Cilvēks, kurš pirmais pasaulē izgājis Amazones upi atzīst, ka dabā un ekstrēmos apstākļos atrod pats sevi un mieru. Piedzīvojumu meklētājs, Ginesa pasaules rekordu ieguvušais izdzīvošanas eksperts Eds Stafords (Ed Stafford), kuru skatītāji ir iepazinuši “discovery+” seriālā “Eds Stafords: Kurš pirmais?” (“Ed Stafford: First man out”), intervijā atklāj detaļas par jaunāko seriāla filmēšanas sezonu, ekstrēmajiem un dzīvībai bīstamajiem filmēšanas apstākļiem. Tāpat viņš atminas gājienu gar Amazoni un emocionālās traumas, kas iegūtas piedzīvojumu laikā, regulāri sacenšoties pašam ar sevi.
Kādas ir lielākās grūtības, ar kādām nācās saskarties, filmējot “Eds Stafords: Kurš pirmais?” trešo sezonu?
Cilvēki, ar kuriem es sacentos, bija gatavi uz daudz lielākiem riskiem, un šoreiz mēs izvēlējāmies labākos no labākajiem. Atklāti sakot, esmu 47 gadus vecs un lielai daļa manu pretinieku ir 30 līdz 40 gadi, tāpēc man ir ļoti smagi jāstrādā, lai uzturētu sevi pietiekami labā formā, jo šīs sacensības notiek pārgājienu veidā, bet pārvietošanās ar transportu notiek reti. Sacensībās ir brīži, kad svarīgākās ir izdzīvošanas prasmes, tomēr lielākoties būtiskākā loma ir fiziskajai izturībai. Vietas, kurās notika filmēšana, ir vēl ekstrēmākas, un ir sajūta, ka šī “Eds Stafords: Kurš pirmais?” sezona ir vislabākā un aizraujošākā.
Ko jaunu esi sapratis pats par sevi pēdējās sezonas filmēšanas laika?
Pirms filmēšanas es domāju, ka šajā sezonā izzināšu sevi jaunos veidos, atklāšu nākamos izdzīvošanas prasmju līmeņus un kļūšu pats par labāku sevis versiju. Tomēr, sezonai tuvojoties noslēgumam, es aizvien spilgtāk sapratu, ka sacensties pašam ar sevi ir nogurdinoši, un pats vienmēr esi zaudētājs, jo dzīvo ar sajūtu, ka neesi pietiekami labs. Patiesībā šīs sezonas laikā es sapratu, ka īstā atslēga ir mācīties sadzīvot pašam ar sevi un būt laimīgam par to, kāds esi. Man ir skaisti bērni un sieva, kuru mīlu no visas sirds, lieliska māja un patiešām interesants darbs, piedaloties dažādos “Discovery” izdzīvošanas seriālos. Esmu sapratis, ka man nav jāmainās un pastāvīgi jācenšas būt labākam. Tas patiesība ir riskanti – dzīvot konstantā neapmierinātībā pašam ar sevi. Ņemot vērā, ka sacenšos izdzīvošanas seriālos, daudzi domā, ka, piedzīvojot ekstrēmas lietas un dabu, es patstāvīgi augu. Patiesībā, es vienkārši aizvien vieglāk iemācos sadzīvot pats ar sevi.
Vai tev ir kādas spilgtas atmiņas par brīžiem, kad, filmējot seriālus, esi nonācis briesmās?
