Covid-19 pandēmija ļoti strauji izmainījusi sociālo klimatu un ekonomisko situāciju visā pasaulē, to skaitā arī cilvēku intīmo dzīvi. Esam pieraduši runāt par to, ka pandēmija ir veicinājusi fiziskas un ekonomiskas barjeras, vienlaikus neiedomājoties, kādu ietekmi tā rada dažādām mūsu dzīvei būtiskām jomām – seksuālajai un reproduktīvajai veselībai, ģimenes plānošanai un ar Covid-19 nesaistītu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.
Guttmacher Institute* veicis pētījumu par Covid-19 ietekmi uz reproduktīvo veselību ASV, aptaujājot 2009 sievietes vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Pētījuma dati ievākti t. s. pirmā Covid-19 viļņa laikā 2020. gada martā un aprīlī. Lai saprastu Covid-19 ietekmes spēku, pētījuma dati ir salīdzināti ar izaicinājumiem seksuālās un reproduktīvās veselības jomā pēc 2008. gada lielās ekonomiskās krīzes.
Pētījumā ir apskatīti 5 būtiskākie sievietes seksuālās un reproduktīvās veselības aspekti: plānota grūtniecību, kontracepcijas lietošana, pieejamība (kontracepcijai, konsultācijām), e-vizītes kontracepcijas jautājumos, vardarbība no partnera puses.
Plānota grūtniecību
Vairāk nekā 40% ASV aptaujāto sieviešu Covid-19 pandēmijas dēļ mainījušas ģimenes pieauguma plānus, proti, kad un cik bērnus vēlas. Viena trešdaļa (34%) sieviešu nolēmušas atlikt plānotu grūtniecību vai kopumā šobrīd vēlas mazāku bērnu skaitu nekā pirms Covid-19 izraisītās krīzes. Šāda plānu maiņa skar 37% sieviešu ar zemiem ienākumiem un 32% sieviešu ar vidējiem un augstiem ienākumiem. Tikai 17% sieviešu pandēmijas radītās situācijas dēļ vēlas vairāk bērnu un grūtniecību ātrāk nekā iepriekš plānots.
Attieksme pret kontracepciju
34% sieviešu atbildēja apstiprinoši uz apgalvojumu: “Covid-19 pandēmijas dēļ esmu daudz uzmanīgāka nekā iepriekš, lietojot kontracepciju katru reizi, kad man ir seksuālas attiecības”. Pastiprināta uzmanība konsekventai kontracepcijas lietošanai bija raksturīgāka sievietēm, kuras atzīmēja, ka vēlas atlikt grūtniecību jeb vēlas mazāk bērnu pandēmijas dēļ.
Pieejamība
Vienai trešdaļai ASV aptaujāto sieviešu (33%) pandēmijas ierobežojumu dēļ bija jāatliek jeb jāatceļ vizīte pie speciālista, kurš darbojas seksuālās un reproduktīvās veselības jomā (ginekologs, vecmāte u.c.), vai bija problēmas saņemt ierasto kontracepciju. Daudzas sievietes pauda bažas par savu spēju atļauties kontracepciju (27%), ka arī apmaksāt vizītes un pārbaudes pie speciālista (28%).
E-vizītes
Vizītes online vidē jeb e-vizītes, pielāgojoties pandēmijas radītiem apstākļiem, ļauj daļai sieviešu saņemt neieciešamās konsultācijas. Tā piemēram, 24% sieviešu, kuras lieto kontracepcijas tabletes, izmantojušas e-vizīti, lai konsultētos ar savu ginekologu un saņemtu kontracepcijas iegādei nepieciešamo recepti.
Vardarbība
Īpaši situācijās, kad ir zaudēts darbs, būtiski pieaug vardarbības risks attiecībās, jo finansiālās krīzes un stress ir vardarbību veicinošie faktori. 16% sieviešu, kuras piedalījās pētījumā, atzina, ka jau Covid-19 pandēmijas sākumā ir piedzīvojušas vardarbību no partnera puses (emocionāls pazemojums, piespiedu seksuālas attiecības, fiziska ietekmēšana, biedēšana). 33% no šīm sievietēm atzīmēja, ka viņām nav bijusi iespēja meklēt palīdzību šajā situācijā.
Finansiālā situācija
Šī gada martā praktiski visa pasaule negaidīti nokļuva “paliec mājās” ierobežojošajā vidē, kas veicināja Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo sociālo distancēšanos, taču vienlaikus pastiprināja ekonomisko un sociālo nedrošību. Guttmacher Institute pētījums apliecina sabiedrībā redzamo – pandēmijas radīto slogu dažādas sabiedrības grupas piedzīvo atšķirīgi. Tā piemēram, ASV sievietes biežāk nekā vīrieši ir zaudējušas darbu. Attiecīgi viņām tiek pārtraukta darbavietas nodrošinātā veselības apdrošināšana un samazinās piekļuve veselības pakalpojumiem.
Vairāk nekā puse (52%) sieviešu apstiprināja, ka viņa pati vai kāds no mājsaimniecības pandēmijas dēļ ir zaudējis darbu vai var strādāt tikai samazinātu darba laiku. Viena trešdaļa sieviešu finansiālo stāvokli 2020. gada aprīlī vērtē kā sliktāku nekā 2019. gada aprīlī.
41% sieviešu, kurām ir bērni, piekrita apgalvojumam: “Covid-19 pandēmijas dēļ esmu satraukusies, vai spēšu parūpēties par saviem bērniem”. Šo apgalvojumu apstiprināja ne tikai 55% sieviešu ar zemiem ienākumiem, bet arī 35% sieviešu ar vidējiem un augstiem ienākumiem, kas norāda uz vispārējo nedrošību par situāciju, kādā šobrīd dzīvojam.
Salīdzinājums ar 2008. gada krīzi
Vien pāris mēnešos, Covid-19 pandēmija ir radījusi līdzīgu situāciju kā 2008. gada krīze. Salīdzinot seksuālās un reproduktīvās veselības pētījumus, redzamas kopīgas iezīmes gan sieviešu vēlmē atlikt grūtniecību (36% šobrīd pret 31% 2008. gadā) un plānot mazāk bērnu ģimenē (27% pret 28%), gan bažās par spēju atļauties kontracepciju un ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītus veselības pakalpojumus (25% pret 23%). Vienlaikus pandēmija vairāk ietekmējusi sieviešu vēlmi rūpīgāk lietot kontracepciju (39% pret 29%), kā arī 39% sieviešu šobrīd saskaras ar kontracepcijas un konsultāciju pieejamības problēmām, savukārt, 2008. gada krīzes laikā ar to saskārās vien 24% sieviešu.
Pētījums tikai ieskicē apzināto pandēmijas izraisīto ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību, taču pilnu situācijas kopainu būs iespējams novērtēt tikai pēc laika. “Paliec mājās” pieredze, augošā ekonomiskā nestabilitāte un traucējumi veselības aprūpes sistēmā Covid-19 pandēmijas laiku padarījusi par nebijušu pieredzi cilvēkiem gan ASV, gan Eiropā un citviet pasaulē. To, kāda būs pandēmijas ietekme uz Latvijas demogrāfisko situāciju un ģimenes plānošanas izvēlnēm, attiecībām ģimenē un kontracepcijas lietošanas paradumiem, speciālistu un veselības pakalpojumu pieejamību, rādīs laiks un arī Latvijā veiktie pētījumi par situāciju seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.
