Prostatas vēža slimnieku skaita palielinājums, efektīvākās ārstēšanas metodes, kā arī Veselības ministrijas onkoloģijas pacientiem atvēlētā budžeta sadale. Par šiem un citiem vīriešu veselības jautājumiem trešdien, 21. novembrī, tiekoties diskutēja Movember Latvija, Alianse Vīriešu Veselībai, Latvijas Urologu asociācija, Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centrs, Onkoloģijas Attīstības Biedrība, O Fonds, kā arī Latvijas Veselības ekonomikas asociācija un Nacionālais Veselības dienests.

 Kā liecina statistika, prostatas vēzis skar vairāk nekā 10% Latvijas vīriešu, un 4% no visiem saslimšanas gadījumiem beidzas letāli. Tikmēr “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” pētījuma dati liecina, ka tikai 7% vīriešu vecumā virs 45 gadiem pēdējā gada laikā ir apmeklējuši urologu, bet 50% respondentu šajā vecuma grupā pie speciālista nav bijuši nekad. Šī iemesla dēļ ir ārkārtīgi svarīgi atgādināt, ka laicīgi atklāts, prostatas vēzis var būt veiksmīgi ārstējams.

Movember kustības dibinātājs, Helmuts Bēķismudināja valstij sniegt atbalstu regulāru vīriešu veselības pārbaužu nodrošināšanai: “Latvijas vērtība ir spēcīgi un veseli vīri, tēvi, brāļi un dēli. Un par savu veselību mums katram ir jācīnās, taču mēs aicinām vīriešus ne tikai pārbaudīties, bet arī pārlieku nesatraukties, ja vēzis tiek atklāts – stāstot par to, kā šos slimību ārstēt un viens otru atbalstot. Ir svarīgi panākt, ka arī vīrieši, sasniedzot noteiktu vecumu, reizi gadā saņem valsts aicinājumu bez maksas veikt prostatas izmeklēšanu. Uzzinot diagnozi prostatas vēzis, ikviens vīrietis vēlas tikt pilnībā izārstēts; rast risinājumu uzreiz, nevis gaidīt, kad audzējs progresēs; saņemt tādu ārstēšanu, kas ļauj saglabāt esošo dzīves kvalitāti, potenci un vīrieša pašļepnumu; un turpināt dzīvot, kā līdz šim.”

Latvijas Urologu asociācijas pārstāvis, PSKUS Uroloģijas centra nodaļas vadītājs, urologs Juris Plonisiezīmēja ne tikai prostatas vēža saslimšanas statistiku, bet arī dažādus ārstēšanas veidus, kas pacientam piemērojami individuāli: “Vidējais prostatas vēža slimnieka vecums ir 65 – 69 gadi, lai gan vēl tikai pirms 10-15 gadiem tas pārsniedza 70 gadus. Latvijā katru gadu ir no 1000 līdz 1200 jauniem pacientiem. Tas ir 1 vīrietis no 1000, kas uz mūsu populācijas fona ir daudz. Vīriešu vidū Latvijā prostatas vēzis izplatības ziņā ir pirmajā vietā. Agrīna diagnostika un profesionāla ārstēšana mūsdienās ir milzīgs medicīnas nopelns, kas ļauj ar šo slimību laicīgi cīnīties – apmēram 50% pacientu prostata vēzis tik atklāts sākuma stadijā. Tā kā prostatas vēzis attīstas lēnām dažkārt pacientiem tiek rakomendēta neārstēt, bet gan tikai novērot slimības attīstības gaitu. Ja situācija ir sarežģītāka, tiek veikta vai nu ķirurģiska iejaukšanās vai pacients nozīmēts uz staru terapiju vai hormonu terapiju”.

Tāpat dakteris Plonis iezīmēja, ka pēdējos gados pasaulē un Latvijā ir ienākusi arī hipofrakcionētā staru terapija. Šī staru terapija spēj ārstēt audzējus prostatā daudz precīzāk, samazinot prostatai apkārt esošo veselo audu apstarošanu un tādējādi samazinot ārstēšanās blakusparādības.

