Minerālvielas, tāpat kā vitamīni, atbild par normālu organisma funkcionēšanu, tās rūpējas par pareizu šūnu, orgānu un nervu sistēmas darbību. Lai gan ar pārtiku organisms var uzņemt vajadzīgās uzturvielas, bieži to daudzums ir nepietiekams. Cilvēka organisms ir gudrs, tas spēj ilgstoši funkcionēt, izmantojot vitamīnu un minerālvielu rezerves. Problēmas visbiežāk sākas, kad sasniegts kritiskais punkts un vitamīnu, minerālvielu trūkuma dēļ rodas nopietnākas veselības problēmas. Uzzini, kuras no minerālvielām ir svarīgas kaulu, locītavu un muskuļu veselībai!
Glikozamīns – veselīgām un stiprām locītavām
Glikozamīns ir skrimšļaudu būvmateriāls, kas palīdz saglabāt veselīgas un stipras locītavas, piedalās jaunu saistaudu izstrādē.Tas aizsargā skrimšļus no pāragras sairšanas un deformācijas, aizkavē skrimšļu pārklājuma nodilšanu, bojājumu gadījumā aizkavē turpmāku audu zudumu, tādējādi ļaujot saglabāt skrimsli, kā arī palielina locītavu šķidruma izstrādi. Glikozamīns sastopams teju visos organisma audos, bet lielākoties – skrimšļos, saitēs, cīpslās, kaulos, muskuļos, nagos, matos un ādā. “Ar gadiem organisma spēja sintezēt glikozamīnu samazinās, kā rezultātā rodas diskomforts un sāpes, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti un pat kustībspēju. Jo mazāk glikozamīna organisms producē, jo ātrāk dilst locītavu skrimslis, neatjaunojas locītavās esošais šķidrums un parādās locītavu sāpes un stīvums,” uzsver Apotheka farmaceite Laila Zālīte.
Glikozamīnu ieteicams lietot:
- cilvēkiem, kuriem regulāri ir palielināta fiziskā slodze (aktīva sportošana, fizisks darbs);
- lai nodrošinātu normālu metabolismu locītavās, palīdzot saglabāt kustību brīvību;
- deģeneratīvu locītavu slimību, piemēram, osteoartrīta vai reimatoīdā artrīta, gadījumā;
- ja parādījušies pirmie simptomi – diskomforta sajūta, stīvums, kas var liecināt par locītavu problēmām;
- cilvēkiem ar lieko svaru, kas rada pastiprinātu slodzi locītavām.
Ieteicamā glikozamīna diennakts deva ir 1500 mg. Lai justu glikozamīna iedarbību, tas jālieto vismaz 8 – 12 nedēļas. To ieteicams lietot kursa veidā 3 mēnešus, šo kursu atkārtot 2-3 reizes gadā.
Kalcijs ne tikai kauliem un zobiem, bet arī matiem, nagiem un veselīgai sejas ādai
Kalcijs ir viena no nozīmīgākajām cilvēka organismā atrodamajām minerālvielām, kas ne tikai palīdz kauliem un zobiem būt stipriem, bet atstāj ietekmi arī uz matiem, nagiem un sejas ādu, veicina organisma imunitāti, palīdz darboties sirdij un nerviem, atbild par muskuļu savilkšanās spēju, regulē šūnu membrānu caurlaidību, kā arī tam ir būtiska loma hormonu darbības regulācijā. Šī minerālviela ir vajadzīga gan augošam bērnam, gan pieaugušajam, gan vecāka gadagājuma cilvēkam.
Organisms pats kalciju sintezēt nespēj, tāpēc ir svarīgi papildināt kalcija rezerves, regulāri uzņemot to ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem. Par kalcija trūkumu organismā liecina dažādi simptomi – bieža nagu šķelšanās, lūstoši mati, trausli zobi, bieži kaulu lūzumi, muguras vai locītavu sāpes, nervozitāte, nemiers, uzbudinātība, bezmiegs, krampji, spēcīgas galvassāpes, nervu vai muskuļu raustīšanās, paātrināta sirdsdarbība, kā arī paaugstināts asinsspiediens. Ja ilgstoši cilvēks novēro kādu no minētajiem simptomiem, vajadzētu apmeklēt ārstu un veikt asins vai urīna analīzes, lai noteiktu kalcija līmeni organismā.
Lai kalcijs organismā tiktu izmantots jeb uzsūkts, vienlaicīgi jāuzņem arī D3 vitamīns. Kalcijs un D3 vitamīns organismā savstarpēji mijiedarbojas. Ja organismā būs D vitamīna deficīts, tad arī kalcijs, ko ierasti it kā pietiekamā daudzumā uzņemam ar uzturu, organismā neuzsūksies.
No pārtikas produktiem bagātīgākais kalcija avots ir piena produkti: piens, kefīrs, biezpiens, jogurts un galvenokārt siers. Tas atrodams arī auzu pārslās, pupiņās, lazdu riekstos, mandelēs, sezama sēklās, zaļumos, brokoļos, burkānos, kāpostos, lasī un sardīnēs.
Pieauguša cilvēka ieteicamā kalcija dienas deva ir 1200 mg.
Magnijs – muskuļu veselības un funkciju nodrošināšanai
Magnijs no tā kopējās koncentrācijas cilvēka organismā pārsvarā atrodas muskuļos un kaulos. Tas kopā ar kalciju veido zobu emalju, piedalās aminoskābju un ogļhidrātu metabolismā, nodrošina pareizu impulsu pārvadi no nerviem uz muskuļiem, palīdz samazināt nogurumu un nespēku, un veic citas funkcijas organismā.
Par magnija deficītu organismā var liecināt apetītes zudums, slikta dūša, vemšana un vājums neliela līdz vidēja magnija deficīta gadījumā, kā arī izteikti krampji, sirds aritmiska darbība un apziņas traucējumi īpaši smaga magnija deficīta gadījumā.
Magnijam ir liela nozīme muskuļu veselības un funkciju nodrošināšanā. Lai muskuļi funkcionētu pilnvērtīgi papildus magnijam nepieciešams arī kālijs (kopā ar nātriju palīdz mazināt un novērst muskuļu krampjus), kalcijs (palīdz regulēt muskuļu kontrakcijas un sirds ritmu) un nātrijs (uztur šķidruma līdzsvaru organismā, nervu darbību, regulē muskuļu kontrakcijas un skābju-bāzes līdzsvaru) jeb tā sauktie elektrolīti. Ja organismā sācies elektrolītu deficīts, cilvēks arvien biežāk var sūdzēties par krampjiem.
Ar uzturu dienā cilvēks var uzņemt 100 – 300 mg magnija, taču tikai trešdaļa no tā uzsūcas. Lai veicinātu magnija uzsūkšanos, liela loma ir ogļhidrātiem, īpaši fruktozei, kā arī D vitamīnam. Ar magniju bagāti ir zaļie lapu salāti, treknas zivis (tuncis, makreles, lasis), pākšaugi, rieksti, sēklas, melnā šokolāde.
Dienā rekomendējamo magnija devu ietekmē veselības stāvoklis, dzimums un vecums. Pieaugušām sievietēm dienā ieteicamais magnija daudzums ir 320 mg, vīriešiem – 400 mg. Pastiprināti magnijs vajadzīgs grūtniecēm – 420 mg dienā.
Par nepieciešamību papildus uzņemt uztura bagātinātājus ieteicams konsultēties ar ārstējošo ārstu vai farmaceitu.
