“Dievs, tu patiešām vēro manus bērnus?” žēlojas kāds sīrietis, vairāku ievainotu bērnu tēvs. Viņš mīt Sīrijas armijas aplenktajā Rietumgutā, bet mediķu palīdzību un patvērumu no aviācijas uzlidojumiem meklē pazemē. Slimnīcā, kuru par spīti konservatīvās sabiedrības aizspriedumiem vada sieviete – daktere Amani Balūra.
Balūra – trīsdesmitgadniece, kas mācījās par pediatri, taču tā vietā vairākus gadus, strādājot briesmīgos apstākļos, nenogurstoši glāba cilvēku dzīvības – ir galvenā varone sīriešu režisora Ferasa Fajada dokumentālajā filmā “Ala”. Tā vēsta par drosmīgām sievietēm kara plosītajā Sīrijā, kurām jātiek galā ne tikai ar briesmu pilno ikdienu, bet arī ar diskrimināciju un aizspriedumiem.
Emocionāli piesātināto filmu, kas “National Geographic” būs skatāma svētdien, 9.februārī, Fajads veltījis savām septiņām māsām, meitai, kā arī visām sievietēm, kuras Sīrijā cieta no Asada režīma tikai tādēļ, ka ir sievietes.
“Ala” ir nominēta “Oskara” balvai kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma”. Lūk, vēl trīs iemesli, kuru dēļ būtu vērts noskatīties šo dokumentālo stāstu.
Sīriete vada slimnīcu, par spīti patriarhālās sabiedrības aizspriedumiem
Amani Balūra ir jaunākā meita piecu bērnu ģimenē. Viņa, pretēji tradīcijām, vēlējās kļūt par inženieri un pat iestājās Damaskas universitātē. Taču Sīrijas sabiedrība ir ļoti patriarhāla. Tādēļ tenku un tēva iebildumu dēļ Amani pievērsās medicīnai, jo ārsta profesija (tiesa, pediatrija vai ginekoloģija) tiek uzskatīta par sievietēm piemērotāku darbu. Balūra izvēlējās pediatriju un ignorēja šņācienus: “Tiklīdz tu apprecēsies, tā varēsi pakārt savu diplomu uz nagliņas.”
Par Alu dēvētajā pazemes slimnīcā Balūrai nācās ātri apgūt traumu ārstēšanu un vienlaikus tikt galā ar kara šausmām, tostarp ķīmiskiem uzbrukumiem. Vadot Alu, Amani cīnījās ne tikai ar medikamentu, pārtikas un elektroenerģijas trūkumu, bet arī ar dzimumu diskrimināciju. Piemēram, ik pa laikam kādas pacientes vīrs vēlējās runāt ar ārstu – vīrieti.
“Viņi atbalsta ideju, ka sievietei jādzīvo mājās, jābūt precētai un jādzemdē bērni. Jā, sieviete var būt ārste, taču ne slimnīcas vadītāja. Daļa vīriešu kļuva dusmīgi. Viņi kliedza, vai tad valstī vairāk nav vīriešu, ka šajā amatā jāieceļ sieviete. Tas bija nomācoši,” atzīst Amani.
Balūru atbalstīja gan slimnīcas personāls, gan arī tās dibinātājs ķirurgs Salims Namūrs. Ķirurgs uzsver, ka Amani slimnīcā strādāja dienu un nakti, savukārt daži ārsti – vīrieši aizbēga uz Asada režīma kontrolētām teritorijām, lai būtu drošībā. Kas ir labāk?
Austrumgutā četrus gadus vienīgā izvēle bija cīnīties vai mirt
Kad Sīrijā 2011.gadā pret Bašara al Asada valdību vērstie nemieri pārauga pilsoņu karā, cīņu skartajos reģionos sāka veidoties pagrīdes slimnīcas, kurās patvērumu meklēja savainotie kaujinieki un civiliedzīvotāji. Balūra kā brīvprātīgā sāka strādāt slimnīcā, kas bija izvietojusies kādā daļēji uzbūvētā ēkā Gutas anklāvā. Sākumā tajā bija vien operāciju zāle un reanimācijas telpa. Slimnīcu izveidoja 26 gadus vecais Namūrs. Mediķu trūka, tādēļ vajadzības gadījumā pie skalpeļa ķērās pat veterinārārsti un optometristi.
Taču aviācija aizvien biežāk bombardēja palīdzības sniegšanas punktus, tādēļ jau 2013.gadā slimnīca “aizgāja pagrīdē”. Tā izveidojās Ala, sazarots pazemes telpu tīkls, kur varēja saņemt mediķu palīdzību un paslēpties no regulārajiem uzlidojumiem. Dokumentālajā filmā autori centušies iespējami precīzi atveidot Krievijas lidmašīnu skaņas un bumbu svilpšanu, kas ilgus gadus bija Austrumgutas iedzīvotāju ikdiena. Ir vērts pieminēt, ka visu filmēšanas laiku pazemes slimnīcā darbojās trīs bezbailīgi operatori Muhameds Kahirs al Šami, Amars Suleimans un Mohameds Ejads. Viņi vairāku gadu laikā safilmēja aptuveni 1000 stundas materiālu.
Namūrs Gutā izveidoja medicīnas padomi. Tajā darbojās 12 ārsti, kas rūpējās par 400 000 cilvēkiem aplenktajā reģionā. Savukārt slimnīcā tika ieviests administratora amats, 2016.gadā tam pieteicās arī Balūra.
Ļoti personiska filma gan tās varoņiem, gan režisoram
Pēc Austrumgutas krišanas 2018.gadā, kad anklāvu pārņēma Asada un Krievijas militārās vienības, slimnīca tika evakuēta, bet abi ārsti – Balūra un Namūrs – aizbēga uz Damaskas piepilsētu Zamalku, vēlāk – uz Idlibu. Pēc dažiem mēnešiem Amani pārcēlās uz Turciju un apprecējās ar aktīvistu no Daras.
Ārste uzsver, ka dokumentālā filma “Ala” ir ļoti svarīgs stāsts sievietēm, it īpaši tām, kuras vēlas neatkarību un pārmaiņas dzīvē. “Ļoti ceru, ka, jo vairāk cilvēku redzēs šo filmu, jo tuvāk mēs būsim kara beigām un taisnīguma uzvarai,” saka Balūra.
Viņa joprojām dziedē kara cirstās rētas un sapņo par dzīvošanu Kanādā vai ASV. Taču tas nav vienkārši. Sīrija ir viena no tām valstīm, kuru pilsoņiem nelabprāt tiek izsniegtas vīzas un ieceļošanas atļaujas.
Iebraukšana ASV ir liegta arī filmas režisoram Fajadam, jo arī viņš ir Sīrijas pilsonis. Proti, saskaņā ar prezidenta Donalda Trampa izdoto izpildrakstu, ASV ir aizliegts ieceļot Sīrijas un vēl sešu musulmaņu valstu pilsoņiem, lai aizsargātu ASV iedzīvotājus no teroristu uzbrukumiem, ko veic valstī ieceļojošie ārvalstu pilsoņi. Tādēļ Fajads nevarēja piedalīties vairākos gada sākumā notikušajos filmu industrijas pasākumos ASV, savukārt Amani televīzijas kritiķu asociācijas rīkotajos preses pasākumos piedalījās “Skype” videočatā.
Noskaties! Režisora Ferasa Fajada veidotā dokumentālā filma “Ala” skatāma “National Geographic” svētdien, 9.februārī plkst. 22.00!
Autors: National Geographic