Latvijā jau vairāk kā 2 gadus pieejama hipofrakcionēta prostatas vēža staru terapija, izmantojot robotizētu radioķirurģijas iekārtu “CyberKnife”. Siguldas slimnīcas radiologs terapeits Māris Mežeckisieskicē ārstēšanās procesu: “Prostata ir kustīgs orgāns, tāpēc pat ar modernāko tehnoloģiju klasiskās terapijas stariem precīzi trāpīt vēža skartajām šūnām ir sarežģīti. Šī iemesla dēļ staru terapijas deva tiek sadalīta 35 – 45 reizēs, lai neapdraudētu pacientu ar smagām blakusparādībām. Savukārt robotizētā radioķirurģija spēj izsekot prostatas dziedzera kustībām, visu starojuma devu piegādājot ievērojami precīzāk, turklāt tam nepieciešamas vien 4 – 5 reizes, kas ārstēšanās kursu padara īsāku, kvalitatīvāku un efektīvāku, samazinot blakusefektu iespējamību un krietni mazāk traumējot prostatas tuvumā esošos nervus, kas ļauj saglabāt pilnvērtīgu dzimumfunkciju.”

“CyberKnife” metode pasaulē zināma kopš 2002. gada. Lai arī Latvijā pieejama kopš 2015. gada, tā joprojām nav atrodama valsts apmaksāto ārstēšanas metožu sarakstā un šis pakalpojums pacientiem jāfinansē no saviem personīgajiem līdzekļiem. Diemžēl lai arī efektīva un dzīves kvalitāti neietekmējoša, šī procedūra nav no lētākajām, tādēļ daudziem pacientiem nav pieejama.

Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centra vadītājs Māris Skromanispar “CyberKnife” metodi piebilst: “Pasaulē radioķirurģija ar “CyberKnife” šobrīd tiek atzīta par efektīvāko, drošāko un dzīves kvalitāti vismazāk ietekmējošo zema un vidēja riska primāra prostatas vēža ārstēšanas metodi. Tā plaši tiek pielietota arī mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs – Somijā, Polijā un Krievijā. Šī ir viena no izvēle ārstēšanas metodēm prostatas vēža gadījumā, un mēs ceram, ka urologu konsīlijos to varētu iekļaut kā vienu no metodēm, kas tiek apsvērta izvēloties individuālās ārstēšanas pieejas. Tāpat ceram uz valsts atbalstu, lai arvien lielākam skaitam pacientu šī procedūra būtu pieejama.”

Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas pārstāve Daiga Behmanenorādīja, ka valstij būtu jādomā par efektīvu un līdzsvarotu līdzekļu sadalījumu, nodrošinot pacientam piemērotāko ārstēšanos: “Latvijā nav konkrētas institūcijas, kas no klīniskā un ekonomiskā viedokļa lemtu, ko mēs ieliekam veselības sistēmas “pakalpojumu” grozā un kurus medikamentus vai metodes kompensējam. Piemēram, Lielbritānijā pastāv Nacionālais klīniskās ekselences institūts, zinātniska institūcija, kas sniedz Veselības ministrijai aprēķinus un priekšlikumus par to, kas šādā “grozā” jāiekļauj. Šobrīd Latvijas ārstniecības sistēmas galvenais mērķis nav izārstēt pacientu, bet maksāt par pacienta atrašanos slimnīcā un tam veiktajām manipulācijām, nevērtējot veikto pakalpojumu kompleksi. Veselības ekonomikā galvenais ir uzstādīt mērķi, kas šajā gadījumā būtu – izārstēt pacientu. Ja mums ir metodes, kur 97% pacientu var izārstēt, tad ar mērķi pacientu izārstēt, mēs droši vien izvēlēsimies šīs efektīvākās metodes. Ārstniecības metožu izvēlei jābūt balstītai uz pierādījumiem un jāvērtē ne tikai tiešās izmaksas, bet ar to saistītās papildus izmaksas gan valstij, gan pacientam. Es ceru, ka drīzumā valstī būs efektīva veselības ekonomikas instrumentu izmantošana.”

