Ja aiz loga termometra stabiņš ir noturīgi augsts, tādēļ svarīgi atrast veidus, kā ikdienā lietojamās zāles nepakļaut karstumam, lai tās darbotos veselības labā, nevis pret to.
“Klimatam mainoties – paaugstinoties dienas vidējai temperatūrai un pieaugot tropisko nakšu skaitam (kas mums vēl tikai priekšā) – arvien vairāk cilvēku, jo sevišķi seniori un hronisko slimību pacienti, izjūt karstuma nepanesību. Taču “karstuma nepanesība” ir arī dažām zālēm,” to vērā ņemt aicina “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane.
Temperatūra var ietekmēt jebkuru medikamentu, tomēr ir medikamenti, kuru reakcija uz karstumu var izraisīt veselībai nevēlamas, pat bīstamas sekas. Lai zāles būtu kvalitatīvas, drošas un saglabātu savu iedarbību, tās vienmēr ir jāuzglabā pareizi, atbilstoši instrukcijā norādītajam zāļu uzglabāšanas režīmam. Mājas aptieciņai jāatrodas sausā, siltā vietā, kur temperatūra nepārsniedz +25°C un nav arī krasu temperatūras svārstību. To nevajadzētu novietot vannas istabā vai citā telpā ar paaugstinātu gaisa mitrumu, tiešos saules staros, uz palodzes, atstāt automašīnā, kā arī uzglabāt plīts vai citu siltumu izdalošu ierīču tuvumā, jo ilgstošas paaugstinātas temperatūras ietekmē var mainīties zāļu konsistence, piemēram, ziedes kļūst šķidrākas, atslāņojas, sīrupi var saskābt. Zāļu uzglabāšana neatbilstošos apstākļos atkarībā no zāļu formas un sastāvā esošo aktīvo vielu īpašībām, var izraisīt to bojāšanos, izmaiņas zāļu sastāvā, kas var mazināt medikamenta iedarbību vai izraisīt blaknes.” Ļoti karstā laikā, ja telpās nav kondicioniera, medikamentus, īpaši ziedes, svecītes, lodītes, preparātus želatīna kapsulās un sīrupus var glabāt ledusskapja apakšējā plauktā. Dažas zāles ir īpaši jutīgas pret augstāku vai zemāku temperatūru, tādēļ tās, atbilstoši lietošanas instrukcijai, jāuzglabā vai nu aukstā (no +2 līdz +8°C) vai vēsā (no +8 līdz +15°C) vietā. Jāraugās, lai iepakojums nepiespiežas ledusskapja aizmugurējai sienai, jo sasaldēt šos medikamentus nedrīkst.
“Insulīns noteikti būs viens no medikamentiem, kura uzglabāšanai jāseko īpaši. Cukura diabēta pacientiem, kuri lieto insulīnu, jācenšas to uzglabāt vietā, kur temperatūra ir iespējami nemainīga un atbilst uzglabāšanas rekomendācijām, lai medikaments nezaudē savu efektivitāti un drošumu,” skaidro speciāliste un piebilst, ka būtiski ir arī karstumam nepakļaut inhalējamus medikamentus. “Karstuma ietekmē var tikt bojāts gan inhalators, gan aktīvās vielas tajā. Tāpat jāuzmanās ar adrenalīna (epinefrīna) injekcijām, ko izmanto smagu alerģisko gadījumu novēršanai – var tikt bojāta gan injekcijas sistēma, gan aktīvā viela, līdz ar to zāļu iedarbība var būt nepietiekama.”
