Šobrīd, kad vairāk laiku pavadām mājās, mazāk kustamies un biežāk pasūtam dažādas ne visai veselīgas maltītes uz mājām, nemaz neaizdomājamies, ka tādā veidā neapzināti palielinām risku saslimšanai ar diabētu. Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam varētu būt 2. tipa cukura diabēts, diagnosticēts tikai trešdaļai no tiem, kamēr pārējie nemaz nezina, ka viņiem ir šī slimība[1]. Kas ir diabēts, kā to laicīgi pamanīt un kā no tā izvairīties, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga un “Latvijas Diabēta federācijas” prezidente, endokrinoloģe, diabetoloģe Indra Štelmane.
“Laikā, kad Covid-19 vīruss ir aktuāls, nedrīkstam aizmirst arī par citām būtiskām saslimšanām, piemēram, cukura diabētu. Šobrīd cilvēki daudz retāk veic nepieciešamās analīzes un mērījumus, lai sekotu līdzi savam veselības stāvoklim. Tas nav iepriecinošs faktors, jo tas nozīmē, ka slimība netiek laicīgi identificēta. Savukārt cilvēki, kuri slimo ar diabētu, ir Covid-19 saslimšanas riska grupā. Tas nozīmē, ka ir ne tikai palielināts risks inficēties ar vīrusu un pārslimot to smagā formā, bet arī nāves faktors nav izslēgts. Tāpēc aicinu ikvienu vakcinēties pret Covid-19, lai pasargātu ne tikai savu, bet arī savu tuvinieku un citu apkārtējo cilvēku veselību. Diabēts ir hronisks iekaisums, kas ne tikai pastiprina infekcijas izraisītos simptomus un slimības gaitu, bet arī pastāv risks diabēta dekompensācijai – paaugstinātam glikozes līmenim asinīs un ketoacidozes attīstībai, kas ir viena no diabēta komplikācijām*. Ikvienam rekomendēju profilaktiski veikt nepieciešamās analīzes jau tagad, lai laicīgi identificētu saslimšanu un pielāgotu savu dzīvesveidu tam,” stāsta “Latvijas Diabēta federācijas” prezidente, endokrinoloģe, diabetoloģe Indra Štelmane.
Kas jāzina par diabētu
Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras galvenā pazīme ir paaugstināts cukura jeb glikozes daudzums asinīs. Šo slimību iedala divos tipos, kas savstarpēji atšķiras:
1. tipa cukura diabēts jeb insulinējamais diabēts rodas, ja aizkuņģa dziedzera ß (beta) šūnas neražo insulīnu pietiekamā daudzumā, kā rezultātā rodas insulīna deficīts. Šādu slimnieku diētai ir jānodrošina stabils insulīna daudzums asinīs, tāpat ir arī svarīgi uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas. Šiem pacientiem ikdienā jāpievērš uzmanība uzturam, lai pēc iespējas samazinātu vai attālinātu diabēta komplikācijas rašanās iespējas. Parasti ar 1. tipa cukura diabētu slimo gados jauni un kalsni cilvēki.
2. tipa cukura diabēts jeb neinsulinējamais diabēts rodas, ja šūnu jutība pret insulīnu ir samazināta – insulīna rezistence. Visvairāk tas ietekmē muskuļu un taukaudu šūnas, jo glikoze tajās nevar iekļūt bez insulīna. Slimībai progresējot, šūnu nejutība progresē vai arī izsīkst aizkuņģa dziedzera spēja insulīnu ražot. Ārstēšanā tiek izmantoti preparāti, kas šūnu jutību pret insulīnu palielina un pastiprina tā sintēzi aizkuņģa dziedzerī. Ar laiku arī 2. tipa diabētu nepieciešams ārstēt arī ar insulīna preparātiem. 2. tipa diabēta pacientu diētas mērķis ir normalizēt glikozes vielmaiņu, uzturs ir vērsts uz liekā svara mazināšanu. Ar 2. tipa cukura diabētu visbiežāk slimo cilvēki ar lieko ķermeņa svaru. Tāpat riska grupā ir arī gados vecāki cilvēki – “Starptautiskās Diabēta federācijas” dati liecina, ka vienam no pieciem cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem ir diabēts[2]. Tikmēr pētījumos ir pierādīts, ka vīrieši mēdz vairāk slimot ar diabētu atšķirībā no sievietēm[3].
Pastāv arī citi diabēta tipi, ņemot vērā slimības izcelsmes mehānismus, piemēram, gestācijas diabēts, kas var rasties sievietēm grūtniecības laikā.