Tikmēr O fonda vadītāja Inese Valdheimamin, ka finansējuma piešķiršanā ir nepieciešamas krasas izmaiņas: “Pasaule ir ārkārtīgi norūpējusies par cīņu ar vēzi un gan pētījumos, gan jaunos medikamentos tiek ieguldīti ārkārtīgi lieli līdzekļi. Es nevaru teikt, ka Latvijā viss ir slikti, bet mēs redzam, ka valsts līmenī priekšā ir liels darba lauks. Ļoti žēl, ka mūsu cilvēkiem jāiet ar izstieptu roku lūdzot naudu ārstēšanai. Nedaudz ir paveicies tiem, kuri ir sabiedrībā atpazīstami vai simpātiski cilvēki. Bet dzīvot grib visi. Jā, dažas ārstniecības metodes ir dārgas, bet konkrētā vēža pacientam, kuram tās nepieciešamas, slimība ir dubultsods – ir ne tikai apdraudēta viņa dzīvība, bet viņam ir jādomā par to, kā viņam un viņa ģimenei iegūt nepieciešamos līdzekļus lai izdzīvotu. Arī O fonds ar ziedojumiem bieži vien summu var savākt tikai daļēji, pārējo summu noliekot uz pacienta pleciem. Kad mēs uzsākām savu darbību, mēs domājām – mums valstī ir VM un NVD, kuriem ir izstrādāts darbības plāns un mēs soli pa solim iesim uz priekšu. Diemžēl realitāte kaut kas notiek tikai tad, ja taisa skaļas akcijas, kampaņas un vispārēji veido troksni. Kurš ir skaļāks, tas kaut ko var dabūt gatavu. Šobrīd mums ir pieejams finansējums prostatas vēža pacientiem modernai diagnostikai un ārstēšanai. Ņemot vērā, ka finansējums ir ierobežots, aicinām arī citus vīriešus – uzņēmējus iesaistīties prostatas vēža pacientu ārstēšanā un ziedot līdzekļus. Varbūt tieši jūsu ziedojums palīdzēs kādam vīrietim pilnībā izārstēt prostatas vēzi, nezaudējot vīrieša pašlepnumu ”

Sarunā iesaistījās arī 73 gadu vecais prostatas vēža pacients, Visvaldis Bergmanis, kas dalījās ar savu ārstēšanas pieredzi un mudināja laicīgi veikt nepieciešamās pārbaudes un arī pašiem ievākt informāciju par slimības gaitu: “2006. gadā man sāpēja mugura un visu laiku par to runāju ar ģimenes ārstu, kas beidzot mani nosūtīja uz PSA analīzēm. Ja analīzes normālais vienības koeficients ir 4, mans skaitlis bija 200, normu pārsniedzot 50 reizes. Aizgāju pie urologa, kas man teica nesatraukties, bet trīs dienas palikt slimnīcā. Diemžēl neviens nebrīdināja, ka tas varētu būt prostatas vēzis, tādēļ aizgāju prom. 2010. gadā pēc dažādām veselības problēmām atkal tika veikta PSA analīze un tās rādītājs bija 585, nu jau pārsniedzot normu 146 reizes. Man tika atklāts prostatas vēža 3. stadija. Mani ārstēja gan ar staru terapiju, gan hormonu terapiju, gan citām metodēm, bet diemžēl vēzis neatkāpās. Trijās vietās parādījās metastāzes. Šobrīd turpinu ārstēties. Esmu saskāries ar to, ka man pašam ārstam jājautā par dažādām ārstēšanas metodēm un jāpiedāvā tās ārstam. Neviens šīs metodes nepiedāvā man. Diagnoze ir spēriens, jo visi zina, ka vēzis paņem dzīvības. Mudinu ikkatru vīrieti domāt par savu veselību! Man ir 73 gadi un es joprojām gribu dzīvot. Bet jāatceras, ka šī slimība var skart arī kādu dzīves pilnbriedā – 40 vai 50 gadu vecumā.”

Nacionālās veselības dienesta pārstāvis Edgars Labsvīrs ieskicēja iespējamos nākotnes risinājumus: “Diemžēl šodien valstī vēl nav izstrādāti algoritmi specifiski prostatas vēzim, pēc kuriem onkologiem jāvadās izvēloties ārstēšanas metodi. Tie ir izstrādes procesā, bet šādas lietas nenotiek vienā dienā. Valsts līmenī šobrīd tiek apspriests budžeta sadalījums starp dažādām diagnostikas un ārstniecības metodēm, kā arī kompensējamiem medikamentiem un procedūrām. Notiek sarunas gan ar Austrumu, gan Siguldas slimnīcu par jaunāko radioķirurģijas metožu pielietošanu un apmaksu no valsts budžeta. Ceram uz kopēju dialogu starp ārstiem, ārstniecības iestādēm, kā arī pacientiem.”

Autors: Ogilvy

 
Ko Tu par to saki?

Komentē

Dieviete.lv,  noteikumi, ētikas kodekss, [email protected] 2018

+371 66 66 00 22  Valguma iela 31a, Rīga.

or

Log in with your credentials

Forgot your details?