Vēl viena problēma, kas saistīta ar karstumu, ir medikamentu iedarbība. “Starp tādiem, kuru lietošanas laikā īpaši jāizvairās no pārkaršanas, ir medikamenti, kas paredzēti augsta asinsspiediena regulēšanai, antihistamīni un preparāti psihiatrisko traucējumu risināšanai. Ir zāles, kas ietekmē cilvēka termoregulāciju, ūdens un elektrolītu balansu ķermenī, samazina slāpju sajūtu, ietekmē svīšanu, kas var novest pie dehidratācijas un ķermeņa nespējas pielāgoties karstam laikam. Ir arī tādi medikamenti, piemēram, pretsēnīšu medikamenti un dažas antibiotikas, kas paaugstina ādas jutību pret sauli, kā rezultātā var veidoties ādas apdegumiem līdzīgi izsitumi,” skaidro farmaceite un aicina visus jautājumus par zālēm un to uzglabāšanu vai to, kā medikamenti karstumā var ietekmēt lietotāju, izrunāt ar savu farmaceitu, ka farmaceits, šajos gadījumos var sniegt visu nepieciešamo informāciju.
Karstums un zāļu lietošana
Ar karstumu ir saistīti slimīgie stāvokļi, piemēram, karstuma dūriens, kas var būt dzīvībai bīstams, taču arī pārkaršana, jo sevišķi cilvēkiem, kam regulāri jālieto zāles, var nevēlami ietekmēt veselību. Izsīkums karstuma un svīšanas dēļ, kad organisms dehidratējas un zaudē ne tikai pārāk daudz ūdens, bet arī sāļus, piezogas nemanāmi. Ilgstoši uzturoties pārlieku siltās un mitrās telpās, tas notiek tik pakāpeniski, ka dažkārt cilvēks to pat nenojauš.
“Visvairāk pakļauti pārkaršanas riskam ir gados vecāki pieaugušie, cilvēki ar augstu asinsspiedienu, tie, kuri strādā ārpus telpām un mazi bērni. Ja uzreiz netiek veiktas kompensējošas darbības, karstuma ierosināts izsīkums var progresēt līdz smagākai ar karstumu saistītai slimībai – karstuma dūrienam.
Uz kopējā atūdeņošanās fona hronisko pacientu rutīnas medikamenti var “uzvesties citādi” un radīt papildus slodzi organismam, tādēļ vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem parasti ir jālieto virkne zāļu, kā arī hronisko slimību pacientiem noteikti jāizvairās no pārkaršanas un jāievēro visi profilaktiskie pasākumi, lai droši pārdzīvotu karsto laiku,” saka Evita Lārmane un sniedz desmit vienkāršus karstam laikam noderīgus padomus.
- Palieciet vēsumā. Cik vien iespējams, uzturieties telpās ar gaisa kondicionētāju. Ja mājās tāda nav, apsveriet pat iespēju atvēsināties iepirkšanās centrā vai sabiedriskās ēkās. Tomēr jāņem vērā, ka telpu gaisa temperatūras starpībai ar ārā esošo nevajadzētu pārsniegt 5 grādus pēc celsija, jo tas var pakļaut ķermeni saslimšanai ar aukstumu mīlošiem vīrusiem. Ekstrēmās temperatūrās nepaļaujieties tikai uz ventilatoriem. Atcerieties, ka caurvējš karstumā ir draugs nevis ienaidnieks un spēj telpās pazemināt temperatūru pat par dažiem grādiem. Vēsa duša vai apslaucīšanās ar mitru, ledusskapī uz brīdi ievietotu dvieli, ir efektīvs atvēsināšanās veids.
- Esiet hidratēts. Pieaugušie, kas vecāki par 65 gadiem, slikti pārdzīvo pēkšņas temperatūras izmaiņas, kā arī viņu organisms mēdz atūdeņoties ātrāk. Pārbaudiet savus sirmos tuviniekus biežāk. Pārliecinieties, ka viņi dzer pietiekami daudz ūdens. Taču arī jaunākiem cilvēkiem dehidratēšanās nav nemaz tik reti sastopama, arī bērniem. Tāpēc negaidiet slāpes, bet karstākos laikapstākļos ieplānojiet padzeršanos savā ikdienas rutīnā, kā arī mudiniet bērnus pietiekamā daudzuma padzerties. Īpaši svarīga ūdens uzņemšana ir pacientiem, kam regulāri jālieto medikamenti. Noteikti jāuzņem arī elektrolīti, jo, pastiprinoties svīšanai, ko var izraisīt organisma termoregulācijas mehānisms, medikamentu lietošanas blakne vai svīšana var būt kādas slimības simptoms, var zaudēt arī sāļus, kas ir būtiski dažādu organisma funkciju un veselības nodrošināšanai.
