Līgo svētki un brīvdienas strauji tuvojas, bet jau šobrīd ir aktivizējušies ne vien odi un mušas, bet arī bites, dunduri, lapsenes, irši un citi kukaiņi, kuri svētku baudīšanu piemājas dārzā vai pie dabas var padarīt ne vien sāpīgu, bet dažkārt pat dzīvībai bīstamu. Tādēļ par to, kā pasargāt sevi no kukaiņu dzēlieniem un rīkoties kukaiņu kodumu gadījumā, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENUAptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Jutīgās zonas – seja, kakls, elpceļi un galva
Lai arī lielākoties bišu, lapseņu un sirseņu kodumi nav dzīvībai bīstami, tomēr, sākoties alerģiskai reakcijai, sekas var būt ļoti nopietnas, tādēļ ir svarīgi ievērot piesardzību un zināt par pirmās palīdzības sniegšanu situācijās, kad kāds no minētajiem kukaiņiem ir iedzēlis. Īpaši svarīgi tas ir, ņemot vērā, ka situācijas, kurās cilvēki tiek sadzelti, ir ļoti ikdienišķas – pļaujot zāli, staigājot basām kājām, atrodoties pie dabas, veicot uzkopšanas darbus piemājas teritorijā vai citu aktivitāšu laikā. Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsver, ka pastiprināta uzmanība siltajā laikā ir jāpievērš dzērienu traukiem, kuros kukaiņi var iekrist, īpaši bīstamas ir skārda bundžas un tumšas pudeles, kurās kukaiņi nav redzami. Ja bite, lapsene vai sirsenis iekož galvā, sejā, kaklā vai elpceļos, var rasties dzīvībai bīstams pietūkums. Šādā gadījumā ir nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP), jānogulda pacients un maziem malciņiem jādod vēss ūdens vai ledus gabali, lai pēc iespējas mazinātu tūskas veidošanos, kā arī jālieto pretalerģijas līdzekļi. Ja zināms, ka pacientam ir bijusi anafilaktiska reakcija – samaņas zudums, pazemināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, auksti, lipīgi sviedri un elpceļu, lūpu un mēles tūska – nekavējoties jāpielieto adrenalīna intramuskulārā injekcija. Tai vienmēr ir jābūt pieejamai, kā arī par tās pielietošanu ārkārtas gadījumā ir jāinformē tuvinieki, draugi un kolēģi.
Alerģiskas reakcijas rašanās
Toksīni, pret ko organisms cīnās ar dažādām reakcijām, faktiski ir kodēju un dzēlēju siekalas. Mazajiem asinssūcējiem – knišļiem un odiem – siekalu daudzums ir mazāks, lielajiem kukaiņiem – lapsenēm, bitēm un sirseņiem – krietni lielāks, līdz ar to arī inde krietni spēcīgāka. Ārste Z. Zitmane skaidro, ka alerģija rodas brīdī, kad organisms normālos apstākļos nekaitīgu vielu – antigēnu – notur par bīstamu “iebrucēju” un izdala pārlieku daudz antivielu jeb “cīnītāju”, kas rezultātā nodara kaitējumu pacientam. To nosaka dažādi faktori, piemēram, ģenētiska iedzimtība un imunitātes īpatnības. Aptuveni 1% cilvēku var rasties bīstamas alerģiskas reakcijas, kamēr lielāks risks alerģijas attīstībai pret kukaiņu kodumiem ir cilvēkiem, kuru tiešajiem radiniekiem ir astma, ekzēma, jebkura veida alerģija, vai arī pašai personai vai tās bērniem ir kāds no iepriekš minētajiem stāvokļiem. Ja cilvēks pirmo reizi atklāj, ka pēc kukaiņu koduma parādās alerģiska reakcija, tad noteikti ir jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāpārrunā turpmākie soļi. Ģimenes ārsts izsniegs recepti pretalerģiska medikamenta iegādei un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie alergologa.
Ko darīt pēc koduma?
