Audžuģimenēm, uzņemot bērnu, jāzina, no kādas vides viņš nācis, ceturtdien Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) organizētajā konferencē “Vecāks, bērns, sabiedrība” pauda psihoterapeits Artūrs Miksons.
Ārsts atzina, ka, uzņemot bērnu, ģimenei sarežģītākais uzdevums ir palīdzēt viņam izsērot to, kas piedzīvots, un pieņemt viņa jūtas. Novērots, ka nereti, nonākot audžuģimenē, bērns kļūst depresīvs, nomākts vai pat agresīvs, un tad audžuģimene meklē vainu sevī, uzskatot, ka netiek galā ar uzticētajiem pienākumiem.
“Bērns cenšas saprast, kāpēc vieni no viņa atteicās, kāpēc šī ģimeni viņu paņēma. Viņš mēģina saprast, vai šī realitāte, kurā ir nonācis, ir īstā. Svarīgi, lai audžuģimene zina, no kurienes bērns nāk, lai saprastu, kāds ir bērna fons,” uzskata Miksons, par absurdu saucot piedzīvotās situācijas, kad ģimenēm datu aizsardzības nolūkā bērna līdzšinējā pieredze netiek atklāta.
Viņaprāt, ģimenei, lai vieglāk izprastu bērna problēmas, jāzina, vai viņš ir piedzīvojis vardarbību, vai ģimenē ir bijušas narkotikas, vai bērns bijis pilnībā atstāts novārtā. Zinot šo “fona informāciju”, ģimenēm būs vieglāk saprast bērna rīcības motīvu un izvairīties no konfliktsituācijām, pārliecināts speciālists.
Tāpat ir situācijas, kad ģimenes ekspektācijas par bērnu nesakrīt ar to, kas ir realitātē, un arī šajā gadījumā audžuvecāki nereti sāk vainot sevi. Bieži problēmas audžuģimenēs rodas arī pašu vecāku līdzšinējās pieredzes un piedzīvotā savā bērnībā dēļ.
Bet atbalsta centra “Tilts” pārstāve un adoptētāja Lilija Geža aicināja audžuģimenes nebaidīties saņemt speciālistu palīdzību. Viņa klāstīja, ka psihoterapija un arī attiecīgā literatūra palīdzējusi viņai pieņemt, ka ģimenē nevar būt savu bioloģisko bērnu, un atbalsts bijis nepieciešams arī tad, kad jau pirmajā naktī pēc bērna adoptēšanas gaidas no viņa sasistas “kā kuģis pret klinti”.
“Katrs ir aicināts palīdzēt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, bet ne katrs ir aicināts kļūt par audžuģimeni, adoptētāju vai aizbildni,” pauda Geža, piebilstot, ka nereti topošās audžuģimenes romantizē bērna ienākšanu ģimenē, neuzklausot arī speciālistu padomus.
Savukārt VBTAI priekšnieks Jānis Ābele aicināja pašvaldības vienkopus apkopot informāciju par audžuģimenēm un citiem bērnu likumiskajiem pārstāvjiem pieejamiem pakalpojumiem, jo bieži vien, meklējot atbalstu, apjūk gan pašas audžuģimenes, gan jomas pārstāvji.
Līdzīgas konferences par dažādiem bērnu attīstības posmiem notiks arī Kuldīgā un Madonā.
Jau ziņots, ka šodien Jelgavas pamatskolas “Valdeka” attīstības centrā notiek VBTAI organizētā konference “Vecāks, bērns, sabiedrība” ar mērķi atbalstīt un iedrošināt ikvienu ģimeni, kas uzņēmusi bez vecāku gādības palikušu bērnu kādā no ārpusģimenes aprūpes formām.
Konferences mērķgrupa ir vecāki, aizbildņi un audžuģimenes, pedagogi, atbalsta speciālisti, kā arī bāriņtiesu un sociālo dienestu pārstāvjiem.
VBTAI skaidro, ka lēmums atvērt savas mājas kādam bez ģimenes palikušam bērnam nav viegls. Šī izšķiršanās prasa lielu pārliecību par saviem spēkiem, vēlmi palīdzēt un, galvenais, – daudz mīlestības. Vienlaikus, kā norāda VBTAI, nepieciešama arī sapratne, ka dzīve vairs nekad nebūs tāda pati, kā pirms šī lēmuma.