- Izvairieties no alkohola, jo tas burtiski izkaltē organismu, karstums palielina alkohola toksisko iedarbību un liek zaudēt kontroli, aizmirstot par padzeršanos vai atvēsināšanos.
- Ēdiet piemēroti. Ko tas nozīmē karstumā? Vieglākas un šķidras maltītes. Vairāk salātu un augļu. Ēdienreize var būt arī atvēsināts dārzeņu, augļu, skābpiena un ledus smūtijs.
- Drēbēm ir nozīme. Valkājiet vieglu, nepiegulošu apģērbu, vēlams kokvilnas. Īpaši vēlams ir sporta, piemēram, skrējējiem domātie ātri žūstošie krekliņi. Ja vien iespējams, izvēlieties drēbes un cepures, kas pagatavotas no UV starus aizturošiem materiāliem.
- Aizsargājiet ādu no saules. Apdegums, pat pavisam neliels, ietekmē organisma spēju atdzist. Izmantojiet saules aizsargkrēmu ar augstu, plaša spektra aizsardzību, vēlams ūdens noturīgu, un, atrodoties ārā, atjaunojiet to ik pa divām stundām, nēsājiet arī saulesbrilles. Ar aizsarkrēmu ir noklājamas visas ķermeņa daļas, kuras nenosedz apģērbs, arī uz ausis, kakls, sprands, krūšu zona, apkšstilbi un potītes.Pārliecinieties, lai galvassegai ir platas malas vai īpašs pagarinājums, kas nosedz kakla aizmugurējo daļu un plecus – tieši šīs vietas visbiezāk iedzīvojas apdegumos.
- Dienas vidus nav domāts pastaigām! Izvairieties atrasties ārpus mājas dienas karstākajā daļā – no 11.00 – 16.00, ja tādas iespējas nav, tad jācenšas izvairīties no tiešiem saules stariem.
- Draudzības spēks. Pārbaudiet draugus, ģimeni un kaimiņus. Palūdziet viņiem darīt to pašu. Sazinieties reizi dienā, pajautājiet, kā klājas, kāda ir temperatūra dzīvoklī un cik glāžu ūdens šodien jau izdzerts.
- Parūpējieties par mīļdzīvnieku. Pārliecinieties, ka jūsu mājdzīvniekiem ir daudz ūdens. Ja tas sāk elsot, apklājiet viņu ar samitrinātu dvieli. Neatstājiet savus mīluļus vienus transportlīdzeklī!
- Esiet informēts! Skatieties vietējās un laika ziņas. Ja dzīvojat Rīgā, pārbaudiet arī gaisa piesārņojumu, UV starojumu un putekšņu līmeni – arī tas ir svarīgi, lai līdztekus pārkaršanai nepievienotos alerģiska reakcija vai elpošanas grūtības.
- Protiet palīdzēt. Ja pamanāt, ka kādu skāris karstuma dūriens (karsta āda, ģībonis, ļenganums, vemšana, galvassāpes, neadekvāta uzvedība utt.), sazinieties ar neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ja ir iespējams, varat ievietot ledus maisiņus (der arī saldētu dārzeņu iesaiņojums) cietušā padusēs vai cirkšņu daļā. Varat apsmidzināt cilvēku ar vēsu ūdeni. Novietojiet viņu ventilatora, ja tāds ir, virzienā – arī tas var arī palīdzēt atvēsināt. Noteikti jānodrošina viegls apģērbs un jādzer vēss ūdens. Termoregulācijas funkciju uzlabošanai var lietot omega3 taukskābes, elektrolītus (magniju, kāliju, nātriju, kalciju, u.c.).
