Dzemdes kakla vēzis ir slimība, kuru var apsteigt un kuras rašanos iespējams novērst. Tāpat laikus atklājot pirmsvēža izmaiņas, nelielā operācija ļaus plānot grūtniecību.
To intervijā akcentēja Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja, asociētā profesore Jana Žodžika, kliedējot arī dažus maldus. Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”.
Kad sievietei vajadzētu doties pie ginekologa?
– Pie ginekologa būtu jāsāk doties jaunai sievietei, kas ir uzsākusi dzimumattiecības. Ja agrāk, padomju laikos, pusaudzēm rekomendēja doties pie ginekologa uz apskati, tad tagad, ja dzimumattīstība, pubertātes periods norit atbilstoši, ir menstruācijas, veidojas sievietes organisms, tad tas nav nepieciešams. Pirmās profilaktiskās apskates, kad ir obligāti jādodas, ir no 25 gadiem, kad Nacionālais veselības dienests izsūta vēstuli dzemdes kakla pārbaudei. Bet pirms šī skrīninga sieviete, uzsākot savu seksuālo dzīvi dodas pie ginekologa, lai pārrunātu kontracepciju un arī seksuāli transmisīvo infekciju profilaksi. Un jebkurā gadījumā, ja parādās kādas sūdzības, piemēram, tās var būt sāpes vēdera lejasdaļā, tā var būt nepareiza asiņošana, kādi veidojumi ārējos dzimumorgānos vai krūtīs, traucēti izdalījumi no dzimumceļiem un citas sūdzības. Dzemdes kakla vēža profilaktiskie izmeklējumi, kas ir bez sūdzībām, ir sievietēm no 25 līdz 70 gadiem, savukārt no 50 līdz 70 gadiem ir krūts dziedzera izmeklējumi jeb mamogrāfija, bet rūpes sākas jau pusaudža vecumā, kad gan meitenēm, gan zēniem ir jāveic vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu, kuram ir potenciāls izraisīt ļaundabīgas izmaiņas, gan arī saņemt šajā vecumā informāciju par to, kas ir drošs sekss, par kontracepciju, par izsargāšanos no seksuāli transmisīvajām infekcijām.
Kam jāpievērš uzmanība menopauzes laikā?
– Dzīves periods, kad pārstāj būt mēnešreizes jeb menopauze, joprojām ir laiks, kad sievietei jāturpina rūpēties arī par sievišķo veselību. Dažkārt sievietes domā, ka, ja vairs bērnus nedzemdē un vairs nav mēnešreizes, tad nedraud nekādas ginekoloģiskās slimības. Tā gluži nav. Jāturpina arī profilaktiskie izmeklējumi – gan dzemdes kakla pārbaudes, gan krūšu dziedzeru pārbaudes. Menopauzē parādās arī savas specifiskas problēmas saistībā ar sievišķo hormonu trūkumu, kas var ietekmēt dzīves kvalitāti un arī veselību. Sievietes mūsdienās dzīvo ilgāk un patiesībā diezgan lielu savas dzīves daļu pavada menopauzē. Dažkārt arī neraugoties uz veselīgu dzīvesveidu, kaut arī sieviete nesmēķē, nelieto pārlieku alkoholu, parādās karstuma viļņi, kas ir raksturīgi menopauzes periodā un būtiski var ietekmēt dzīves kvalitāti – gan darbu, gan arī atpūtu. Mūsdienās ir zemas devas menopauzes hormonālā terapija ar nelieliem riskiem, kuru lietojot var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti.
Kādus draudus reproduktīvajai veselībai rada dzemdes kakla vēzis? Un no kā vispār ir vai nav jābaidās pirmsvēža stadijā?