Diabēta cēloņi un sekas
Starp galvenajiem diabēta cēloņiem ir neveselīgs un mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās, palielināts holesterīna līmenis asinīs, iedzimtība, smēķēšana un alkohola lietošana. Vadoties pēc “Pasaules Veselības organizācijas” (PVO) datiem, smagākajos saslimšanas gadījumos diabēts var izraisīt aklumu, nieru mazspēju, sirds slimības un ķermeņa apakšējo ekstremitāšu amputācijas[4]. Tāpat PVO dati liecina, ka cilvēkiem ar hroniskām slimībām kā diabēts Covid-19 slimības gaita un atlabšana ir krietni smagāka kā citiem cilvēkiem[5].
Kā pamanīt diabētu?
Diabēta pazīmes katram cilvēkam var individuāli atšķirties, tāpat ne visi simptomi ir novērojami vienlaikus. Izplatītākie diabēta simptomi ir:
- slāpes;
- bieža urinēšana (arī naktīs);
- izmaiņas apetītē;
- redzes “miglošanās”;
- ķermeņa svara zudums (nepamatots);
- nieze;
- lēna brūču un iekaisumu dzīšana;
- nejūtīguma, tirpuma vai durstīšanas sajūta rokās un pēdās;
- vemšana un slikta dūša
- furunkuli (augoņi, ko rada bakteriālā infekcija), izsitumi uz ādas.
Farmaceites Zanes Melbergas ieteikumi, kā izvairīties no saslimšanas ar diabētu
Pārbaudi cukura līmeni asinīs
Lai konstatētu diabēta saslimšanas risku, cukura līmenis asinīs ir jāpārbauda regulāri, vismaz reizi gadā, un par tā rezultātiem ir jāziņo ārstam. Īpaši ieteicams to ir darīt ikvienam, kurš ir sasniedzis 40 gadus. Mērījumus ir iespējams veikt speciālās laboratorijās, kā arī paškontroles mērījumus var veikt aptiekās vai mājās. Šobrīd Covid-19 ierobežojumu dēļ aptiekās uz vietas ātros cukura mērījumus nav iespējams veikt, taču ikviens var iegādāties glikometrus un glikozes teststrēmeles, par kuru lietošanu konsultē farmaceits. Tāpat Zane Melberga atgādina, ka farmaceits var sniegt farmaceitisko konsultāciju, piemēram, palīdzot identificēt iespējamos diabēta simptomus, kā arī sniedzot padomus, kā labāk sagatavoties analīžu nodošanai.
Pievērs uzmanību savam uzturam
Lai izvairītos no saslimšanas ar diabētu, ieteicams pievērst uzmanību konkrētiem produktiem, kurus uzturā būtu ieteicams lietot mazāk – saldumi, ātrās ēdināšanas pārtika, saldie un gāzētie dzērieni, kviešu miltu izstrādājumi un dažādas mērces. Neaizstājamās omega taukskābes ir svarīgas insulīna rezistences samazināšanai, tāpēc uzturā ieteicams lietot organismam veselīgos taukus – avokado, treknās zivis (lasis, sardīnes, tuncis), linsēklu eļļa. Tāpat uzturā var lietot speciālās tējas, kas nomāc vēlmi ēst saldumus, kā arī aptiekās ir pieejami dažādi cukura aizvietotāji.
Neaizmirsti par fiziskajām aktivitātēm
Fiziskās aktivitātes ne tikai labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, bet arī mazina insulīna rezistenci. Kustēšanās laikā muskuļi izmanto cukuru, kas ir asinīs, kā arī cukuru jeb glikogēnu, ko rezervēs uzkrāj gan muskuļi, gan aknas. Tāpat fiziskās aktivitātes samazina svaru, glikozes un holesterīna līmeni asinīs, kā arī uzlabo perifēro audu jutību pret insulīnu.
Lieto D vitamīnu
Rudens sezonā, kad saule tik bieži vairs mūs nelutina ar saules stariem, D vitamīnu nav iespējams tik vienkārši uzņemt mums nepieciešamajā daudzumā. Tāpēc, lai veicinātu normālu imūnistēmas darbību, to ir ieteicams uzņemt kapsulu formātā.
*Diabētiskā ketoacidoze rodas pacientiem ar cukura diabētu visos gadījumos, kad organismā trūkst insulīna.
Izmantotie avoti:
[1] https://eveselibaspunkts.lv/en/Article/Read/diabets
[2] https://www.idf.org/aboutdiabetes/what-is-diabetes/facts-figures.html
[3] https://www.oecd-ilibrary.org/sites/83231356-en/index.html?itemId=/content/component/83231356-en
[4] https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/diabetes
[5] https://www.who.int/emergencies/diseases/novel-coronavirus-2019/media-resources/science-in-5/episode-46—diabetes-covid-19
