25. un 26. jūlijā ar īpašiem atklāšanas koncertiem darbu uzsāks jauna kultūras, mākslas un izglītības telpa – koncertzāle “Latvija”. Vienā no pēdējo gadu vērienīgākajiem kultūras projektiem nacionālā mērogā vienoti darbosies gan akustiskā koncertzāle “Latvija” ar Lielo un Mazo zāli, gan Ventspils Mūzikas vidusskola, gan arī Bērnu mūzikas skola, Mūzikas bibliotēka un skaņu ierakstu studija.
“Pievienošanās valsts nozīmes koncertzāļu pulkam, nenoliedzami, ir izaicinājums. Īpaši ņemot vērā faktu, ka vēlamies piesaistīt ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu publikas uzmanību. Koncertzālē “Latvija” jau no atklāšanas brīža apmeklētājiem piedāvās gan Latvijas mūziķu un kolektīvu koncertus, gan ekskluzīvus ārvalstu mākslinieku priekšnesumus. Koncertu programmas galvenais uzsvars, protams, tiks likts uz profesionālo akadēmisko mūziku – cienot tradīcijas un nepārejošas vērtības, pievērsīsim uzmanību nesenai pagātnei jeb 20. un 21. gadsimtā radītām kultūras vērtībām, kā arī raudzīsimies nākotnē,” uzsver Miks Magone, koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs.
Nozīmīga vieta programmā paredzēta arī dažādiem starpžanru mākslas notikumiem, pārrobežu sadarbības projektiem un izglītojošiem pasākumiem. Pirmās sezonas programma solās būt vērienīga – jau nākamajā nedēļā pēc koncertzāles atklāšanas koncertiem tajā skanēs izcila pasaules mūzika. 1. augustā pirmo reizi Latvijā izskanēs amerikāņu komponista Stīva Reiha (Steve Reich) pazīstamais darbs “Six Pianos” sešu pianistu izpildījumā. Dienu vēlāk, 2. augustā, audiovizuālu priekšnesumu sniegs pazīstamais islandiešu komponists un elektroniskās mūzikas mākslinieks Valgīrs Sigurdsons (Valgeir Sigurðsson) kopā ar britu vijolnieku Danielu Pioro (Daniel Pioro), bet svētdien, 4. augustā, solo koncertu piedāvās ukraiņu izcelsmes nepārtrauktās klaviermūzikas meistars un pionieris Ļubomirs Meļņiks (Lubomyr Melnyk).
Koncertzāles Lielā zāle ar 578 skatītāju vietām var lepoties ar diviem unikāliem pasaules līmeņa instrumentiem – manuālām akustiskām koncertērģelēm un vertikālām koncertklavierēm. Koncertērģeles tapušas uzņēmumā “Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co. KG” Vācijā, un ir vienīgās ērģeles, kas mūsu valstī pieejamas koncertzālē, ne baznīcās.
Izcilā ērģelniece Iveta Apkalna, kura piedalījusies ērģeļu tapšanas projektā, norāda: “Šī koncertzāle kļuvusi par pilnību, jo ērģeļmūzika ir absolūti neatņemama sastāvdaļa. Manuprāt, visi no tā ir tikai ieguvēji, it īpaši mūzikas skola, jo katram ērģeļu klases studentam, katram jaunam ērģelniekam ir ļoti svarīgi pierast no paša sākuma muzicēt ne tikai klasē, ne tikai baznīcā ērģeļu luktā, bet arī iziet uz skatuves un iznest mūziku skatuviski. Es domāju, ka daudzi cilvēki šeit atklās vēl nebijušus ērģeļmūzikas apvāršņus. Katrā ziņā jebkas, kas notiks atklāšanas un arī citos koncertos, būs īpaši, jo tas šeit būs pirmo reizi.”
Savukārt vertikālās koncertklavieres ir šobrīd pasaulē lielākās, un tās izgatavotas latviešu izcelsmes klavierbūves meistara Dāvida Kļaviņa uzņēmumā “Klavins Piano Manufaktura Kft” Ungārijā.
“Šis instruments atšķiras no jebkuriem flīģeļiem un klavierēm, protams, tā lieluma dēļ. 4,7 m augstajām klavierēm ir daudz garākas un tievākas basa stīgas, kas rada skaidrāku, tīrāku un spēcīgāku skanējumu. Arī šo klavieru rezonators nodrošina skaņas kvalitāti, piešķirot tīrāku un sulīgāku skanējumu. Turklāt šajā koncertzālē instruments pirmo reizi ir tiek attēlots tā, kā tas ir paredzēts, klavieres zālē ir integrētas nevis noliktas uz skatuves kādā stūrī. Manuprāt, instruments būs vērtīgs pienesums gan koncertzālei, gan Ventspils Mūzikas skolai, kur jaunie pianisti un komponisti var eksperimentēt un pieredzēt jaunu, kvalitatīvu un perspektīvu skaņu,” skaidro Dāvids Klaviņš.
Lai nodrošinātu teicamu skaņas kvalitāti, akustiskās pārbaudes koncertzālē “Latvija” veikuši speciālisti no Vācijas, kas snieguši izcilu profesionālo atzinumu. Tāpat ēkā iebūvētas 13 dažādas energoefektivitāti paaugstinošas tehnoloģijas, kuru darbību nodrošina gan ilgtspējīgas būvniecības, gan videi draudzīgu un ilgmūžīgu materiālu pielietojums. Koncertzāles projekta autors ir vācu arhitekta Deivida Kuka birojs “Haascookzemmrich Studio 2050”. Būvniecības darbi tika uzsākti 2017. gada februārī, un tika noslēgti šā gada jūlijā. Kopējās investīcijas projektā sasniedz 31 miljonu eiro.
Autors: Kurzemes filharmonija
