T/c “Alfa” pētījums* iezīmējis vairākas tendences cilvēku domāšanas maiņā un ļauj prognozēt izmaiņas iedzīvotāju uzvedībā un patēriņa kultūrā arī tuvākajā laikā, pēc ārkārtas situācijas atcelšanas: palielināsies pieprasījums pēc Latvijā ražotiem produktiem, cilvēki publiskās vietās būs piesardzīgāki un vairāk domās par personīgo higiēnu, nepārtikas preču iegāde internetā pieaugs, kamēr pārtikas preču – samazināsies. Kopumā vislielāko trūkumu patlaban iedzīvotāji izjūt pēc veselības, izklaides, ēdināšanas un izglītības pakalpojumu sniedzēju pieejamības. Pēc stingro noteikumu atcelšanas, pirmais, ko iedzīvotāji vēlētos darīt, ir apciemot radus un draugus, doties ceļojumā un izklaidēties. Viņi plāno vairāk laika ikdienā pavadīt kopā ar ģimeni, biežāk palīdzēt līdzcilvēkiem, pievērsties veselīgam dzīvesveidam – iet dabā, sportot, gatavot ēdienu mājās – , kā arī vairāk ceļot tepat – pa Latviju.
Kā COVID-19 pandēmija ietekmē patērētāju uzvedību, kā mainīsies iedzīvotāju paradumi pēc ārkārtas stāvokļa valstī atcelšanas, ir aktuāls jautājums, kas ietekmēs daudzas nozares. Koronavīrusa uzliesmojuma laikā iedzīvotāji aicināti biežāk palikt mājās, nepulcēties un ieturēt distanci no citiem, tāpat arī veikalu un pakalpojumu sniedzēju darbība bijusi ierobežota. Socioloģiskā aptauja parāda, kā šie un citi apstākļi ir ietekmējuši iedzīvotāju iepirkšanās paradumus un kam gatavoties turpmāk.
Izmaiņas produktu izvēlē un iegādes vietās un veidos pēc ārkārtas situācijas un stingro distancēšanās noteikumu atcelšanas:
- Latvijā ražotu produktu popularitāte pieprasījuma ziņā pieaugs, to apliecina
pozitīvās iezīmes iedzīvotāju attieksmē pret Latvijā ražotu produktu iegādi: 31% iedzīvotāju tos turpmāk ir apņēmušies iegādāties biežāk. - Iepirkšanās ārzemēs kļūs mazāk pieprasīta. Lai arī lielākais atbilžu skaits (atzīmējuši 39% respondentu) par iepirkšanos ārzemēs vēsta, ka iedzīvotāji nav plānojuši mainīt savus līdzšinējos paradumus, 24% apgalvo, ka ārzemēs, visticamāk, iepirksies retāk. 33% iedzīvotāju uz šo jautājumu patlaban grūti atbildēt. Iegūtie dati var liecināt par cilvēku piesardzību un apzināšanos, ka iepirkšanās ārzemēs varētu būt apgrūtināta gan dažādu sociālekonomisku apstākļu, gan veselībai un drošībai ieviesto ierobežojumu dēļ.
- Nepārtikas preču iegāde internetā kļūs populārāka.
17% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nepārtikas preču iegādi veiks internetā biežāk. Šī tendence ir pretēja, ja tiek runāts par pārtikas preču iegādi, proti, 17% iedzīvotāju pārtikas preces internetā tomēr plāno pasūtīt drīzāk retāk. Ceturtdaļai iedzīvotāju šajā jautājumā nav konkrētas nostājas. Līdz ar to var secināt, ka pārtikas preču iegādē cilvēkiem joprojām ir svarīgi klātienē pārliecināties par produktu kvalitāti, savukārt pārtikas preču tirgotājiem, kuri nespēj nodrošināt preču pārdošanu internetā, e-pakalpojumu trūkums pieprasījumu pēc viņu precēm varētu neietekmēt. - Pieprasījums pēc precēm ārzemju internetveikalos saruks. Pēc aptaujas datiem piektdaļa iedzīvotāju (20%) atzīst, ka ārzemju internetveikalu pakalpojumus izmantos, visticamāk, retāk. Mazāk par 10% ir tādu iedzīvotāju, kuri ir apņēmušies to darīt biežāk. Dati ļauj secināt, ka šī ir pašmāju interneta uzņēmumu iespēja veicināt savu atpazīstamību vietējā tirgū.
- Cilvēki ar piesardzību raugās uz tirdzniecības centru apmeklēšanu. Patlaban tikai aptuveni 35% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņu uzvedība nemainīsies, proti, viņi tirdzniecības centrus apmeklēs tik pat bieži, kā līdz ārkārtas stāvokļa pasludināšanai. Nedaudz vairāk iedzīvotāju atzīst, ka tirdzniecības centrus turpmāk plāno apmeklēt retāk (37%).
