Sāpes var būt ļoti dažādas – tās var pārsteigt mūs nesagatavotus vai arī būt hroniskas un mums labi pazīstamas. Taču sāpes jebkurā gadījumā nav vēlams ikdienas pavadonis nevienam no mums. Kā atpazīt dažādās sāpes, to cēloņus un kā tās novērst? Konsultē un ar padomiem daļās BENU Aptiekas pieaicinātā eksperte, neiroloģe un algoloģe Linda Zvaune, un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
L.Zvaune skaidro – mūsu sāpju uztveri nosaka iedzimtība, gēni, iepriekšējā sāpju pieredze un dažādi fizioloģiskie faktori. Ja cilvēks ir vairāk noguris, neizgulējies, uztraucies, viņš sāpes jutīs spēcīgāk nekā tas, kurš ir mierīgs, relaksēts. Tāpat dažādos diennakts laikos atšķiras sāpju slieksnis – naktī tas ir zemāks.
Akūtas sāpes
Tās parādās, kad notikusi trauma, vai sākas pēkšņi. Pēkšņas sāpes jāuztver kā brīdinājuma signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Jānoskaidro akūto sāpju izraisītājs un jāsazinās ar attiecīgo ārstu. Ja ir trauma, pirmais palīgs ir vēsums un miers traumētajai ķermeņa vietai. Ja ir akūtas vēdera sāpes, tās nevajadzētu mazināt līdz ārsta apmeklējumam, lai nemaskētu simptomus, kuri palīdzētu atrast cēloni. Akūtas sāpes ir arī pēc operācijām, ķirurģiskām manipulācijām. Svarīgi ir sāpes neciest, bet adekvāti ārstēt, lai neiedzīvotos hroniskās, grūti ārstējamās.
Hroniskas sāpes
Tās ir sāpes, kas saglabājas ilgāk nekā trīs mēnešus. Šādos gadījumos notiek izmaiņas cilvēka sāpju ceļos un nervu sistēmā, kura uztur šo sāpju simptomātiku. Ilgstošas sāpes parasti pavada citi simptomi, kuri pasliktina pašsajūtu. Hroniskas sāpes draudzējas ar depresiju, miega traucējumiem un trauksmi. Biezāk sastopamās hroniskās sāpes ir galvassāpes un muguras sāpes.
Galvassāpēm ir vairāk nekā 200 iemeslu. Visbiežāk – vairāk nekā 90 % gadījumu – tās ir primāras, proti, migrēna un saspringuma tipa galvassāpes. Ir arī sekundāras galvassāpes, kas izpaužas kā simptoms citai slimībai, piemēram, paaugstinātam asinsspiedienam, pēc kakla vai galvas traumas, gripas laikā. Galvassāpju iemesli var būt arī nopietnu saslimšanu signāls – asinsizplūdums, insults, audzējs, meningīts. Tāpēc galvassāpes nedrīkst ignorēt un uztvert kā pašsaprotamas. Pirms tabletes iedzeršanas jānoskaidro iemesls, kāpēc galva sāp.
Muguras sāpes vairumā gadījumu ir saistītas ar muskuļu vai fasciju sasprindzinājumu. Tam par iemeslu var būt stājas problēmas, ergonomikas principu neievērošana, neatbilstoša slodze mugurai pie vājas muguras balstošās muskulatūras. Bet arī šajos gadījumos nozīme var būt psiholoģiskiem faktoriem, pārlieku lielam stresam. Šīs sāpes bieži vien, adekvāti ārstējot, pāris nedēļās norimst. Vislabāk var palīdzēt labs fizioterapeits, kurš ierādīs individuāli piemērotus vingrinājumus.
Mēdz būt sāpes arī ar iekaisuma raksturu – artrīts vai citas hroniskas locītavu problēmas. Ir vēža izraisītas sāpes, bet vienas no grūtāk ārstējamām hroniskajām sāpēm ir neiropātiskas sāpes, kas saistītas ar kādu nervu bojājumu gan perifērajā, gan centrālajā nervu sistēmā. Piemēram, karpālā kanāla sindroms, kad ir plaukstas nerva saspiedums, kas rada sāpes un tirpšanu. Centrālas neiropātiskas sāpes reizēm mēdz būt pēc insulta. Neiropātiskas sāpes bieži vien pašam cilvēkam ir grūti raksturojamas, tās var izpausties kā tirpšana, dedzināšana, durstīšana, aukstuma sajūta, reizēm ir izteikta nepatika pret pieskārienu, jo pat viegls kairinājums var izraisīt sāpes.
Galvenie sāpju ārstēšanas principi
Ārste uzsver – jāsaprot, ka sāpes diez vai izārstēs viena brīnumtablete. Palīdzēs dažādas pieejas – arī fizioterapija un fiziskas aktivitātes, kustības, kuru laikā organismā veidojas vielas, kas samazina sāpes. Var ņemt talkā dažādas fizikālās terapijas metodes sāpju remdēšanai, kuras ieteiks speciālists. Piemēram, ultraskaņa, elektrostimulācija, aukstuma un siltuma izmantošana, gaismas terapija.
Ārsts ieteiks medikamentu kombināciju, kura iedarbojas uz dažādiem sāpju mehānismiem. Reizēm hronisku sāpju mazināšanai jālieto arī antidepresanti, jo sāpju veidošanās procesā iesaistās tās pašas ķīmiskās vielas, kuras nodrošina garastāvokļa stabilizāciju. Savukārt pie neiropātiskām sāpēm var tikt nozīmētas zāles, kas iedarbojas uz nervu impulsu pārvadi, visbiežāk tie ir pretepilepsijas grupas medikamenti, kas efektīvi var mazināt sāpes. Tā kā šiem medikamentiem nav nevēlamas ietekmes uz kuņģa gļotādu un tie nekaitē nierēm, tādēļ tos var lietot arī ilgāk nekā parastos pretsāpju medikamentus. Var gadīties, ka papildus ieteicami vienkārši bezrecepšu līdzekļi nervu sistēmai. Pierādīts, ka cilvēkam vairāk sāp, ja viņam ir D vitamīna trūkums, tādēļ ieteicams veikt D vitamīna analīzi, lai to noskaidrotu.
