ASV Masačūsetsas štata iedzīvotāja Lindseja Millere atbilstoši savai “reliģiskajai pārliecībai” vēlējās, lai viņa savai autovadītāja apliecībai varētu fotografēties ar sietiņu galvā. Viņa atbalstot “Lidojošā makaronu monstra” draudzi (“Flying Spaghetti Monster”). Masačūsetsas Transportlīdzekļu reģistrs viņai sākotnēji esot aizliedzis izmantot šajā identifikācijas dokumentā foto , kur viņa redzama ar caurduri galvā. Taču Lindseja apgalvo, ka reģistrs vēlāk esot mainījis lēmumu un atvainojies.
Rīgas Pastafariānisma draudze ir iesniegusi prasību Administratīvajā rajona tiesā pret Uzņēmumu reģistru (UR) un Tieslietu ministriju (TM), jo saņēmusi atteikumu reģistrēt draudzi reliģisko organizāciju reģistrā. Tiesa rakstveida procesā notiks 1.decembrī.
Dokumentus par šo parodijreliģijas organizāciju vērtējusi gan Drošības policija, gan TM. Iepazīstoties ar draudzes statūtiem, TM norāda, ka “pastafariānisma augstākā dievība ir Lidojošais makaronu monstrs” (angliski – “Flying Spaghetti Monster”) un draudzes darbības mērķis ir “pasludināt Lidojošā makaronu monstra evaņģēliju un darīt par mācekļiem tos, kas tic”. Statūtos ir norādīts, ka draudzes darbības uzdevums ir “pasludināt tefteļu un makaronu gaismu”. Tālāk ministrija skaidro, ka “makaroni” ir “pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot. Savukārt “teftelis” ir “neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci”. Līdz ar to draudzes statūtos norādītā pamatmācība un darbības mērķi un uzdevumi piešķir pārtikas produktiem dievišķo nozīmi un pasludina, ka tieši minētie pārtikas izstrādājumi ir par pamatu visas pasaules eksistencei, secina TM.
Ministrijas atzinumā ir atgādināts, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Savukārt pastafariānisma mācība un idejas tendētas uz kristīgās mācības un vērtību noniecināšanu, parodēšanu un nozākāšanu.
Tiesībsargs Juris Jansons nav pārliecināts, vai atteikums reģistrēt Rīgas Pastafariānisma draudzi atbilst Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, kur noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību. Tiesībsargs, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, skaidro, ka valstij ir pienākums ievērot neitralitāti un veicināt reliģisko toleranci starp dažādām reliģiskajām grupām, un problēmas primāri nebūtu risināmas, ierobežojot plurālismu.
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns skaidro: “Pastafariānisms ir kustība, kas veidojusies ASV kā protests pret kreacionisma [uzskats, ka pasaule, dzīvība un cilvēks ir dievišķās radīšanas rezultāts] mācīšanu skolās. Vairākumā valstu, izņemot Nīderlandi un Jaunzēlandi, tā nav atzīta kā reliģija. Bobija Hendersona 2005. gadā izveidotā Lidojošā makaronu monstra baznīca ir populāra jauniešu vidū. Droši vien pateicoties satīrai un dogmu noliegumam. Tomēr dīvaini, ka tā vietā, lai Uzņēmumu reģistrs atsauktos uz starptautiskās prakses juridiskiem argumentiem un precedentiem, atteikumā lielākoties ir uzskaitīta ekspertu sniegta emocionāla retorika par ietekmi uz tikumību un iespējamo spriedzi sabiedrībā. Šādus argumentus es raksturotu kā piemēru hroniskai lielas mūsu sabiedrības daļas nespējai veselīgi uztvert ironiju par nāciju, reliģiju un citiem fenomeniem. Varbūt nemitīgās apdraudējumu meklēšanas vietā pasmiesimies kopā?”
Ringolds Balodis, bijušais galvenais valsts notārs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, lektors baznīcas tiesībās, piebilst: “Nevar izslēgt, ka Uzņēmuma reģistram pieteikumus dod arī asprāši. Kā lai uzraksta tādu likumu, kur šādiem asprāšiem nebūtu iespēju reģistrēt savas organizācijas? Likumā taču nav iespējams nospraust robežu, kas ir vai nav joks. Nodarbināta tiek Tieslietu ministrija, Uzņēmumu reģistrs, tiesa, bet no tā demokrātiskā valsts pārvaldē nav iespējams pilnībā izvairīties.”
