4 C
Rīga
ceturtdien, novembris 26, 2020

Uzzini, kuras ir izplatītākās ādas problēmas

Benu Aptieka
 

Pēdējo trīs gadu laikā ar ādas problēmām nav saskārušies tikai 34% Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākajai daļai jeb 60% respondentu ādas problēmas ir bijušas, savukārt 6% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Izplatītākās ādas problēmas ir izsitumi vai alerģiskas reakcijas (23%), plaisājoša āda vai strijas – 15%, ādas sēnīte – 13%, kārpas – 12%, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. 

Par ādas saslimšanām, profilaksi un ārstēšanu stāsta dermatoloģe un veneroloģe Lana Kasparane.

Izplatītākās ādas problēmas

Plaisājoša āda

Atkarībā no lokalizācijas, apkārt esošajām ādas izmaiņām, sūdzību biežuma un provocējošajiem faktoriem plaisājošas ādas iemesli var būt vairāki, piemēram:

  • kairinājuma vai alerģisks kontaktdermatīts (to ierosina noteikts alergēns, ar kuru ir tiešs ādas kontakts, piemēram, lietotajos sadzīves ķīmijas līdzekļos, smaržās, darba vidē lietotos cimdos utt.);
  • atopiskais dermatīts (ģenētiskas izmaiņas ādas aizsargbarjerā un imūnās sistēmas reakcijā, ko provocē neatbilstoša ādas kopšana, ārējās vides apstākļi u. c.);
  • psoriāze jeb zvīņēde (iedzimtas izmaiņas ādas imūnajā sistēmā, kas noved pie pārāk ātras zvīņošanās un iekaisuma);
  • ādas sēnīte;
  • kseroze (neatbilstoša ādas kopšana, zema gaisa temperatūra un mitrums, mazgāšanās karstā ūdenī – pārmērīgs ādas mitruma un lipīdu zudums). 

Strijas

Tām izšķir trīs galvenos veidošanās mehānismus: ādas mehāniska stiepšana, piemēram, straujas augšanas rezultātā, hormonālās izmaiņas, piemēram, virsnieru garozas hiperaktivitāte, kā arī iedzimti ādas strukturāli traucējumi. Striju veidošanās riska faktori ir paaugstināts ķermeņa masas indekss jeb liekais svars, aptaukošanās bērnībā, atopiskais dermatīts un ilgstoša iekšķīga kortikosteroīdu lietošana. 

Izsitumi 

Atkarībā no izsitumu veida, lokalizācijas, izplatības, savstarpējā novietojuma un citu sūdzību esamības iespējamie cēloņi var būt ļoti dažādi, piemēram, alerģiska reakcija uz noteiktiem pārtikas produktiem vai medikamentiem, vīrusu izcelsmes izsitumi kā masalas, vējbakas un herpes, kašķis, insektu kodumi u. c. iemesli.

Ādas sēnīte

Inficēšanās notiek tieša kontakta ceļā no cilvēka vai dzīvnieka uz cilvēku vai caur inficētiem priekšmetiem (cepures, matu ķemmes, dvieļi), kā arī netiešā veidā, ar rokām vai apģērbu pārnesot pēdu vai nagu sēnītes. Riska faktori – izmaiņas ādas aizsargbarjerā, pastiprināta svīšana, higiēnas normu neievērošana, kā arī bieža sabiedrisko vietu apmeklēšana, kur ir paaugstināts gaisa mitrums un augsta temperatūra, piemēram, peldbaseini, pirtis, saunas. 

Kārpas

Inficēšanās notiek tieša kontakta ceļā, saskaroties ādai ar ādu. Pret kārpām uzņēmīgāki ir cilvēki ar novājinātu ādas barjeru – pastāvīga macerācija (ilgstoša atrašanās mitrumā), ādas traumatizācija, atopiskais dermatīts un novājināta imunitāte. Ja viens kārpas elements jau ir, tas var būt potenciālais avots jauniem elementiem, kā arī no vienas ķermeņa zonas netiešā veidā tās var pārnesties citviet. 

