Klāt ir pēdējās atvasaras dienas, kad vēl var bez bažām ārpus mājas uzcept šašliku. Bet kā panākt, lai šašliks ir nevainojams?
Attālums no oglēm
Pagatavot sulīgu, bet tai pašā laikā labi izceptu un apbrūnējušu šašliku, izrādās, nemaz nav tik sarežģīti, tikai jāzina daži noteikumi, ar kuriem iepazīstināsim.
Viens no galvenajiem noslēpumiem – gaļas gabaliņus kārto virs nokaitētām oglēm ne mazāk kā 15 centimetru attālumā. Cepšanai vislabāk izmantot čuguna grilu.
Trauki marinēšanai
Produktu marinēšanai vēlams izraudzīties stikla, emaljētu vai māla trauku. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot alumīnija katlu, jo šis metāls oksidējoties var reaģēt ar šķidrumiem un produktiem, krietni pabojājot garšu.
Treknumus – nost!
Gan gaļai, gan zivīm, kas paredzētas cepšanai uz iesma vai grila restēm, vēlams būt “jaunām”, tāpat arī sulīgām un svaigām. Ja plānojat gatavot cūkgaļas šašliku, pārliecinieties, lai tas nebūtu pārāk trekns. Tas ir svarīgi, jo treknums ātri aizdegas un pārogļojas, un tas piešķir gaļai nepatīkamu piegaršu.
Iesmi, restes, pārlejamais
Pirms cepšanas iesmi vai restes kārtīgi jāieziež ar eļļu, pēc tam nedaudz jāuzsilda. Kamēr gaļa cepas, to ik pa laikam pārlej ar marinādi vai ūdeni ar citrona sulu proporcijās 50×50. Lai gaļa vai zivs izdotos sulīgāka, uz silta šašlika gabaliņiem var uzlikt mazliet sviesta.
Gabaliņu lielums, izvietošana
Šašlikam paredzēto gaļu nevajag griezt pārāk lielos gabalos. Ideālais gabaliņš ir aptuveni divus līdz divarpus centimetrus biezs, pretējā gadījumā labi neizcepsies. Uz iesma gaļu ver pret šķiedru, liekot lielākos un treknākos gabalus vidū, bet mazākos – galos. Jāraugās, lai neviens nenokarātos vai nedraudētu nokrist.
Sīpoli, dārzeņi
Starp šašlika gabaliņiem liek sīpolu vai saldās paprikas gredzenus. Dārzeņus vēlams izkārtot tā, lai no ārpuses tie praktiski nebūtu redzami. Bieži gadās, ka vietās, kur šašlika gabali ir pārāk tuvu viens otram, tie kārtīgi neizcepas. Lai gaļa izceptos pēc iespējas vienmērīgāk, salipušos gabaliņus ik pa laikam atdala vienu no otra.
Kad gatavs?
Iesmus ar uzvērtajiem šašlika gabaliņiem izvieto pēc iespējas tuvāk vienu otram. Tas nedaudz apslāpēs degšanu, vairāk dūmos, kas padarīs šašliku vēl garšīgāku. Kamēr gaļa cepas, iesmi noteikti vienu vai divas reizes jāapgroza, bet ne biežāk, lai gaļa nekļūtu pārāk sausa.
Uzzināt, kas šašliks izcepies, ir ļoti vienkārši – rūpīgi jāpārgriež gabaliņš uz pusēm. Ja gaļas sula ir caurspīdīga, ēdienu var droši celt galdā. Rozīga sula savukārt liecina, ka šašliks vēl nav gatavs. Ja sulas nav vispār, atgadījies pats sliktākais; gaļa ir pārkaltusi un diez ko ēdama nebūs.
Kura malka labāka?
Šašliku nekad necep uz priedes, egles, kļavas, pīlādža, akācijas, ievas vai papeles oglēm. Degšanas laikā šie koki izdala kancerogēnas vielas, kas viegli nokļūst ēdienā. Pats nekaitīgākais, kas var notikt, izmantojot šādu malku, – šašliks nebūs īpaši garšīgs.
Vislabāk šašlika pagatavošanai der sausa augļu koku malka. Dienvidos absolūts favorīts ir aprikozes malka, kas rada saldenu piegaršu un maigu aromātu. No plūmes koksnes izdodas labas ogles, kas izslavētas ar savu karstumspēju. Lielisku aromātu nodrošina arī ābele un ķirsis.