Būsim godīgi – mēs filmējam seriālu, tāpēc aizkulisēs vienmēr stāvēs mediķi un cilvēki, kuriem atliek piezvanīt, un viņi nogādās mūs drošībā. Par spīti tam, ņemot vērā vidi, kurā dodamies piedzīvojumos, riski pastāv vienmēr. Darbojoties izdzīvošanas nozarē un filmējot šāda satura seriālus, riskē visi – ne tikai es, bet arī visa filmēšanas komanda. Brazīlijā tu vari attapties, ejot cieši blakus anakondai, jo anakondai patīk peldēt un viņa var tevi vērot zem ūdens. Tomēr jāsaka, ka dzīvību biežāk apdraud nevis dzīvnieki, bet tādās lietas, kā, piemēram, nepietiekama ūdens daudzuma uzņemšana, tāpēc skatītāji var tikai iedomāties, cik patiesībā bīstami ir dzīvot vidē, kur nav pieejami dzeršanai paredzēti trauki un nav iespējas dzeramo ūdeni paņemt līdzi lietošanai vēlāk.
Filmējot seriālus, iepriekš vienmēr tiek izvērtēti riski. Daudz bīstamāks bija laiks, ko pavadīju, izstaigājot Amazoni un filmējot ekspedīciju, kas ilga divarpus gadus. Drošības grupu un riska izvērtējumu toreiz nebija, es burtiski gāja cauri Amazones lietus mežam ar nelielu HD videokameru. Tas bija ārpus visām saprāta robežām, un es domāju, ka tāpēc neviens to iepriekš nebija darījis. Ja šodien tiktu veikts riska izvērtējums izdzīvotāja pārgājienam cauri Amazones sirdij, neviens neprognozētu pozitīvu iznākumu, jo pastāvētu pārāk daudz dzīvībai bīstamu faktoru. Bieži vien vislielākais risks ir nevis jaguāri vai elektriskie zuši un čūskas, bet gan pa ceļam satikti cilvēki. Piemēram, ejot cauri cilšu teritorijām, saņēmu nāves draudus, un pastāvēja tiešām reālas briesmas, tāpēc bieži vien vienīgā drošā vieta bija mana šūpuļtīkla gulta, kurā naktīs raudāju emocionālā sloga dēļ. Tas nav salīdzināms ar briesmām, ko izjūtu, filmējot seriālus, jo Amazone bija ļoti spēcīgs, dziļi emocionāls pārdzīvojums.
Kāds, tavuprāt, ir bijis tavs līdz šim grūtākais piedzīvojums? Vai tas bija iepriekš jau pieminētais Amazones pārgājiens, filmēšanās “discovery+” seriālā “Eds Stafords: Kurš pirmais?”, kļūšana par tēvu vai kas cits?
Pārgājiens pa Amazoni noteikti mainīja manu dzīvi. Es kļuvu par pirmo cilvēku, kurš jebkad ir izstaigājis Amazones upes garumu ar kājām un iekļuvu Ginesa pasaules rekordu grāmatā. Pateicoties tam, man tika dota iespēja strādāt televīzijā un turpināt ceļot. Ikdienā man ir iespēja strādāt kopā ar unikāliem cilvēkiem. Amazone noteikti bija laba lieta izaugsmes ziņā, tomēr pieredzētā dēļ pārgājienu drīzāk atminos kā cietumsodu, ne piedzīvojumu, jo, apņemoties doties tāda veida ekspedīcijā, uz mani tika liktas milzu cerības un spiediens. Tā bija ārprātīgi liela izturības pārbaude gan mentāli, gan fiziski. Atmiņā paliekošākie piedzīvojumi ir nevis ikdiena staigājot, bet, piemēram, reize, kad uz mani ar bultām tēmēja Amazones cilšu iedzīvotāji vai brīdis, kad narkotiku kontrabandisti uz mani mērķēja ar ieroci. Par spīti visam, es neko nenožēloju.
Kādi ir tavi nākotnes piedzīvojumu plāni?
Antarktīda un Ziemeļpols! Es nekad neesmu tur bijis, lai arī esmu ceļojis uz, piemēram, Sibīriju. Tā ir vide, kurā noteiktu gribētu pabūt un kuru gribu pieredzēt.
Seriāls “Eds Stafords”: Kurš pirmais?” skatāms platformā “discovery+” nākotnes televīzijā “Go3”.