Kalpones sapņo par labo feju, princeses – par princi, bet karalienes nesapņo. Viņas dara.
Kalpones tic, ka brīnumi notiek, ar princesēm tie patiesi notiek, bet karaliene tos veido pati.
Kalpones ir vājas, bet šķiet stipras, princeses ir stipras, bet šķiet vājas, bet karalienes iztiek bez maskas.
Kalpones ierodas agrāk, princeses ierodas ar nokavēšanos, bet karalienes ierodas laikā.
Kalpones it visā vaino sevi, princeses – citus, bet karalienes izdara secinājumus.
Kalpones neprot uzvarēt, princeses neprot zaudēt, bet karalienes nesacenšas.
Kalpones, pat glītās, uzskata sevi par neglītām, princeses, pat neglītās, uzskata sevi par skaistulēm, bet karalienēm tā arī nav atradies laiks kārtīgi apskatīt sevi spogulī.
Kalponi var nepamanīt, princesi nedrīkst nepamanīt, bet karalieni nedrīkst nepamanīt tad, kad viņai tas ir vajadzīgs.
Kalpones vēlas gūt uzslavas, princeses – uzmanību, karalienes – pieredzi.
Kalpones aizmirst pazemojumu, princeses par to atriebjas, bet karalieni pazemot nav iespējams.
Kalpones mīl, princeses ļauj sevi mīlēt, bet karalienes neaizdomājas par to, kurš kuru mīl.
Kalpones visu saprot un pacieš, princeses saprot tikai to, ko vēlas, bet karalienes visu saprot un aiziet.
Kalpones neprot pieprasīt, princeses neprot gaidīt, karalienes zina, ka visam ir savs laiks.
Kalpones nevēlas pieaugt, princeses negrib novecot, bet karalienes zina, ka visam ir savs laiks.
Kalpones pasauli redz melnā krāsā, princeses – rozā, karalienes – melnā, rozā un visās citās krāsās.
Ar kalponēm ir viegli, ar princesēm – sarežģīti, bet ar karalienēm – interesanti.
Būt par kalponi ir sarežģīti, būt par princesi – viegli, būt par karalieni – vismaz ir jēga.
Kas un kādas mēs esam, dārgās dāmas?
Ir jāatceras – katrai loma ir savi plusi un mīnusi. Dzīvē ir jāprot atrast līdzsvars. Ir jāsaprot, kuros brīžos būt par kalponi, kuros – par princesi un kuros – par karalieni. Ja to pratīsi, viss dzīvē izdosies!
Avots: Womanhi.ru
