“Cilvēki saka, ka esmu ģēnijs un man viss nāk viegli. Taču patiesībā vienīgais veids, kā būt izcilam, ir strādāt dienu un nakti, pazaudējot sevi,” reiz atklāja aktieris Antonio Banderass.
Atliek vien piekrist spānim, kas televīzijas seriālā “Ģēnijs” atveido XX gs. slavenāko mākslinieku Pablo Pikaso – ne viena vien gleznotāja dzīve apkārtējiem ir šķitusi dīvainību pilna, taču patiesībā viss bijis vērsts uz izcilības sasniegšanu.
Pirms seriāla “Ģēnijs: Pikaso” noslēguma sērijas “National Geographic” ir sagatavojis īsu apkopojumu ar dažādiem interesantiem faktiem no slavenu mākslinieku dzīves. Tajos netrūkst ne ekstravagances, ne liktenīgu sakritību, ne arī “sevis pazaudēšanas”.
Spāņu sirreālists Salvadors Dalī (1904-1989) bija izdomājis amizantu veidu, kā izvairīties no restorānu rēķinu apmaksas. Viņš bieži aicināja lielas draugu kompānijas uz dārgām pusdienām. Kad pienāca laiks maksāt, Dalī lūdza vienu rēķinu par visu summu. Viņš izrakstīja čeku un tad kādā brīdī tā otrajā pusē kaut ko uzzīmēja, skaidri saprotot, ka neviens cilvēks pie pilna prāta neatdos čeku ar Salvadora Dalī oriģinālo zīmējumu. Loģiski, čeks palika nesegts un Dalī devās prom, nesamaksājot rēķinu.
Impresionists Vinsents van Gogs (1853-1890) savas dzīves laikā esot pārdevis tikai vienu gleznu – “Sarkanie vīna dārzi”, kurā attēlota vīnogu ražas novākšana netālu no Monmažūras abatijas. Gleznu nopirka Anna Boša, impresionista un vanGoga drauga Ežēna Boša māsa.
Reiz franču impresionists Eduārs Manē (1832-1883) uzzīmēja sparģeļu bunti. Čārlzam Efrusi glezna ļoti iepatikās, un viņš samaksāja 200 frankus vairāk nekā nolīgtie 800. Kā pateicību Manē nosūtīja vēl vienu gleznu, kurā bija attēlots tikai viens sparģelis, un vēstulīti, kurā bija rakstīts “te trūkstošais sparģelis buntei”. Starp citu, Manē patika gleznot nelielus darbus ar ziediem vai augļiem un nosūtīt tos saviem draugiem ar asprātīgām piezīmēm.
Aptuveni 1906.gada martā franču fovists Anrī Matiss (1869–1954) pie mākslas kolekcionāres Ģertrūdes Steinas iepazinās ar slaveno spāni Pablo Pikaso (1881-1973). Pēc Matisa teiktā, abi bija tik atšķirīgi “kā Ziemeļpols un Dienvidpols”. Taču viņi visu dzīvi sacentās un ietekmējās viens no otra darbiem. “Neviens nav aplūkojis Matisa gleznas rūpīgāk par mani, neviens nav pētījis manus darbus vairāk par viņu,” reiz atzina Pikaso. Plūcās ne tikai gleznotāji, bet arī viņu atbalstītāji, taču neskatoties ne uz ko, Matisu un Pikaso vienoja cieša draudzība un viņi novērtēja otra talantu.
Vācijā dzimušā mākslinieka Emanuela Loices (1816-1868) gleznas “Vašingtons šķērso Delavēru” pirmās versijas oriģināls tika sabojāts 1850.gadā ugunsgrēkā, kas izcēlās viņa studijā. Pēc tam glezna tika restaurēta un to iegādājās Brēmenes mākslas muzejs, taču darbs gāja bojā 1942.gadā britu aviācijas uzlidojumā. Otru ASV neatkarības kara epizodes versiju Loice radīja 1851.gadā.To izstādē Ņujorkā iegādājās Māršals Roberts par neticamu summu – 10 000 ASV dolāru. Vēlāk to pārpirka Džons Stjuarts Kenedijs, kas gleznu uzdāvināja Ņujorkas Metropolitēna muzejam.
Nīderlandietis JansVermērs (1632 – 1675) izmantoja kastīti ar objektīvu, lai uz audekla projicētu ainavas, kuras vēlējās gleznot. Tā faktiski bija “Camera Obscura” pirmā versija, kas ļāva māksliniekam aplūkot ikvienu iecerētās ainas aspektu, un padarīja Vermēra darbus ļoti senatnīgus un tehniskus. Šī tehnika piešķir īpašu šarmu arī vienam no nīderlandieša slavenākajiem darbiem – gleznai “Meitene ar pērļu auskaru”.
Anrī Matisam ļoti patika putni. Lai priecātos par to formu, krāsām un dziesmām, viņš reiz pie Sēnas esot nopircis piecus vai sešus baložus. Dzīves nogalē Matiss uzdāvināja Pablo Pikaso pēdējo no saviem mīļajiem baložiem. Pēc tam, kad Pikaso bija uzgleznojis “Gerniku” – vienu no pasaulē iespaidīgākajām pretkara gleznām, spānim lūdza uzzīmēt tēlu, kas reprezentētu mieru. Pikaso uzzīmēja Matisa dāvāto balodi, tā tapa slavenais plakāts ar miera balodi.
Dabas pētnieks, ornitologs un mākslinieks Džons Džeimss Odubons (1785–1851) savas dzīves laikā uzzīmēja 435 akvareļus ar putniem. Karību jūras salā Santdomingodzimušais mākslinieks 1802.gadā pārcēlās uz ASV, kur iemīlēja putnus un padarīja par mūža misiju ideju uzzīmēt ikvienu Amerikā mītošo putnu sugu. Starp citu, viņa vārdā nodēvēti Odubonas pilsēta un apgabals Aijovas štatā, ASV.
Austriešu simbolists Gustavs Klimts(1862 –1918) bija nedaudz apsēsts ar kaķiem un, iespējams, mazliet traks vispār. Mākslinieks iedomājās, ka kaķu urīns varētu būt lielisks konservants viņa zīmējumiem, tādēļ ar to izsmērēja visu savu skiču burtnīcu. Jāsaka, šāda ideja ir aplama un process sabojāja daudzus viņa darbus.
Abstraktā ekspresionisma līderis, amerikāņu mākslinieks Džeksons Poloks (1912 –1956) zīmēšanai bieži izmantoja cigaretes. Savukārt britu mākslinieks Tims Nouls piesēja zīmuļus pie kokiem un ļāva vējam padarīt pārējo darbu. Daži darbi ir pat ļoti interesanti.
Seriāla “Ģēnijs: Pikaso” noslēguma sērija būs skatāma “National Geographic” pirmdien, 25.jūnijā plkst. 23:00!
Autors: Public ID 22.06.2018
