Divreiz pēc kārtas nokavēt lidmašīnu Lasvegasā, fotografēties ar skorpioniem, justies kā filmēšanas laukumā, baudīt auto motora skaņu, aizbēgt no sevis un sevi atkal atrast – ar īstiem road movie cienīgiem piedzīvojumiem ASV var lepoties aktrise un ētera personība Dagmāra Legante un pieckārtējais Latvijas čempions kartingā, auto šosejas braucējs Valters Zviedris. Savos stāstos viņi dalījās pirms režisora Vima Vendersa filmas “Parīze, Teksasa” kino ciklā “Desmit izcili ceļojumi”.
Maiami–Ņujorka: visa pasaule
Dagmāra Legante divus gadus nodzīvojusi Amerikā un sapratusi, kāpēc road movie žanrs tur ir tik populārs. “Bieži satiku cilvēkus, kuri uzskata, ka ir ļoti daudz ceļojuši, taču nekad nav izbraukuši ārpus ASV. Viņiem ceļošana labākajā gadījumā nozīmē braucienu no Ņujorkas uz Kaliforniju, un tas patiešām ir piedzīvojums. Jā, Amerikā ir gandrīz viss: tuksneši, palmas, sniegoti kalni, rudenīgas, oranžas lapas. Bet vairums cilvēku neko vairāk un tālāk arī neredz. Iespējams, viņu vienīgais ceļojums ir no Maiami līdz Ņujorkai,” stāsta Dagmāra Legante. Viņa piebilst – Amerika ir ļoti piemērota ceļošanai: “Ir benzīntanki, kafejnīcas. Un ceļi. Un viss ir ļoti kinematogrāfisks. Pirmoreiz ieraugot šīs vietas, rodas sajūta, ka atrodies filmēšanas laukumā.”
Pašai savs road movie stāsts jeb kā divreiz nokavēt lidmašīnu
“Amerika, sevišķi Ņujorka, bija mana sapņu zeme. Kaut kādā mērā vēl joprojām ir, jo tur visu var izdarīt un visu var sasniegt, ja ļoti vēlas. Es gribēju tur būt un mācīties aktiermākslu. Mani neinteresēja, kā es tur aizbraukšu, ko tur darīšu, es pat nepadomāju, kā pelnīšu naudu – man vienkārši vajadzēja tur būt,” stāsta Dagmāra Legante. Viņa piebilst – nereti road movie žanra filmās kāds dzenas kādam pakaļ, bet viņai tā bijusi aizbēgšana no sevis un pēc tam – sevis atrašana.
“Vēl viens mans road movie stāsts ir, kā aizbraukt uz Lasvegasu un divas reizes pēc kārtas nokavēt lidmašīnu. Es aizbraucu uz aktiermākslas semināru. Pēc tam tur notika ballīte, pēdējā nakts Lasvegasā. Ar svešiem cilvēkiem, kurus iepazinu divās semināra dienās, noīrējām limuzīnu – kā filmās. Ticiet man, Lasvegasa ir Disnejlenda pieaugušajiem! Tur jebkurā diennakts laikā šķiet, ka spīd saule un ir zilas debesis. Visu laiku valda jautrība. Nodomāju – tikai mazliet pagulēšu. Un tā es nokavēju lidmašīnu, jo guļu. Tad nopērku vēl vienu biļeti un nodomāju – mazliet jāapskata pilsēta, jāaiziet brokastīs. Kādam cilvēkam jābūt, lai nokavētu divas lidmašīnas?” prāto Dagmāra Legante.
Valters Zviedris ķer skorpionu fotogrāfijai
“Es mīlu visus filmu žanrus, bet road movie man asociējas ar ceļu un kādu mērķi. Arī es esmu bijis Amerikā, braucis no Lasvegasas uz Losandželosu kopā ar vecākiem. Amerika ļoti atšķiras no Eiropas, tur viss ir daudz lielāks, cilvēki ir citādi,” stāsta autosportists Valters Zviedris. Viņam bijusi izdevība pavizināties pa slaveno 66. ceļu, kas nu saistās ar daudzām atmiņām: “Tur ik pēc 10 minūtēm ir kāda pilsētiņa, kurā dzīvo, maksimums, 10 cilvēki, bet katrā šajā pilsētiņā ir benzīntanks, liels restorāns un hotelis. Kopš bērnības man vienmēr ir šķitis, ka tuksnesī ir smiltis, kamieļi, saule un nav ūdens. Bet tur patiesībā bija visai zaļš.” Valteram izdevies arī piepildīt kādu sapni – viņam vienmēr gribējies redzēt čūsku vai skorpionu. Izkāpjot no mašīnas, beidzot izdevies ieraudzīt kāroto skorpionu un tikt pie kopīgas fotogrāfijas.
Auto – dabisks kā gaiss, kuru elpot
“Amerikāņiem ir dabiska tieksme pēc mašīnām, arī likumi ir daudz pielaidīgāki nekā Latvijā, kur tehniskā apskate jāveic katru gadu. Amerikāņi ļauj mašīnas uzlabot. Šīm amerikāņu automašīnām ir ļoti īpatnēja skaņa,” stāsta Valters Zviedris. Viņš vienmēr filmās pamana visas automašīnas, un dažas filmas atceras mašīnu, nevis pašas filmas dēļ: “Es dažreiz no sākuma nosaucu automašīnas modeli, ne filmas nosaukumu, kad runāju par filmu. Pievēršu ļoti lielu uzmanību katrai automašīnas detaļai – izskatam, krāsai, diskiem, stūrei. Butaforisku auto man neiemānīsi, jo automašīnas ļoti mīlu un jau no 6 gadu vecuma esmu pie stūres.” Valters piebilst – braucot viņam vislabāk patīk auto motora skaņa, tā ir viņa mūzika, kaut arī, braucot kopā ar draugiem, varot arī padziedāt līdzi dziesmām.
Road movie anatomija
Kārtīgu road movie var piedzīvot gan lidmašīnās, gan ar auto, ir pārliecināta Dagmāra Legante. Tas nozīmē aizbraukt, lai atrastu sevi. “Mans pēdējais garākais ceļojums automašīnā bija vienai pašai no Barselonas līdz Spānijas dienvidiem – aptuveni 1000 km, ko pieveicu vienā dienā. Braucot tik garu ceļu, cilvēks iziet cauri vairākiem etapiem. No sākuma tu brauc ar lielu entuziasmu, tad saproti, ka esi viens pats mašīnā un sāc dziedāt, jo laiks kaut kā ir jāpavada, un tad sākas sarunas pašam ar sevi. Tās ir visvērtīgākās, šīs sarunas. Kaut kādā brīdī ieslēdzas eiforija,” ceļojuma anatomiju izpētījusi Dagmāra Legante.
Retro auto un aizraujošas filmas
Līdz gada beigām ciklā “Desmit izcili ceļojumi” kinoteātris “Splendid Palace” sadarbībā ar pilna servisa līzinga un auto nomas uzņēmumu AVIS piedāvā skatīties izcilus road movie žanra paraugus. Jaunajā sezonā par īpašu pārsteigumu parūpējies arī Rīgas Motormuzejs, kas pirms katra seansa ļauj klātienē aplūkot kādu īpašu retro auto modeli.
Pēdējā seansā ciklā “Desmit izcili ceļojumi” būs skatāma leģendārā latviešu filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (rež. Jānis Streičs). Seansa līdzbraucēji filmas režisors Jānis Streičs un aktrise Diāna Zunde, filmā Lāsmiņas atveidotāja.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Splendid Palace
04.12.2019.
