Latvijā šā gada sākumā bija 1,92 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,7% jeb 14,4 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
2018.gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4,9 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā divas reizes vairāk – par 9,5 tūkstošiem.
Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016.gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos divos gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību, atzīmēja statistikas pārvaldē, piebilstot, ka pēdējos trijos gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,74% salīdzinājumā ar 0,96% 2016.gadā.
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 19,3 tūkstoši bērnu, kas ir par 1514 mazāk nekā 2017.gadā, bet nomira 28,8 tūkstoši cilvēku, kas ir par 63 vairāk. Negatīvais dabiskais pieaugums 9,5 tūkstoši ir lielākais pēdējo septiņu gadu laikā.
2018.gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 10,9 tūkstoši cilvēku, kas ir par tūkstoti vairāk nekā 2017.gadā, bet izceļoja 15,8 tūkstoši, kas ir par 1,9 tūkstošiem mazāk.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 4,5 tūkstoši jeb 41% iebraucēju ieradās no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Lielāko daļu Latvijā ieradušos iedzīvotāju – 4,9 tūkstošus jeb 44% veidoja Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.
Uz ES valstīm pērn emigrēja 13,2 tūkstoši iedzīvotāju. Galvenās emigrācijas mērķa valstis bija Apvienotā Karaliste un Vācija. No aizbraucējiem 82% bija Latvijas valstspiederīgie.
Reģionu skatījumā iedzīvotāju skaits 2018.gadā palielinājās tikai Pierīgā – par 0,9% jeb 3,3 tūkstošiem. Savukārt lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 1,7% jeb 4,6 tūkstošiem.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču 2018.gadā bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem samazinājās, jo dzimušo skaits bija par pusotru tūkstoti mazāks nekā 2017.gadā. Bērnu un pusaudžu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pērn bija 15,9%.
Tāpat iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpināja samazināties – par 1,4% jeb 16,5 tūkstošiem, savukārt palielinājās iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma – par 2,3 tūkstošiem. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 22,5% 2018.gada sākumā līdz 22,8% 2019.gada sākumā.
Pērn samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits, tostarp poļu skaits saruka par 2,2%, lietuviešu – par 2,1%, baltkrievu – par 2%, krievu – par 1,8%. Latviešu skaits samazinājās par 0,5%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieauga par 0,1 procentpunktu un 2019.gada sākumā bija 62,3%.
Pēc valstiskās piederības 86,1% Latvijas iedzīvotāju šā gada sākumā bija pilsoņi, kamēr 2018.gada sākumā pilsoņu īpatsvars veidoja 85,9%, savukārt 10,7% bija nepilsoņi (11,1%), bet 2,2% – Krievijas pilsoņi (2,2%). No nepilsoņiem 51% dzīvoja Rīgā, veidojot 17% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 71% iedzīvotāju bija vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā bija 64%, kamēr no Latvijas pilsoņiem vecumā virs 50 gadiem bija 37%.
Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra un citu administratīvo avotu datus. Pēc pāris gadiem – 2021.gada maijā – atbilstoši šai metodei tiks veikta arī tautas skaitīšana, un iedzīvotājus neaptaujās. Līdz ar to dati par ikgadējo pastāvīgo iedzīvotāju skaitu valstī 2021.gada sākumā vienlaikus būs arī tautas skaitīšanas dati.
Autors: nozare.lv