– Gribu akcentēt, ka dzemdes kakla vēzis ir viena no tām retajām slimībām, kuru var apsteigt, kuras rašanos var novērst gandrīz visos gadījumos. Dzemdes kakla vēža izraisītājs ir zināms – cilvēka papilomas vīruss. Tas nav raksturīgi onkoloģiskām slimībām. Izvairīties no šīs infekcijas palīdz vakcinācija, vēlams pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Latvijā vislielākā saslimstība ir vecuma grupā virs 40 gadiem. Tātad dzemdes kakla vēzis var skart sievietes pašā reproduktīvās veselības un dzīves plaukumā, kad tiek plānota grūtniecība, ir tikko piedzimuši bērni. Tas ir arī aktīvākais periods profesijā. Un tas dažādi var ietekmēt reproduktīvo veselību. Ja tiek konstatētas augsta riska pirmsvēža izmaiņas, tad, lai nākotnē nerastos ļaundabīga problēma, to novērš ar nelielu operāciju – izmainītās dzemdes kakla gļotādas daļiņas izgriešanu, ko sauc par dzemdes kakla elektroekscīziju. Tā ir ātra un vienkārša operācija, ko var salīdzināt ar zoba labošanu pie stomatologa, un 90% gadījumu tā ir efektīva. Tomēr tai var būt priekšlaicīgu dzemdību risks. Latvijā no 100 grūtniecēm piecas dzemdē priekšlaicīgi. Un pēc šādām operācijām risks ir astoņām deviņām no simts grūtniecēm. Ja ir konstatēts vēzis pavisam agrīnā stadijā, kad tā izplatība ir daži milimetri, arī to var novērst ar dzemdes kakla elektroekscīziju, un sieviete joprojām spēj plānot grūtniecību. Taču, ja tas ir jau nedaudz tālāk izplatījies vēzis, tas nozīmē, ka ir vajadzīga plašāka operācija, ielaistos gadījumos arī staru un ķīmījterapija, un tad spēja plānot grūtniecību zūd. Tas var atstāt sekas ne tikai uz reproduktīvo, bet vispārējo veselību. Tāpēc, runājot par dzemdes kakla vēža profilaksi, ļoti būtiski ir akcentēt tieši vakcināciju, ko valsts nodrošina ar visefektīvāko vakcīnu pret deviņiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem. Šo vakcināciju ir jāveic gan meitenēm, gan zēniem. Meitenēm šo vakcīnu valsts apmaksā no 12 līdz 18 gadiem, no šī gada to apmaksā arī zēniem no 12 līdz 14 gadiem. Dati liecina, ka atsaucība vakcinācijai no zēnu puses ir apmierinoša, tie ir 50%. Tomēr mēs redzam, ka tā ir zināma diskriminācija attiecībā pret vecākiem zēniem, un ļoti ceram, ka politikas lēmēji mūs uzklausīs. Asociācijas plāno lūgt Veselības ministriju rast finansējumu palielināt vecuma robežu zēniem arī līdz 18 gadiem. Tas ir ļoti būtiski, jo cilvēka papilomas vīruss skar abus dzimumus. Tas var izraisīt ne tikai dzemdes kakla, sievietes ārējo dzimumorgānu ļaundabīgas slimības, bet arī anālā apvidus, vīriešiem dzimumlocekļa, arī rīkles, balsenes ļaundabīgas izmaiņas. Daudzu pētījumu un valstu pieredze rāda, ka abu dzimumu vakcinācija ievērojami samazina šī vīrusa izplatību.
Kas ir dzemdes kakla čūla?
– Tas ir tāds plaši lietots termins, kas nācis no padomju laiku medicīnas. Zināšanas par dzemdes kakla veselību mums pēdējos gados ir strauji uzlabojušās. Attīstījusies zinātne un mūsu sapratne. Dzemdes kakls ir dzemdes apakšējā daļa, kuru klāj tāda kā sedziņa, ko saucam par epitēliju. Un dzemdes kaklam ir plānāka sedziņa un biezāka sedziņa. Plānāko veido viens šūnu slānis, bet biezākā ir no daudziem šūnu slāņiem. Jaunai sievietei to dzemdes kakla virsmu, ko ginekologs redz apskatē, parasti klāj šī plānā sedziņa, un zem tās ir audi, kur ir daudz asinsvadu, un tas izskatās kā apsārtums. Gadiem ejot, tas izkārtojums dzemdes kaklā mainās, un plāno sedziņu pārklāj citas – biezais epitēlijs, un asinsvadus vairs tik labi neredz. Agrāk to uzskatīja par patoloģiju un sauca par čūlām, to visādos veidos ārstēja un ļoti bieži neefektīvi, jo tās ir fizioloģiskas izmaiņas. Tagad medicīniski to sauc savādāk – par ektropion, un tas nav saistīts ne ar kādiem veselības riskiem. Pēc definīcijas, čūla ir situācija, kad epitēlijs ir kādas patoloģijas dēļ nolobījies. Un čūlas, ja gadās, tad biežāk menopauzes laikā. Visos pārējos gadījumos tas ir ektropion, kas ir fizioloģiskas izmaiņas. Ja dzemdes kakla skrīningi ir bijuši, un analīzes ir negatīvas, ja ir veiktas analīzes uz biežākām seksuāli transmisīvām infekcijām, kas var izraisīt dzemdes kakla apsārtumu, ja hlamīdiju, gonokoku infekcija ir izslēgta, tad par šo nav jāsatraucas.