Akne

Tā ir hroniska, recidivējoša, iekaisīga ādas slimība, kas skar tauku dziedzerus un ar tiem saistītos matu folikulus. Veidošanās mehānisms ir multifaktoriāls, ietverot sevī izmaiņas ādas nolobīšanās procesā, paaugstinātu sebuma jeb tauku dziedzeru satura produkciju, izmaiņas sebuma sastāvā, dzimumhormonu disbalansu, Cutibacterium acnes (iepriekš Propionibacterium acnes) klātbūtni un aktivitāti, kā arī iekaisuma un imūnās sistēmas reakcijas. Šie faktori ietver gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas sebuma izmaiņas pubertātes laikā, ko sauc par disseboreju, kuru izraisa gan endogēni faktori, piemēram, hormonālie vai ģenētiskie faktori, gan eksogēni faktori, piemēram, komedogēna kosmētika, agresīvi attīrīšanas līdzekļi vai medikamenti, ogļhidrātiem bagāti pārtikas produkti, augsts kaloriju patēriņš u. c., kas var stimulēt aknes patoģenētiskos mehānismus.

Augoņi

Iemesls,kādēļ atsevišķiem indivīdiem periodiski veidojas augoņi jeb dziļš matu maisiņa un apkārt esošo audu iekaisums, līdz galam īsti nav zināms. Katram cilvēkam uz ādas ir noteikts mikroorganismu skaits, starp kuriem atrodas arī baktērijas – Staphylococcus aureus –, kas lielākā koncentrācijā atrodas nāsīs un ķermeņa krokās, no kurienes ar pirkstu palīdzību mēs tās varam pārnest uz citām ķermeņa daļām. Pie izteiktākas ādas berzes, ilgstošas macerācijas un pastiprinātas svīšanas šie mikroorganismi var tikt iekaisīti matu folikulā, kas ādas imūnas aizsardzības ziņā ir samērā vāja vieta, tādēļ, baktērijām “iedzīvojoties”un savairojoties, var attīstīties iekaisums. Biežu augoņuveidošanās gadījumā to iemesls varētu būt saistīts ar imūndeficītu, anēmiju, diabētu, smēķēšanu vai dzelzs deficītu.

Rozācija 

Šīs saslimšanas cēlonis vēl joprojām līdz galam nav zināms. Ir aprakstīti vairāki atšķirīgi, bet savstarpēji saistīti mehānismi. Divas no galvenajām novirzēm: ģenētiska predispozīcija (izmaiņas ādas iedzimtajā imūnajā sistēmā, patoloģisku asinsvadu veidošanās un izmaiņas neiromediatoru izdalē), kā rezultātā ir pastiprināta ādas un asinsvadu reakcija uz ārējiem vides faktoriem. Tāpat nozīme ir ādas mikrobiomas līdzsvara trūkumam un ādas aizsargbarjeras disfunkcijai, ko var veicināt neatbilstoša ādas kopšana un dzīvesveids. 

Bazālo šūnu kalcioma

Šis ir izplatītākais ļaundabīgais ādas veidojums. Atkarībā no apakštipa uz ādas ir redzams lēni augošs, labi norobežots, blīvs neliels ādas pacēlums vai mezgliņš, miesas krāsas, caurspīdīgu, pērļainu izskatu ar virspusēji saskatāmiem asinsvadiem vai asiņojošs, sauss, sārts pleķītis, kas periodiski sadzīst un atjaunojas. Biežāk skartās grupas: pārsvarā gaišādaini cilvēki, it īpaši saulainā klimatā dzīvojošie, biežāk pēc 60 gadu vecuma, biežāk vīrieši nekā sievietes.

Kā notiek ārstēšana?

