Ne reizi vien ir dzirdēts pieminām kolagēnu. Ar gadiem šīs olbaltumvielas ražošana organismā samazinās un tas atsaucas gan uz locītavu un saistaudu veselību, gan ādu – parādās novecošanās pazīmes. Labā ziņā – kolagēna zudumu ir iespējams kompensēt.
Kāpēc kolagēns ir tik svarīgs
Cilvēkam novecojot, organisms dabiski spēj saražo aizvien mazāk kolagēna. Kad ādā esošais kolagēns sāk noārdīties un tā līmenis organismā pazeminās, veidojas grumbas, cīpslas un saites sāk zaudēt elastīgumu, muskuļi kļūst vājāki, var parādīties sāpes locītavās, iespējams, arī gremošanas trakta problēmas. Būtisku kolagēna sintēzes samazināšanos piedzīvo sievietes pēc menopauzes.
Medicīnas zinātņu doktore, dermatoloģe Elga Sidhoma skaidro:
“Kolagēnu veido trīs aminoskābes: glicīns, prolīns un hidroksiprolīns. Ir atklāti 28 dažādi kolagēna veidi, taču visizplatītākie – I līdz IV tipa kolagēns. Gandrīz deviņdesmit procentus kolagēna cilvēka organismā veido I, II un III tipa kolagēns.
- I tipa kolagēns sastopams ādā un kaulos, zobos
- II tipa kolagēns raksturīgs skrimšļiem, fascijām, saitēm, cīpslām, to atrod arī acīs
- III tipa kolagēns atrodams ādā, kaulos un arī zarnu traktā, asinsvados un muskuļos
Visiem kolagēna veidiem ir viens mērķis – nodrošināt izturību. Kolagēns ir ideāla matrica ādai, cīpslām, kauliem un saitēm.”
Kas liecina par kolagēna trūkumu organismā
Redzamās pazīmes
- Āda ir kļuvusi sausāka, plānāka, trauslāka
- Veidojas grumbas
- Nagi un mati kļūst neveselīgi un trausli
Neredzamās pazīmes
- Locītavas – stīvas, neelastīgas
- Kauli kļūst trauslāki, palielinās lūzumu risks
- Samazinās muskuļu tonuss
Kolagēna samazināšanos veicinošie faktori
- Kolagēna ražošanai nepieciešamo uzturvielu trūkums organismā
- Kaitīgie ieradumi – smēķēšana, alkohola lietošana
- Pārmērīgs saldumu, cukuru saturošu produktu patēriņš
- Ilgstoša atrašanās saulē, nelietojot saules aizsarglīdzekļus
- Autoimūni traucējumi, ģenētiskas izmaiņas
- Ilgstošs stress, kas ar laiku ietekmē organisma normālu funkcionēšanu
Lūk, kā šos faktorus skaidro ārste!
Liels cukura patēriņš palielina procesu, kurā asins cukuri pievienojas olbaltumvielām, veidojot jaunas molekulas, kas savukārt bojā blakus esošās olbaltumvielas un var padarīt kolagēnu sausu, trauslu un vāju.
Smēķēšana – tabakas dūmos esošās ķīmiskās vielas bojā kolagēnu un elastīnu ādā. Nikotīns sašaurina asinsvadus ādas ārējos slāņos, apdraudot ādas veselību, jo tiek samazināta barības vielu un skābekļa piegāde.
Saules ultravioletie (UV) stari izraisa kolagēna ātrāku sadalīšanos, sabojājot kolagēna šķiedras un izraisot patoloģiska elastīna uzkrāšanos. UV stari saules gaismā bojā kolagēnu dermā, veidojot grumbas.
Autoimūni traucējumi var radīt autoantivielu pret mērķa kolagēnu veidošanos. Ģenētiskās izmaiņas var ietekmēt ārpusšūnu matricu. Saražotā kolagēna var būt mazāk vai arī tas var būt disfunkcionāls, ar mutācijām struktūrā.
Kolagēna nozīme locītavu un kaulu veselībā
“Kolagēnam ir svarīga loma locītavu veselībā, jo kolagēns ir visu locītavu struktūru sastāvā. Tas, ciklabi strādā locītavas, ir liela mērā atkarīgs no skrimšļa, jo tieši skrimslis amortizē triecienus un nodrošina locītavas kustīgumu. Kolagēns ir atbildīgs par skrimšļa audu veidošanos, struktūru, izturību. To pašu var teikt arī par kauliem – kolagēnam kaulu struktūrā ir liela nozīme un, ja organisms kāda iemesla dēļ vairs nespēj saražot vajadzīgo daudzumu kolagēna, cieš locītavu un kaulu veselība un parādās dažādi nevēlami simptomi, piemēram, locītavas kļūst stīvākas, kauli – trauslāki, palielinās osteoporozes, artrīta risks. Šīs slimības, kā zināms, būtiski pasliktina dzīves kvalitāti,” uzsver “Mēness aptiekas” farmaceite Viktorija Skurjate un piebilst, ka ir laikus jādomā par veselīgu, pilnvērtīgu uzturu un, ja nepieciešams, jāpapildina ar trūkstošajām vielām, uzņemot tās uztura bagātinātāja veidā.
