14 C
Rīga
trešdien, septembris 30, 2020

Cik Latvijā ir iedzīvotāju?

 

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja gandrīz 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% jeb 12,3 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 

Pērn mirušo skaits Latvijā bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2019.gadā Latvijā samazinājās par 3,4 tūkstošiem (gadu iepriekš – par 4,9 tūkstošiem), kas ir zemākais rādītājs kopš 1989.gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkstošiem (9,5 tūkstošiem).

Statistikas pārvaldē norādīja, ka aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016.gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trijos gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. 

Tāpat statistikas pārvalē atzīmēja, ka pēdējos trijos gados iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,6%, kamēr 2018.gadā – 0,7%, bet 2017.gada – 0,8%.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkstoši bērnu, kas ir par 528 mazāk nekā 2018.gadā, taču nomira 27,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 1101 mazāk. 

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka mirušo skaits pērn Latvijā bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkstoši) bija 1972.gadā.

2019.gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 11,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 300 vairāk nekā 2018.gadā, bet aizbrauca 14,6 tūkstoši, kas ir par 1,2 tūkstošiem mazāk. 

No Eiropas Savienības (ES) valstīm pērn Latvijā ieradās 2,5 tūkstoši jeb 23% iebraucēju. 

Vienlaikus statistikas pārvaldē uzsvēra, ka statistikas datu apkopojumā Apvienotā Karaliste vairs netiek iekļauta ES valstu sastāvā. 2019.gadā no Apvienotās Karalistes iebrauca 2,2 tūkstoši cilvēku jeb 19,6% no kopējā imigrantu skaita. 

Savukārt no NVS pērn iebrauca 4,3 tūkstoši cilvēku, tostarp 1,5 tūkstoši ieradās no Ukrainas, bet 1,1 tūkstotis – no Krievijas. 

Pagājušajā gadā 830 iebraucēju ieradās no Indijas, kamēr 2018.gadā no šīs valsts ieradās 938 cilvēki.

2019.gada imigrācijā 5,1 tūkstotis jeb 46% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.

Vienlaikus uz ES valstīm pērn emigrēja 9,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2019.gadā samazinājās par 30% – emigrēja 2,9 tūkstoši, kamēr 2018.gadā – 4,2 tūkstoši. Uz Vāciju izbrauca 1,5 tūkstoši iedzīvotāju, bet 400-500 cilvēku emigrēja uz Īriju, Norvēģiju un Nīderlandi. 

Pērn par 23% samazinājās emigrācija uz NVS valstīm. 

No aizbraucējiem 72%  bija Latvijas valstspiederīgie, kamēr 2018.gadā šis īpatsvars bija 82%.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka nelielais dzimstības pieaugums 2013.- 2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos. 

2020.gada sākumā bērnu un pusaudžu īpatsvars vecumā 0-14 gadi iedzīvotāju kopskaitā bija 16%, kas ir nedaudz vairāk kā 2019.gada sākumā (par 0,1 procentpunktu jeb 108 cilvēkiem). 

Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpināja samazināties – par 15,4 tūkstošiem jeb 1,3%, un joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma – 2019.gadā par trim tūkstošiem jeb 0,7%.To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 22,8% 2019.gada sākumā līdz 23,1% 2020.gada sākumā.

2019.gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits, tostarp poļu – par 2,2%, lietuviešu – par 1,8%, baltkrievu – par 2,2%, bet krievu – par 1,6%. Latviešu skaits samazinājies par 0,4%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis par 0,2 procentpunktiem un 2020.gada sākumā bija 62,5%.

Pēc valstiskās piederības 86,3% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2019.gada sākumā – 86,1%), 10,4% nepilsoņi (10,7%), 2,1% – Krievijas pilsoņi (2,2%) un 1,2% citu valstu pilsoņi. 

No visiem nepilsoņiem 51% dzīvo Rīgā, un tie ir 16% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. 

No visiem Latvijas nepilsoņiem 72% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62%, un tikai 37% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem 2019.gadā pieauga tikai Pierīgā, taču to īpatsvars reģionu iedzīvotāju kopskaitā gada laikā tikpat kā nemainījās. 

Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgas reģionā – 18,5% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales reģionā – 13,7%. Republikas pilsētās bērnu un pusaudžu īpatsvars svārstījās no 18,4% Jelgavā līdz 14,5% Jūrmalā. Visjaunākais bija Mārupes novads – 28,9% no iedzīvotāju kopskaita bija vecumā līdz 14 gadiem, bet Zilupes, Aglonas, Neretas un Daugavpils novadā – tikai 10,4-10,9%.

Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars bija Zemgalē (61,2%), bet mazāks – Kurzemē (59,9%). Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par tūkstoti, bet visvairāk samazinājās Rīgā – par sešiem tūkstošiem un Latgalē – par četriem tūkstošiem. Republikas pilsētās visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā bija Rīgā (61,1% no iedzīvotāju kopskaita), bet vismazāk – Valmierā (58,6%), kamēr starp novadiem visvairāk bija Baltinavas (66,3%), bet vismazāk Strenču novadā (56,1%).

Visos reģionos vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju bija vecumā virs 63 gadiem (visvairāk Latgalē – 25,3%, mazāk – Pierīgā (20,5%). Visvairāk senioru bija Strenču novadā – 31,6%, bet vismazāk Mārupes novadā – 10,3%.

2019.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā – par 1% jeb 3,9 tūkstošiem. Savukārt lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 1,6% jeb 4,3 tūkstošiem. Vienlaikus Vidzemē iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 1,2% jeb 2,2 tūkstošiem, Kurzemē – par 1,1% jeb 2,7 tūkstošiem, bet Zemgalē – par 0,8% jeb 1,9 tūkstošiem. Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8% jeb 5,1 tūkstoti.

Rīgā un Pierīgā dzīvoja vairāk nekā puse jeb 53% valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.

Iedzīvotāju skaits saruka arī septiņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,7% jeb par 362 cilvēkiem, un Jelgavu – par 0,2% jeb 90 cilvēkiem. 

Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,4% (471 cilvēku), Rīgā – par 0,8% (5127), Rēzeknē – par 0,7% (207), Daugavpilī – par 0,7% (558), Jēkabpilī – par 0,7% (148), Liepājā – par 0,6% (410), bet vismazāk – Valmierā – par 0,3% (75). 

Izņemot Jūrmalu, pārējās republikas pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jēkabpilī, Jelgavā, Daugavpilī un Valmierā.

Pērn 20 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un 16 no tiem bija Pierīgas novadi. Vēl neliels iedzīvotāju skaita pieaugums bija arī Ozolnieku, Aknīstes, Vecpiebalgas un Līgatnes novadā. 

Visos 20 novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 11 novados. 

Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Stopiņu novadā – par 5,7% jeb 613 cilvēkiem.

Pērn visblīvāk apdzīvoti bija Salaspils, Stopiņu un Mārupes novadi – vidēji 200 cilvēku uz vienu kvadrātkilometru, bet vismazākais iedzīvotāju blīvums bija Rucavas novadā Kurzemē – trīs cilvēki un vienu kvadrātkilometru un Rugāju novadā Latgalē – četri cilvēki uz vienu kvadrātkilometru.

Autors: nozare.lv

29.05.2020.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your name here
Please enter your comment!