Aktīvais remontdarbu laiks galvaspilsētā līdzi nesis arī šķietami iepriekš neredzētus sastrēgumus: teju visas dienas garumā satiksme ir ļoti lēna ne tikai Rīgas centrā, bet arī citos pilsētas rajonos. Autovadītājiem ceļam jāierēķina vairāk laika, un tas daudzos rada gan uztraukumu par to, vai galamērķī izdosies nonākt laikus, gan arī nesaprašanos situācijās, kad viens vai otrs šoferis neievēro pieklājības likumus, lai visa satiksme uz priekšu kustētos raitāk un bez lieka stresa. Apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa) novērots, ka iespēja iekļūt ceļu satiksmes negadījumā laika posmā no plkst. 8.00 līdz 9.00 ir aptuveni 20 reižu lielāka, nekā dodoties ceļā no plkst. 6.00 līdz 7.00.
“Policisti mēdz teikt, ka ir tikai viena pilnīgi droša metode, kas palīdz pret auto zādzībām: tā ir palikšana kājāmgājējos un auto neiegādāšanās. Ar sastrēgumiem ir līdzīgi: kaut arī nedzīvojam megapolē ar daudziem miljoniem iedzīvotāju, kur sastrēgumi vairāku stundu garumā ir ikdiena, arī Rīgā tagad, kad aktīvi notiek ceļu un infrastruktūras remontdarbi, tie kļuvuši par ikdienu, ar ko autovadītājiem jārēķinās. Pirmais, ko autovadītāji izjūt, nonākot sastrēgumā, ir stress – uztraukums par to, vai paspēs laikā, pārdzīvojums par lieki patērēto laiku. Otrkārt, statistika rāda, ka sastrēgumstundās ir arī ievērojami palielināts risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Tāpēc vērts apdomāt, vai mēs paši kā autovadītāji darām visu iespējamo, lai pasargātu sevi no nepatīkamām emocijām un palīdzētu satiksmei raitāk kustēties uz priekšu,” norāda Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.
Navigācijas loma – vai Waze palīdzēs apbraukt sastrēgumu?
Piesardzīga brauciena plānošana, paredzot, ka ceļā sastrēgumi var gadīties, vismaz novērsīs šaubas par iespējamo kavēšanos. Tāpat var palīdzēt interaktīvās navigācijas lietotnes, piemēram, Waze, jo tās palīdzēs izvairīties no pēkšņiem sastrēgumiem, kuri negaidīti radušies ceļu satiksmes negadījuma vai ceļu remonta darbu rezultātā.
BALTA eksperts gan norāda, ka Waze palīdzība būs ierobežota, lai palīdzētu apraukt sastrēgumus, kuri veidojas katru dienu vienā un tajā pašā vietā jau gadiem ilgi. To lietojot, arī jāatceras, ka Waze rāda aktuālo situāciju, kāda tā ir izbraukšanas brīdī, nevis pilnīgu prognozi visa ceļa garumā. Piemēram, ja vadītājs izbrauc plkst. 7.00 no Tukuma uz Juglu, Rīgas sastrēgumos viņš nokļūs ap plkst. 8.00 no rīta un paredzamais brauciena ilgums būtiski pieaugs, jo satiksmes intensitāte tajā laikā aug.
Kristaps Liecinieks iesaka – ja galamērķī var nokļūt vairākos veidos, patērējot apmēram vienādu laiku, ieteicams izvēlēties apkārtceļu bez sastrēguma, jo garāks brauciens neraisa negatīvas emocijas, kādas daudziem rodas, stāvot sastrēgumos.
Padomi, kā saglabāt mieru un būt atbildīgam satiksmes dalībniekam
- Agresīva braukšana nepalīdzēs nokļūt galamērķī ātrāk – ikviens autobraucējs noteikti sastapies ar situāciju, kad kāds cits, pārkāpjot ceļu satiksmes notikumus, strauji pasteidzas garām, lai pēc brīža atkal draudzīgi stāvētu blakus pie nākamā luksofora.
- Īpaši uzmanīgiem jābūt pie krustojuma: pirms tajā iebraukt, jānovērtē, vai sastrēguma situācijā spēsiet to šķērsot – ja gadīsies “iestrēgt” krustojumā, tas ne tikai traucēs satiksmi, bet, visticamāk, izsauks skaļus signālus un dusmīgus skatienus no citiem braucējiem.
- Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka sastrēguma zona ir jāpamet nekavējoties: ja pie katra zaļās gaismas signāla krustojumu šķērsos par vienu transportlīdzekli mazāk, nekā tas būtu iespējams, stundas laikā sastrēgums var kļūt par 200–300 metriem garāks. Līdz ar to nedrīkstētu novērst uzmanību no auto vadīšanas, sevišķi zonās, kur ir krustojumi vai satiksmes plūsmas maiņa, lai iespējami ātri reaģētu uz notiekošo, un nekādā gadījumā nedrīkst “nosist laiku” ar viedtālruņa palīdzību.
- Jāizvērtē nepieciešamība galamērķī “piebraukt tieši pie durvīm”. Iespējams, auto atstāšana kādu puskilometru tālāk, kas ir vien 5 minūšu gājiena attālumā, ietaupīs 10 vai pat 15 minūšu braucienu. Šādas pieejas potenciālo ietekmi sevišķi var novērot pie skolām, kur īsi pirms mācību sākšanās ir pamatīga drūzmēšanās uz ielas pie galvenajām durvīm, kamēr daļa vecāku savus bērnus no auto izlaiž sānielā vai pie sporta laukuma vārtiņiem.
- Jāizvērtē brauciena laiks: vienmēr ir lietas, faktori un situācijas, kuras mēs nespējam ietekmēt, bet, ja spējam, tad jāatceras, ka vislielākie sastrēgumi Rīgā ir no plkst. 8.00 līdz 9.30 un pēcpusdienā no plkst. 16.00 līdz 19.00. Tāpat jāatceras par pirmssvētku “drudzi” – tuvojas Līgo svētki, un der iegaumēt, ka pēdējās darbdienas pirms svētkiem vienmēr ir saistītas ar sarežģītu satiksmi Rīgas ielās.
- Svarīgs aspekts, par kuru nedrīkstam aizmirst, runājot par sastrēgumiem, ir ceļu satiksmes negadījumi. BALTA statistika rāda, ka iespēja iekļūt ceļu satiksmes negadījumā laika posmā no plkst. 8.00 līdz 9.00 ir apmēram divas reizes lielāka, nekā braucot laika posmā no plkst. 7.00 līdz 8.00, un 20 reižu lielāka, nekā braucot laika posmā no plkst. 6.00. līdz 7.00. Ceļu satiksmes negadījums ir papildu slogs satiksmei, tāpēc jārūpējas par to, lai brauktuve pēc iespējas ātrāk tiktu atbrīvota. Atsakoties no māņticības, ikvienam autobraucējam vajadzētu laikus iepazīties, kā aizpildīt saskaņoto paziņojumu tam paredzētajā mobilajā lietotnē, vai parūpēties, lai šī dokumenta veidlapas būtu līdzi gadījumā, ja notikušā apstākļi neliek par negadījumu ziņot Valsts policijai.
