5 C
Rīga
ceturtdien, novembris 26, 2020

Aptauja: katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ģimenes ārstu apmeklē reizi divos gados vai pat retāk

Benu Aptieka
 

Kopumā 72% Latvijas iedzīvotāju ģimenes ārstu apmeklē vismaz reizi  gadā (40% – vairākas reizes gadā, 32% – reizi gadā), 9% pie ģimenes ārsta dodas reizi divos gados,  12% – retāk, bet vēl 2% snieguši atbildi, ka ģimenes ārstu neapmeklē vispār. Tāpat iedzīvotājiem tika vaicāts, vai pēdējā gada laikā ir veikta pilnās asins ainas noteikšana. Aptauja parāda: 67% pēdējā gada laikā ir veikuši analīzes pilnās asins ainas noteikšanai, kamēr 31% to darījis nav, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Aptaujas rezultāti atklāj arī to, ka cītīgāk ģimenes ārstu apmeklē sievietes, krievvalodīgie iedzīvotāji, kā arī seniori. Starp sievietēm ģimenes ārstu vismaz reizi gadā apmeklē 76%, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 68%. Pēc sarunvalodas ģimenē savu ģimenes ārstu vismaz reizi gadā apmeklē 72% latviešu un 73% krievu. Attiecībā uz analīžu veikšanu BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti parāda, ka pilnas asins ainas noteikšanai lielākās atšķirības veidojas pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa. Pamatizglītību ieguvušo iedzīvotāju vidū pilnās asins ainas analīzes ir veikuši 53%, iedzīvotājiem ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 64%, bet no aptaujātajiem augstāko izglītību ieguvušajiem iedzīvotājiem 69% pēdējā gada laikā ir veikuši analīzes pilnas asins ainas noteikšanai.

Neatliec pamata veselības pārbaudes!

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka profilakses nolūkos ģimenes ārstu būtu vēlams apmeklēt vismaz reizi gadā, savukārt īpaši svarīgi regulāri apmeklēt ģimenes ārstu ir bērniem līdz 18 gadu vecumam (sevišķi tas attiecas uz zīdaiņiem, lai novērtētu bērnu fizisko un garīgo attīstību), kā arī pacientiem ar hroniskām saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu, plaušu un nieru slimību pacientiem, lai novērtētu nozīmēto terapiju efektivitāti un slimību dinamiku. Tāpat ārste norāda, ka arī pilno asins ainu profilaktiski būtu ieteicams veikt reizi gadā. Turklāt šo analīžu veikšanai noteikti nevajadzētu gaidīt pirmos slimības simptomus, jo izmaiņas asins ainā var būt pirms simptomu parādīšanās.

Ko par veselību atklāj pilnā asins aina?

Pilna asins aina sniedz informāciju par eritrocītu, hemoglobīna, trombocītu, leikocītu un to formu koncentrāciju asinīs. Šo asins šūnu izmaiņas var liecināt par dažādam saslimšanām. Samazināts eritrocītu skaits var būt pie akūta vai hroniska asins zuduma, samazinātas eritrocītu veidošanās dēļ, kas ir pie dzelzs, B12, folskābes anēmijas, kā arī pie hroniskām nieru slimībām, ļaundabīgu audzēju, hronisku iekaisumu, infekciju un hormonālu traucējumu gadījumos. Eritrocītu daudzums var samazināties arī pastiprinātas noārdīšanās dēļ, kas vērojams iedzimtu slimību gadījumos, kā arī pie smagām infekcijām, apdegumiem un saindēšanās, kā arī, ja pacientam ir sirds mākslīgie vārstuļi. Paaugstinātu eritrocītu daudzumu vēro gadījumos, kad asinīs ir samazināts skābekļa daudzums, piemēram, atrodoties augstu kalnos, hronisku plaušu, nieru, sirds slimību gadījumos,  ļaundabīgu audzēju gadījumos, kā arī hormonpreparātu lietošanas dēļ, piemēram, lietojot vīrišķos hormonus, eritropoetīnu. 

Ārste Z. Zitmane norāda, ka hemoglobīna daudzuma samazināšanās un paaugstināšanās iemesli ir līdzīgi kā eritrocītiem. Savukārt palielināts leikocītu skaits ir novērojams infekciju, iekaisumu, ļaundabīgu audzēju hronisku iekaisumu slimību, kā arī smagu vielmaiņu problēmu gadījumos, pēc stipras asiņošanas, operācijas un pēc smaga fiziska un garīga darba. Attiecībā uz leikocītu samazināšanos speciāliste stāsta, ka tā var rasties virālu, bakteriālu infekciju gadījumos, konkrētu medikamentu lietošanas dēļ, kā arī  folijskābes, B12 anēmiju, hronisku aknu iekaisumu gadījumos.

Trombocītu skaits palielinās smagu akūtu un hronisku iekaisumu un infekciju gadījumos, pēc smagiem ievainojumiem, operācijām, asiņošanām, smagas fiziskas slodzes, kā arī asins šūnu bojājumu gadījumos. Trombocītu skaits samazinās vīrusu infekciju, iekaisumu, ļaundabīgu saslimšanu, aknu cirozes vai mākslīgo sirds vārstuļu gadījumos. Z. Zitmane uzsver, ka asins analīžu rezultāti noteikti ir jāpārrunā ar ārstu, jo ne vienmēr izmaiņas asins analīzē liecina par patoloģiju.

Speciāliste atgādina, ka regulārs ģimenes ārsta apmeklējums un pilnas asins ainas analīžu veikšana ir būtiski profilakses pasākumi, kas palīdz savlaicīgi atklāt kādas slimības esamību un sākt ārstēšanu.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your name here
Please enter your comment!