Dermatoloģe L. Kasparane skaidro, ka, pirmkārt, ārstējošo līdzekļu izvēle ir atkarīga no pamata iemesla, piemēram, ja tā ir alerģija, tad pamatā tā ir izvairīšanās no potenciālā alergēna, ja tas ir vīruss – pretvīrusu līdzekļi, sēnītes gadījumā – pretsēnīšu līdzekļi utt. Kā arī līdzekļu formas izvēle atkarīga no skartā ādas laukuma – plašu bojājumu gadījumā tiek pielietoti iekšķīgi lietojami līdzekļi, atsevišķu bojājumu gadījumā – lokāli vai kombinācijā ar iekšķīgiem. Otrkārt, neatkarīgi no iemesla ļoti būtiska ir atbilstoša ādas kopšana. Veselas ādas mazgāšanai ierobežojumu mazgāšanās līdzekļa izvēlē nav, bet, ja āda ir sausa un jutīga, tad labāk izvēlēties biezākas tekstūras produktus, piemēram, dušas eļļas vai krēmus, savukārt jutīgas un alerģiskas ādas gadījumā labāk izvēlēties hipoalerģiskus produktus bez smaržvielām. Lai stiprinātu ādas barjeru, vismaz divas reizes dienā, kā arī pēc katras mazgāšanās jālieto mitrinoši ķermeņa krēmi. Treškārt, ārstēšanā var tikt pielietotas arī aparātmetodes vai fizikālās procedūras, piemēram, rozācijas gadījumā intensīvi pulsējošas gaismas terapija apsārtuma mazināšanai, psoriāzei – fototerapija, kārpām – piesaldēšana jeb kirodestrukcija utt. 

Dermatologa nozīme

Tas, cik bieži nepieciešams dermatologa apmeklējums, izriet no konkrētajām ādas problēmām. Ja anamnēzē ir kāds ļaundabīgs ādas veidojums, tad vizītes biežums var būt viena reize trijos līdz divpadsmit mēnešos, savukārt hroniskas un iekaisīgas pamata problēmas gadījumā dermatologa apmeklējums ādas stāvokļa kontrolei var variēt no vienas reizes mēnesī līdz reizei trijos mēnešos. L. Kasparane uzsver, ka ir svarīgi katram atrast “savu dermatologu” līdzīgi kā ar ginekologu un urologu, jo ārstēšanās var būt sarežģīta un ārsta un pacienta vidū ir jābūt savstarpējai uzticībai un labai komunikācijai, lai varētu pārrunāt jebkuru jautājumu. Tāpat jāmin, ka reizēm dermatologa vizītes laikā ir nepieciešams izģērbties, tādēļ ir svarīgi, ka cilvēks jūtas droši un brīvi. 

Ieteikumi veselīgas ādas saglabāšanā

Dermatoloģe L. Kasparane uzsver, ka ādas veselību lielā mērā ietekmē dzīvesveida paradumi un attieksme pret apkārt notiekošo. Speciāliste aicina dzīvot harmonijā ar sevi – nodarboties ar kādu hobiju, kas uzlādē ar pozitīvām emocijām un enerģiju, piemēram, fiziskas aktivitātes vai nodarbes brīvā dabā, pirts rituāli, gleznošana. Ne mazāk būtiski ir saglabāt darba un atpūtas režīmu, kā arī uzturā lietot produktus, kas ir bagāti ar dažādiem vitamīniem, antioksidantiem un vērtīgām taukskābēm, jo tie nodrošina aizsardzību pret nevēlamu ārējās vides ietekmi. Nevajadzētu aizmirst arī par atbilstoša ūdens daudzuma uzņemšanu – dienā ir jāuzņem aptuveni 30 ml uz vienu kilogramu ķermeņa svara. Tāpat svarīgs ādas veselības faktors ir pareiza un regulāra ādas kopšana – attīrīšana, mitrināšana un saules aizsardzība.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your name here
Please enter your comment!