Runājot par dzemdes kakla vēža skrīningu, kādu jūs redzat vīrieša lomu un iesaisti?
– Vistiešāko, jo galu galā tā ir ģimenes veselība, un vīrietim, protams, pirmām kārtām jārūpējas, lai pusaudži bērni būtu vakcinēti pret cilvēka papilomas vīrusu, sniedzot arī informāciju vispār par seksuālo veselību. Kā uzsākt dzimumdzīvi, kā izsargāties no grūtniecības, kā izsargāties no infekcijām, tam ir jānāk ģimenē. Atrast piemērotu brīdi, kad ir vērts sākt šo sarunu. Vīrietim, protams, ir arī jāatgādina un jāpainteresējas, vai sieva ir veikusi šos profilaktiskos izmeklējumus. Un vīrietim ir jābūt par piemēru gan ar dzīvesveidu, gan attieksmi pret veselību. Arī vīriešiem ir profilaktiskie izmeklējumi, ir prostatas skrīnings, ir kolorektālā vēža skrīnings.
Kā sievietei pašai lasīt un saprast skrīninga rezultātu? Par ko satraukties, par ko ne?
– Šai skaidrībai darbojas divu veidu algoritmi – viens ir citoloģijas skrīningam sievietēm no 25 līdz 29 gadiem un otrs ir primārā cilvēka papilomas vīrusa skrīningam no 30 līdz 65 gadiem.
Ja citoloģijas skrīningā testēšana ir bez rezultāta, tad tests jāatkārto pēc trim mēnešiem. Ja nav atrasts intraepiteliāls bojājums, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem.
Turpinājumā – skaidrojums dažiem saīsinājumiem. AR CPV – augsta riska cilvēka papilomas vīruss. ASCUS – neskaidras nozīmes daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas. ASC-H – daudzkārtainā plakanā epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas, kad nevar izslēgt vidēju vai smagu displāziju. Dzemdes kakla displāzija ir pirmsvēža stāvoklis. LSIL un HSIL ir citoloģiskie apzīmējumi, kas norāda uz zemas vai augstas pakāpes intraepiteliālu bojājumu. AGUS – tās ir neskaidras nozīmes glandulāra epitēlija šūnu atipiskas izmaiņas.
Tagad par to, kā saprast rezultātus. Ja ASCUS, AR CPV ir negatīvs, tad arī jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Bet, ja ASCUS, AR CPV ir pozitīvs, tad ir jāveic kolposkopija. Tāpat jāveic kolposkopija, ja testā uzrādās ASC-H. Savukārt, ja ir LSIL (viegla displāzija), AR CPV negatīvs, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Ja LSIL, AR CPV ir pozitīvs, tad jāveic kolposkopija. Tāpat ir jāveic kolposkopija, ja ir HSIL (vidēja vai smaga displāzija). Ja AGUS, AR CPV ir negatīvs, tad jāgaida nākamais uzaicinājums pēc trim gadiem. Ja AGUS, AR CPV ir pozitīvs, tad ir jāveic kolposkopija. Gadījumā, ja testā konstatē malignizācijas pazīmes, tad nepieciešama konsultācija pie onkoginekologa. Attiecībā uz AGUS rezultātiem, ja konstatē patoloģisku dzemdes asiņošanu, tad nepieciešams veikt atbilstošos izmeklējumus – ultrasonogrāfiju, endometriju, biopsiju.
Savukārt algoritms primārā cilvēka papilomas vīrusa skrīningam no 30 līdz 65 gadiem ir sekojošs. Ja ir pozitīvi citi augsta riska CPV un jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts (ASCUS, LSIL, AGUS, HSIL, ASC-H), tad veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad atkārto citoloģiju pēc viena gada, kad taktika ir līdzīga – ja ir jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts, tad veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad atkal atkārto citoloģiju pēc viena gada. Un ja tad ir jebkurš izmainīts citoloģijas rezultāts, veic kolposkopiju, bet, ja nav konstatētas izmaiņas, tad gaida nākamo uzaicinājumu, kas sanāk pēc trim gadiem (jo no 5 gadu cikla jau būs pagājuši 2 gadi, atkārotojot citoloģijas), bet, ja ir malignizācija, tad jādodas pie onkoginekologa.
