Šī brīža apstākļos, kas sagādā dažādas grūtības cilvēkiem Latvijā un visā pasaulē, īpaša slodze ir jāiztur sievietēm, kuras nemitīgi atrodas darbā 24/7 režīmā. Tas ietver ne tikai profesionālos pienākumus, bet arī neatalgotu darbu, rūpējoties par māju un bērniem, kur nav atelpas mirkļu sev. Covid-19 izraisītie ierobežojumi situāciju pasliktina, jo lielākoties viss – attālināts darbs, mājas rūpes, bērnu pieskatīšana – ir jādara vienlaicīgi. Īpašs sabiedrības atbalsts būtu vajadzīgs tām sievietēm, kuras cieš no varmācības ģimenē, jo ir palikušas norobežotā telpā ar varmāku un nevar saņemt nepieciešamo palīdzību. Šie apstākļi, kas savērpušies burtiski vienā mirklī, nekādi neveicina līdztiesību, par ko pēdējo gadsimtu esam runājuši un cīnījušies. Tomēr es aicinātu šajā laikā saskatīt ne tikai krīzi un grūtības, bet arī to sniegtās iespējas.
Lai kā pēdējos gados esam centušās iegūt sievietēm brīvās stundas karjeras izaugsmei, talantu izkopšanai un pašrealizācijai, šobrīd vairums Latvijas sieviešu ir ieslēgtas izdzīvošanas aplī. Ne visās ģimenēs ir atbalstošs dzīvesbiedrs vai citi ģimenes locekļi, un ne visām ģimenēm ir lauku mājas, kur pārlaist šo laiku. Visbiežāk dzīves platība ir ierobežota telpa, kur vienā vai divās istabās sievietei ir jānoorganizē ofiss pašai, mācību telpa bērniem, rotaļu stūrītis mazuļiem un restorāns ģimenei. Tās sievietes, kuras ir spiestas būt mājās, jo zaudējušas darbu vai strādā attālināti, paralēli pieskata bērnus vai aprūpē citus ģimenes locekļus, kuri nespēj paši par sevi parūpēties. Tās, kuras strādā veselības aprūpē, pārdošanas jomās, turpina strādāt, lai nezaudētu ienākumus, taču pēc darba stundām daudz lielāka slodze viņas sagaida mājās, kur jāveic mājas solis un jārūpējas, lai bērnu būtu paēduši un mācītos attālinātā režīmā. Turklāt šīs sievietes ik dienas pārdzīvo papildu stresu, nonākot saskarsmē ar daudziem cilvēkiem un bažījoties par savu veselību. Īpaši sarežģītā un ievainojamā situācijā ir sievietes, kuru bērniem atteikts bērnudārza apmeklējums.
Protams, “Centra MARTA” pieredzē ir arī virkne daudz skaudrāku situāciju. Šobrīd izteikti saasinās vardarbība ģimenēs, tā kļūst nežēlīgāka. Jau pirms pandēmijas Latvijā šajā ziņā bija epidēmija – katra trešā sieviete cieš no seksuālas vai fiziskas vardarbības ģimenē. Zvanu skaits, ko saņemam uz palīdzības tālruni, nav palielinājies, taču tie zvani, kuri nonāk mūsu redzeslokā, liecina par īpaši nežēlīga rakstura vardarbību. Tomēr iespēju izrauties no varmākas nagiem sievietēm šobrīd tikpat kā nav. Vairumam iedzīvotāju pastāvīgi uzturoties mājās, arī kontrolējošai vardarbībai ir iespēja izpausties pilnā mērā, jo varmāka un upuris visu laiku ir kopā ierobežotā vidē un varmākam ir daudz vieglāk uzraudzīt upura darbības. Sievietēm tas liedz meklēt palīdzību, un daudzas atsakās no konsultācijām tiešsaistē, jo nerod iespēju to izdarīt, varmākam nezinot vai vienkārši neatrodot klusu stūrīti savās mājās. Jāapzinās, ka nereti pašām sievietēm bez citu cilvēku atbalsta nav iespējams izkļūt no šī slazda.
