Lai gan publiski regulāri izskan skaidrojoša informācija par gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas priekšrocībām, kas iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksātājiem Latvijā ļauj atgūt pārmaksāto nodokļa tiesu, teju ceturtā daļa jeb 24% iedzīvotāju šogad neplāno deklarāciju iesniegt – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja[1]. Viszemākā aktivitāte vērojama tieši mazo algu (līdz 500 eiro pēc nodokļu nomaksas) saņēmēju vidū, kur, norādot ka nav deklarējamu izdevumu, 42% aptaujāto deklarācijas iesniegt nav plānojuši.
Salīdzinot ar pērno gadu, iedzīvotāju interese par gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu ir augusi – šogad to plāno paveikt 58% iedzīvotāju, no kuriem 4% pirmoreiz. Starp tiem respondentiem, kas deklarāciju šogad iesniegs pirmo reizi, lielāks īpatsvars ir 15-29 vecuma grupā (9%), tādējādi iezīmējot tendenci, ka nodokļa atmaksu vairumā gadījumu pieprasa iedzīvotāji, kas to paraduši darīt jau iepriekš. Galvenie iemesli, kādēļ daļa respondentu neplāno iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ir deklarējamo izdevumu neesamība (42%), intereses trūkums(19%), kā arī procedūras sarežģītība un nelietderīgums (18%).
Tiesa, nereti deklarācija netiek iesniegta maldīgu pieņēmumu, informācijas vai izpratnes trūkuma dēļ. Tā piemēram, saskaņā ar aptaujas datiem, 31% mazo algu saņēmēju atzīst, ka nav bijuši informēti par faktu, ka šogad nodokļa pārmaksu iespējams atgūt arī par diferencēto neapliekamo minimumu, lai gan tas attiecas tieši uz viņiem. Proti, jo mazāki ir personas ienākumi, jo lielāka ir atgūstamā nodokļu summa, tādēļ neiesniedzot deklarāciju, daļa Latvijas iedzīvotāju izdara lāča pakalpojumu savam maciņam.
“Kā liecina aptaujas rezultāti, sabiedrībā valda uzskats, ka iesniegt gada ienākumu deklarāciju un attiecīgi atgūt pārmaksāto nodokli, ir vērts tikai vidēju un lielu algu saņēmējiem, vai tiem, kuriem gada laikā bijuši lieli izdevumi par izglītību vai medicīnas pakalpojumiem. Šāds priekšstats ir maldīgs, jo, iesniedzot deklarāciju, atgūt ievērojamas pārmaksātā nodokļa summas var jo īpaši zemāku algu saņēmēji. Tā, piemēram, ja alga 2017.gadā bijusi līdz 400 eiro “uz papīra” un nav reģistrēti apgādājamie, iesniedzot deklarāciju, par diferencēto neapliekamo minimumu vien iespējams atgūt 151 eiro. Ja ir bijuši arī izdevumi par izglītību un medicīnas pakalpojumiem, atgūt iespējams vēl vairāk,” skaidro Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte. Viņa arī atgādina, ka atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli var arī par uzkrājumiem privātajai pensijai un bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību.
Iedzīvotāju vidū skaidras izpratnes nav arī par to, ko nesīs nākotne un kā nodokļu reformas veiktās izmaiņas ietekmēs deklarācijas iesniedzējus nākamgad. Jautāti par ierobežojošā limita apmēru attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un medicīnas pakalpojumiem vienai personai, par ko varēs atgūt pārmaksāto nodokli, iesniedzot deklarāciju par 2018.gada izdevumiem, vairums aptaujāto (82%) nezina, ka tie ir 600 EUR. “Neskatoties uz to, ka turpmāk būs palielināts limits attaisnoto izdevumu deklarēšanai par izglītību un medicīnu, ļaujot saņemt lielāku nodokļa atmaksu, lielākā daļa sabiedrības par to nav informēti. Tādēļ būtiski atgādināt, ka, iesniedzot deklarāciju nākamgad, būs iespējams atgūt nodokļa tiesu no 600 eiro līdzšinējo 215 eiro vietā. Tātad motivācija čekus tomēr saglabāt un reizi gadā veltīt nedaudz laika deklarācijas aizpildīšanai būs 3 reizes lielāka. Jāpiebilst, ka, lai aiztaupītu laikietilpīgo čeku kaudzītes reģistrēšanu deklarācijas iesniegšanas brīdī, vērts to darīt uzreiz pēc čeka saņemšanas, reģistrējot to viedtālruņa lietotnē “Attaisnotie izdevumi”, atgādina E.Kropa.
[1] Aptauja veikta sadarbībā ar Norstat Latvija, aptaujājot 811 Latvijas iedzīvotājus laika posmā no 30. janvāra līdz 1.februārim.
Autors: Swedbank Latvija 01.03.2018
