemt no 5 līdz pat 10–12 stundām. Arī šīs apstrādes laikā tiks zaudēti termiski nestabilie vitamīni, taču kaltētas vasaras un rudens veltes ir bagātas ar šķiedrvielām,” stāsta Rimi Labākai dzīvei eksperte.
Lai varētu ēst bez raizēm
Konservētas un marinētas veltes ir ļoti garšīgas, tomēr bez sāls, cukura un etiķa tās nepagatavot. Savukārt šie pievienotie labumi var kairināt gremošanas trakta gļotādu, atgādina Olga Ļubina. Līdz ar to šādi pagatavoti produkti nav ieteicami cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, tendenci uz tūskām un jutīgu gremošanas traktu. Taču arī tiem, kam nav veselības problēmu, derētu atcerēties, ka, lietojot uzturā marinējumus, ir jāievēro mērenība.
Vēl viens aspekts, pret kuru jāizturas piesardzīgi, ir dažādu konservēšanas recepšu modificēšana, kuras gaitā obligāti jāievēro atbilstoša higiēna. “Nepareizi sagatavoti krājumi var būt potenciāli bīstami, jo burciņās var savairoties botulīna baktērijas, kas ir termiski izturīgas, un saindēšanās ar tām ir bīstama dzīvībai. Tāpēc es ieteiktu izmantot vecās, labās, pārbaudītās konservēšanas un marinēšanas receptes, bet ēst šos labumus ar mēru,” saka Rimi Labākai dzīvei eksperte Olga Ļubina.
Autors: Rimi