Vispirms jādodas uz drošu vietu, lai izvairītos no atkārtotiem dzēlieniem. Pēc bites koduma iespējami ātri ir nepieciešams izvilkt dzeloni, rūpīgi nomazgāt koduma vietu un to apstrādāt ar spirtu vai kādu no dezinficējošiem šķidrumiem. Koduma vietai ieteicams pielikt aukstu kompresi un to regulāri mainīt. Ja sadzelts tiek bērns, uzreiz ir jāiedod pretsāpju līdzeklis, ko izteiktu sāpju gadījumā var darīt arī pieaugušie. Koduma vietai var uzziest pretiekaisuma gelus, bet, ja tūska un nieze ir izteiktas, jālieto antihistamīna preparāti. Ne mazāk svarīgi ir dzert daudz šķidruma, lai toksiskās vielas izvadītu no organisma. Ja bite, lapsene vai sirsenis iekož galvā, sejā, kaklā vai elpceļos, ir nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Kukaiņu kodumu vietas nevajadzētu kasīt, jo tādejādi tiek traumēta āda, kā arī veicināta infekciju attīstība. Pieaugušajiem un bērniem kodumu vietas apstrādā ar dezinficējošu aerosolu. Lai novērstu niezi un tūsku, noderēs antihistamīna līdzekļi – ārīgai un iekšķīgai lietošanai. Tāpat jāizmanto geli, kuru sastāvā ietilpst difenhidramīns un dimetindēns. Lai mazinātu alerģisko reakciju, tos uzklāj koduma vietai vairākas reizes dienā. Nopērkami līdzekļi arī ar dabas vielām pēc insektu kodumiem, kuru sastāvā ir, piemēram, kumelītes, ceļtekas un pelašķi. Par piemērotu līdzekli bērniem jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.
Kā atvairīt kukaiņus?
Lai pasargātu sevi no kukaiņu kodumiem, pirms uzturēšanās ārā ieteicams lietot repelentus – līdzekļus kukaiņu atbaidīšanai. BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka repelenti iedalās sintētiskajos un dabīgajos. Sintētisko repelentu sastāvā ir dietiltoluamīds (DEET) vai ikaridīns. Pieejamas arī aproces, kas atbaida gan odus, gan ērces. Ērti izmantojamas ultraskaņas repelenta ierīces bērniem, pieaugušajiem un mājdzīvniekiem, kas izstaro pulsējošus ultraskaņas impulsus ērču atbaidīšanai. Par piemērota repelenta izvēli bērniem un pieaugušajiem, kā arī par pareizu tā lietošanu var konsultēties ar farmaceitu. Dabīgo līdzekļu sastāvā izmanto augu ekstraktus, ēteriskās eļļas vai to sastāvdaļas. Odiem un ērcēm nepatiks krustnagliņu, lavandas, tējaskoka, eikalipta, rozmarīna, timiāna, ģerānijas un piparmētras ēterisko eļļu smarža. Speciālistu ieteikumi kukaiņu atvairīšanai:
- Lietojiet kukaiņu repelentus!
- Lai kukaiņi neielidotu dzīvojamajās telpās, lietojiet speciālus aizsargsietus!
- Vasarā dzērieniem izmantojiet salmiņus, bet bērniem – krūzes ar vāciņu un salmiņu!
- Pārliecinieties, vai pirms likšanas mutē pie kumosa nav “pieķēries” kāds kukainis!
- Dodoties pie dabas, izvairieties no saldu smaržu lietošanas un koša apģērba!
- Neaizraujieties ar staigāšanu basām kājām, īpaši zem augļu kokiem, kur bieži sastopamas lapsenes!
- Nekad nemēģiniet pašu spēkiem likvidēt lapseņu vai sirseņu pūžņus, bet gan uzticiet šo uzdevumu speciālistiem!
- Kukaiņu pūžņu tuvumā atturieties no straujām kustībām, lai neprovocētu kukaiņu uzbrukumu!
- Rūpējieties arī par saviem mājdzīvniekiem, sagādājot viņiem speciālas kakla siksnas vai skaustā pilināmus pilienus.