Kā noorientēties pretsāpju līdzekļu klāstā?
Iesaka BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
Ārīgai lietošanai aptiekā nopērkami geli, ziedes, plāksteri un aerosoli.
Geli, kas nodrošina pretsāpju un pretiekaisuma efektu, satur, piemēram, diklofenaku vai ibuprofēnu, tos lieto locītavu un muskuļu sāpēm, traumu, sastiepumu, sasitumu un izmežģījumu gadījumos. Arī, ja ir muguras un artrīta sāpes, sporta traumas. Klāj plānā slānītī uz ādas, tieši uz sāpošās vietas, un lieto ne ilgāk par trim nedēļām 2–3 reizes dienā. Ja āda iekaisusi vai bojāta, uz tās nedrīkst klāt pretsāpju gelus.
Plāksteri, kas satur diklofenaku, darbojas pret sāpēm un iekaisumu līdz 12 stundām. Var to uzlīmēt uz sāpošās vietas no rīta un vakarā.
Atvēsinošie aerosoli. Uzreiz jāuzpūš uz cietušās vietas, tie ātri mazina tūsku un iekaisumu, ja ir sasitums, sastiepums, sporta trauma. Šo līdzekļu sastāvā ir mentols, kurš nodrošina ilgstošu aukstuma iedarbību.
Sildošas ziedes un geli. Tās lieto, ja ir hroniskas muguras, locītavu sāpes un muskuļu pārslodze. Arī sportisti pirms slodzes izmanto šīs ziedes, lai ar tām sagatavotu muskuļus. Šo līdzekļu sastāvā ir piparu ekstrakts, kapsaicīns, terpentīna eļļa, odzes inde. Jālieto uzmanīgi, lai neiekļūst acīs vai uz gļotādām, jo var izraisīt stipru kairinājumu. Vēlams pirms lietošanas uzziest nelielu daudzumu uz maza ādas laukuma, lai redzētu, kā tā reaģē. Jāatceras, ka sildošie līdzekļi lietojami tikai hroniskos gadījumos, tos nedrīkst smērēt, kad ir akūtas sāpes – tad jāizvēlas atvēsinošie līdzekļi.
Iekšķīgi lietojamie bezrepcepšu līdzekļi ir tabletes, kapsulas, sīrupi un suspensijas, kuras satur tādas vielas kā paracetamolu, ibuprofēnu, acetilsalicilskābi, naproksēnu, diklofenaku un deksketoprofēnu.
Viens no populārākajiem līdzekļiem ir paracetamols, ko lieto vieglu līdz vidēju smagu sāpju un drudža gadījumā. Izmanto simptomātiskai galvassāpju, zobu, mēnešreižu un muskuļu sāpju gadījumā. Tas ir drošs medikaments, kuru drīkst lietot gan grūtnieces, gan bērni. Bērniem paracetamols ir suspensiju un svecīšu veidā. Vairāk par 2 tabletēm (ja katra pa 500 mg) vienā reizē gan nedrīkst lietot, kā arī nedrīkst pārsniegt diennakts kopējo devu, kas ir 4 g. Paracetamols jālieto stundu pirms ēšanas tukšā dūšā vai divas stundas pēc ēšanas, uzdzerot glāzi ūdens. Tas ir arī vairākos pretsaaukstēšanās pulverīšos – karstajos dzērienos, tāpēc jāseko līdzi sastāvam, lai nelietotu vairākas paracetamolu saturošas zāles vienlaikus. Lietojot lielākas devas, nekā ir ieteikts, pastāv nopietns aknu bojājumu risks. Nedrīkst lietot arī vienlaikus ar alkoholu. Ja ir migrēnas tipa galvassāpes, tieši pirmās izvēles līdzeklis ir paracetamols.
Ibuprofēnu lieto tajos pašos gadījumos, kad paracetamolu, arī pēc operācijām, traumām un hronisku saslimšanu gadījumos, piemēram, ja ir reimatoīdais artrīts. Ibuprofēnu lieto ēšanas laikā vai pēc ēšanas, lai mazinātu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu. Jāuzmanās sirdsslimību, paaugstināta asinsspiediena, kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumos, un senioriem jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu pirms zāļu lietošanas.
Ja salīdzina šos abus pretsāpju līdzekļus, tad mazāk blakusparādību ir paracetamolam – tas nekairina kuņģi. Paracetamolam ir pretsāpju un pretdrudža iedarbība, bet ibuprofēnam papildus ir pretiekaisuma darbība.
Citi līdzekļi. Tā kā galvassāpes bieži ir stresa un saspringuma radītas, noderīgi būs ārstniecības augi ar nomierinošu, spazmolītisku un pretsāpju darbību. Tēju pagatavošanai var izmantot piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, raudenes lakstus, kliņģerītes un kumelītes ziedus. Aptiekā nopērkami ārstniecības augu sīrupi, pilieni, kapsulas, tabletes. Tāpat ieteicami magnija preparāti, kas palīdz gan migrēnas, gan stresa radītu galvassāpju profilaksei, tie lietojami ārstēšanās kursu veidā. B grupas vitamīni (B1, B6, B12) lielās devās ir ar pretsāpju darbību un lietojami, ja ir neirīts un polineirīts.
Autors: BENU Aptieka 30.03.2018