Uzturs, kas labvēlīgs kolagēna ražošanai
Ārste mierina, ka kolagēna zudumu ir iespējams palēnināt, ik dienu lietojot uzturu, kas var palīdzēt organismam ražot kolagēnu. Šādas uzturvielas ir:
- prolīns, ko satur olas baltums, gaļa, sierā, soja, kāposti;
- antocianidīni, kas satopami upenēs, mellenēs, ķiršos, avenēs;
- C vitamīns, kas bagātīgi atrodams apelsīnos, zemenēs, paprikā, brokoļos;
- varš, ko var uzņemt ar vēžveidīgajiem, riekstiem, sarkano gaļu, nedaudz – ar dzeramo ūdeni;
- A vitamīns, kas sastopams dzīvnieku izcelsmes pārtikā un augu valsts produktos kā beta-karotīns.
Tā kā kolagēna ražošanu var samazināt arī stress, jāņem vērā, ka ēdienkarte, kurā ir liels apjoms svaigu dārzeņu un augļu, nodrošina antioksidantu uzņemšanu organismā, kas savukārt aizsargā organismu no oksidatīvā stresa.
Kolagēns kā uztura piedeva. Ko tas var dot?
Elga Sidhoma skaidro: “Kolagēna piedevas vai zāļu formas var palīdzēt ārstēt osteoartrītu, jo var mazināt sāpes, uzlabot locītavu kustīgumu. Tā kā piedeva organismā tiek absorbēta, kolagēns uzkrājas skrimšļos, palīdzot atjaunot ārpusšūnu matricu. Pētījumi arī apstiprina, ka kolagēna piedevu lietošana vairākus mēnešus var uzlabot ādas elastību un samazināt novecošanās pazīmes. Tā pat pētījumos ir pierādīts, ka kolagēna lietošana var palielināt vecuma novājinātu kaulu blīvumu, samazināt locītavu, muguras un ceļgalu locītavu sāpes. Skaidrs, ka kolagēns ir vitāli svarīgs katras ķermeņa sistēmas veselībai.”
Ārste norāda, ka pētījumos ir iegūti dati par sievietēm pēc menopauzes, kurām bija ar vecumu saistīts kaulu minerālā blīvuma samazinājums. Vienu gadu viņas regulāri uzņēma piecus gramus konkrētu kolagēna peptīdu, kā rezultātā tika novērota palielināta kaulu veidošanās mugurkaulā un gūžā.
Papildini kolagēna krājumu!
Ādai
Kolagēnu saturošu produktu, tostarp, krēmu aprakstos nereti apgalvots, ka tie atdzīvina ādu, palielinot kolagēna līmeni organismā. Elga Sidhoma uzskata, ka tas ir maz ticams, jo kolagēna molekulas ir pārāk lielas, lai tās absorbētu caur ādu. “Kolagēns tiek ražots dziļākā ādas slānī – ādas saistaudos, un ārīgi lietotam kolagēnam ir grūti tur piekļūt. Kolagēna apjoms netiek palielināts, un pozitīvu efektu visticamāk nodrošina šī produkta mitrinošā iedarbība. Tomēr ir līdzekļi, kas uzlabo kolagēna ražošanu. Viens no tiem – retinoīdi (retinoli), ko bieži pievieno pretnovecošanās krēmiem un serumiem. Tie, kā arī tādi ādas kopšanas produkti, kas satur, piemēram, glikolskābi un peptīdus, var stimulēt kolagēna veidošanos.”
Locītavām, skrimšļiem, kauliem,
Ja neizdodas uzņemt kolagēnu ar uzturu, noderīgs var būt uztura bagātinātājs, kas papildinās uzturvielu rezervi organismā, palīdzot tam sintezēt kolagēnu un uzturēt veselas locītavas un kaulus. Pasaulē ir veikti vairāki pētījumi, kas apstiprina, ka kolagēnu saturošu uztura bagātinātāju lietošana var palīdzēt samazināt locītavu stīvumu, sāpes, uzlabot to elastību un tātad – kustību iespējas. Tā pat pētījumos novērots, ka kolagēna papildu uzņemšana ilgākā laika periodā labvēlīgi ietekmē arī veselu cilvēku pašsajūtu, kas lielas fiziskas slodzes rezultātā jūt locītavu sāpes. Zināms arī, ka kolagēna lietošana var palīdzēt saglabāt kaulu izturību.
„Mēness aptiekas” farmaceite Viktorija Skurjate norāda: “Aptiekā pieejams plašs klāsts kolagēna preparātu, vien jāizvēlas piemērotākā un ērtākā zāļu forma – pulvera, tablešu, kapsulu vai iekšķīgi lietojams šķidrā veidā ampulās.
Ieteicami preparāti, kas satur kolagēna peptīdus, jo tiem ir augstāka biopieejamība – ātrāk uzsūcās organismā. Jāpievērš uzmanību arī, kādas izcelsmes – dzīvnieku, augu, no olu čaumalām – ir kolagēns.
Preparātu sastāvs atšķiras:
- satur tikai kolagēnu;
- satur kolagēnu kombinācijā ar hialuronskābi, biotīnu, cinku – tie domāti, lai uzlabotu ādas elastību, veselīgiem nagiem un matiem;
- satur kolagēnu kopā glikozamīnu, hondroitīnu – piemēroti locītavu un kaulu veselībai.
Kolagēna preparātus drīkst lietot jebkurš, tomēr grūtniecēm un barojošām māmiņām pirms kolagēna lietošanas gan būtu jākonsultējas ar ārstu.
Īpaši ieteicami kolagēna preparāti ir tiem:
- kuriem zudusi ādas elastība;
- ir trausli un lūstoši nagi un/vai mati;
- kuri strādā smagu fizisku darbu ar lielu slodzi uz locītavām;
- kuriem ir ar vecumu saistītas locītavu izmaiņas.”