Tieši tāpēc ārējam atbalstam ir neatsverama nozīme. Ārkārtas stāvokļa laikā būtu sevišķi nepieciešama daudz aktīvāka policijas un tiesas rīcība, nošķirot varmākas no ģimenēm. Par situācijas nopietnību liecina arī tas, ka “Centrā MARTA” pieprasījumu skaits pēc pagaidu aizsardzības ir samazinājies, taču policija vienlaikus ziņo, ka saņemto zvanu skaits par vardarbību ģimenē palielinās. Tāpēc ir ļoti svarīgi izmantot neatlaidīgā darbā panāktos tiesiskos regulējumus, lai policija aktīvi rīkotos un nošķirtu varmākas, nevis ierastos, samierinātu strīdus un ļautu vardarbībai turpināties.
Būtiska loma situācijas uzlabošanā ir līdzcilvēkiem, vardarbības lieciniekiem, kuriem ir iespēja neklusēt un ziņot, kā arī uzrunāt pašas sievietes, kuras cieš no varmācības. Varbūt atliek tikai iedot savu telefonu, pa kuru piezvanīt uz palīdzības tālruņa numuru (+371 67 378 539), varbūt ieteikt neuzkrītošu ceļu – uzrakstīt mums e-pastu centrs@marta.lv, no jaunizveidotas adreses, lai mazinātu izsekošanas risku, vai uzrunāt mūs Facebook, lai varam meklēt veidus, kā sazināties drošā laikā un veidā.
Taču šis ir arī iespēju laiks. Tā ir iespēja sievietēm (un, protams, arī vīriešiem), kam ir brīnišķīgā privilēģija – laiks – un kuras nav ierautas izdzīvošanas ritenī, domāt par citām sievietēm, par to, kā viņām palīdzēt un kādas atbalsta sistēmas radīt, lai jau šodien uzsāktu dzīvotspējīgus un sabiedrībai noderīgus nākotnes projektus. Tā ir iespēja palīdzēt kaimiņienei vai draudzenei, uz brīdi pieskatot bērnus vai pagatavojot ēdienu, lai sniegtu mirkli atelpas. Tā ir iespēja attālināti uzmundrināt un atbalstīt kādu, kas cieš no emocionāliem pāridarījumiem savā dzīves vidē, lai palīdzētu otram cilvēkam noturēties veselīgā emociju prizmā. Tā ir iespēja regulāri rīkot tikšanās tiešsaistē ar draudzenēm, lai pārliecinātos, ka viņām klājas labi, un vienlaikus koptu draudzību.
Un vēl ir ļoti svarīgi atrast laiku sev – kaut nedaudz, bet tomēr mēģināt atrast. Sakot šo, es apzinos, ka tas var izklausīties teju neiespējami, un tomēr. Iziet ārā un dažas minūtes vienkārši pastāvēt svaigā gaisā, izbaudot klusumu, ieklausoties savās domās un izjūtās. Varbūt var rast šādu mirkli, ja iespējams, ārā izkarinot veļu vai izņemot pastu. Tas ir pirmais solis, kā palīdzēt sev nezaudēt veselo saprātu apkārtējā haosā. Strukturālā nelīdztiesība veicina sievietes atrašanos pakļautā stāvoklī, turklāt apkārtējā vide veicina pārliecību, ka sieviete nav gana laba, kāda ir. Jo tiek sagaidīts, ka sievietes būs perfektas visās jomās – lieliskas mammas, profesionāles, sievas un iedvesmotājas. Taču tas nav iespējams, un tas jāapzinās un jāpārtrauc pašai sevi vainot. Tāpēc apstākļos, kad no sievietēm tiek prasīta tieši perfekcija visās jomās, ir jāatrod laiks, lai pabūtu ar sevi, jāpārdomā, kā veidot sev atbalsta sistēmu, un jāizmanto katrs logs, kas paveras, lai lūgtu palīdzību. Arī vīrusa pandēmijas laikā ir jādara viss iespējamais, lai katra sieviete dzīvotu drošā telpā un veidotu tādu dzīvi, kāda viņai pienākas – brīvībā un cieņā būvētu dzīvi.
Autors: Centrs Marta