“Iedzīvotāju bažas ir saprotamas. Ne velti aptaujā noskaidrojās, ka 79% respondentu personīgai higiēnai veltīs vairāk uzmanības. Neraugoties uz to, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju pēc ārkārtas situācijas beigām vēlas atturēties no tirdzniecības centru apmeklēšanas klātienē, piektā daļa respondentu (20%) ir noskaņoti gluži pretēji un plāno tos apmeklēt pat biežāk. Līdz ar to ir svarīgi sekot līdzi iedzīvotāju vajadzībām un pat vairāk nekā jebkad rūpēties par patērētāju uzticības veidošanu. Esam gatavi pielāgoties un pieņemt esošo situāciju, turpinot rūpēties par veselībai drošu apstākļu radīšanu un pastiprinātu higiēnas pasākumu veikšanu tirdzniecības centrā, lai klienti varētu justies pasargāti un iepirkšanās būtu patīkama. Mums ir lieliskas iestrādes tā īstenošanai, ” atklāj t/c “Alfa” vadītāja Liene Apine.
Izmaiņas ikdienas paradumos un domāšanā:
- Puse iedzīvotāju (49%) turpmāk vēlētos vairāk laika pavadīt kopā ar savu ģimeni. Vairāk nekā puse iedzīvotāju (52%), kam tas ir saistoši, vēlētos nodrošināt, lai bērni savu brīvo laiku pavadītu lietderīgi. Ārkārtas stāvokļa laikā vecāki vairāk laika velta ģimenei, bērniem, un līdz ar to aktualizējies arī ģimenisko saišu nostiprināšanas jautājums.
- Biežāk strādās no mājām. 66% respondentu dalījās ar savām domām par darbu no mājām nākotnē: trešdaļa no viņiem savus ieradumus nemainīs, gandrīz piektdaļai ir grūti pateikt, kā būs turpmāk, bet 36% atzīst, ka visdrīzāk biežāk darbu veiks no mājām.
- Mājās palikšanas laiks ir radījis pozitīvu ietekmi uz cilvēku domām par veselīgu dzīvesveidu. Gandrīz 60% iedzīvotāju apņemas vairāk sava brīvā laika pavadīt pie dabas. Šo apgalvojumu apstiprina arī cilvēku atbilde par vingrošanu – 44% iedzīvotāju, kuriem vingrošana ir saistoša nodarbe, turpmāk iecerējuši nodarboties ar sportiskām aktivitātēm biežāk, tikai 5% atbildējuši, ka vingros retāk.
- Biežāk ēdienu gatavos mājās. Trešdaļa iedzīvotāju (32%) vēlas turpmāk biežāk ēdienu gatavot mājās, tikai 7% iedzīvotāju gatavot mājās turpmāk plāno retāk.
- Pieaug vēlme palīdzēt citiem. Aptauja atklāja, ka turpmāk 31% iedzīvotāju līdzcilvēkiem būtu gatavi palīdzēt biežāk, 12% – bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Koronavīrusa izplatības laikā cilvēki kļuvuši līdzjūtīgāki un sociāli atbildīgāki. To apstiprina arī tas, ka puse no iedzīvotājiem (52%), kuri ir atvērti labdarībai, norādījuši, ka ziedošanas ziņā savus paradumus nemainīs, kamēr piektdaļai (21%) iedzīvotāju ir radusies vēlme ziedot labdarībai vēl biežāk.
Kad ārkārtas stāvoklis valstī tiks atcelts, cilvēki iespēju robežās vispirms vēlēsies īstenot to, kā viņiem visvairāk šajā pašizolācijas un karantīnas laikā ir pietrūcis: pirmkārt, tie ir radu (53%) un draugu (45%) apciemojumi, tiem seko došanās ceļojumā (37%), turklāt populārāka kļūs Latvijas apceļošana, jo saviem turpmākajiem ceļojumiem Latviju, kā galamērķi, plāno biežāk izvēlēties 38% iedzīvotāju, kas liecina par pieprasījuma pēc Latvijas tūrisma produktiem iespējamo pieaugumu. Tam seko izklaides pasākumu apmeklēšana (35%), hobiju īstenošana, tostarp tikšanās ar domubiedriem (19%), skaistumkopšanas procedūru apmeklēšana (15%) un minētas arī citas vēlmes, piemēram, apmeklēt baznīcas, medicīnas iestādes, sporta klubus.
Kopumā vislielāko trūkumu patlaban iedzīvotāji izjūt pēc veselības, izklaides, ēdināšanas un izglītības pakalpojumu pieejamības. Zināms, ka virkne pakalpojumu sniedzēju ārkārtas situācijas valstī laikā savu darbību ir ierobežojušas vai pat apturējušas. Pakalpojumi, pēc kuriem iedzīvotāji izjūt vislielāko nepieciešamību, pirmkārt, ir veselības pakalpojumi (40%), tiem seko izklaides (25%), piemēram, kultūras pasākumu, naktsklubu, kino apmeklēšana, kā arī ēdināšanas pakalpojumi (25%) – kafejnīcu un restorānu apmeklēšana –, izglītības iestāžu sniegtie pakalpojumi (23%), tūrisms (21%) un skaistumkopšanas pakalpojumi (14%). Secināms, ka pēc ārkārtas situācijas beigām, šo nozaru pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem būs vissvarīgākā.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: T/c “Alfa”
