Tagad ir tas īstais sēņu laiks, kad sāk zeltoties koku lapas. Brīvdienās rudens ražu ievācam ne tikai piemājas dārziņos, bet arī mežā. Bieži gadās nokļūt nepazīstamā meža vietā. Nav izejas, ir stress, un arī mājās palikušajiem ir dažas nemierīgas stundas, kad namamāte neatgriežas no sēņošanas mežā.
Kas tad notiek? Kad esam pēkšņi nepazīstamā mežā…
* Sēņot, ogot vai vienkārši baudīt dabu nekad neejiet vienatnē. Dariet to vismaz divatā. Meža pastaigā palieciet redzamības robežās, laiku pa laikam sasaucieties. Ja ar vienu kas notiek, otrs varēs palīdzēt.
* Ja tomēr esiet viens, apkārt vējā plīvo nepazīstami koki, blakus ir kāds nepazīstams purvs. Mobilie sakari nestrādā. Pirmais noteikums – vispirms nomierinieties.
* Pēc tam ieklausieties. Vai līdzās dabas trokšņiem nav kādas cilvēku radītās skaņas: mašīnas rūkoņa, vilciena troksnis, celtniecības duna vai meža tehnikas rūkoņa. Ejiet mierīgi uz to pusi, un, visticamāk, nonāksiet pie ceļa ar dzīvu satiksmi.
* Ja nav skaņas, tad ieskatieties dabā. Varbūt kaut kur kāds skurstenis slejas pāri koku galiem, varbūt kādas gaismas spīd. Tur ir apdzīvota vieta, kur palīdzēs.
* Noderēs jebkurš mežā atrastais ceļš. Ja vienkārša iemīta taciņa, tad tā aizvedīs pie cilvēkiem. Ja ir traktoru iebrauktas rises, tad arīdzan tas būs ceļš uz kādu izcirtumu un tālāk iebrauktu ceļu, kas ved uz apdzīvotu vietu.
* Ir “tautas” orientieri:
– skudru pūznis vienmēr ir uz dienvidiem no koka;
– ziemeļpusē koki ir vairāk apsūnojuši;
– ziemeļpusē arī akmeņi vairāk apsūnojuši;
– vairāk zaru kokiem ir dienvidu pusē;
– bedrēm ar ūdeni zāle lielāka ir ziemeļu krastos.
* Situāciju atvieglo skaidras debesis, kad saule labi redzama. Pulkstenis katram ir pie rokas, to var redzēt arī mobilajā telefonā. Saule Latvijas apstākļos ir tieši dienvidos plkst. 14:00; plkst. 17:00 saule ir dienvidrietumos, 19:00 saule būs rietumu pusē.
* Starp citu, par mobilo ierīci. Ja nav cieši aizpogājamas kabatas, kur to var ielikt, tad tas ir jāieliek maciņā, un maks ar mazu striķīti jāpiestiprina pie bikšu siksnas vai pie kāda cita apģērba gabala. Nekādā gadījumā to nevajadzētu glabāt vienkāršā un ārējā kabatā. Ja tas nejauši izkrīt, tad tas bez trokšņa ir pazudis.
* Mežā nekad nervozi neskrieniet. Labāk paņemiet rokās kādu kārti, un lēni staigājot, taustiet zemi, lai neiekultos kādā akacī, kas varbūt ir neliels, bet pietiekami dziļš, lai kādu neuzmanīgu sēņotāju ievilktu dzelmē.
Vēlreiz galvenais padoms – nenervozējiet, neskrieniet, vienmēr esiet ar vēsu prātu.
Un tad labi iecerētā sēņošana mežā nepārvērtīsies par neplānotu murgu.
Dieviete.lv redakcija, Raitis
