Lai pastāstītu tev par feminismu, esmu izpētījusi, gan argumentus “par” feminismu, gan argumentus “pret”. Lai spriestu, ir jāzina stāsta abas puses, vai ne?

Pieņemu, ka katra no mums ir dzirdējusi vārdu “feminisms”. Tā ir nostāja, ka sievietēm ir tādas pašas tiesības kā vīriešiem, un ka arī sieviete var noteikt savu dzīvi un saņemt respektablu attieksmi no sabiedrības. Svaru kausiem starp vīriešiem un sievietēm ir jābūt vienādās pozīcijās. Patiesībā skaidrojumu jau ir daudz, bet šis, manuprāt, ir visprecīzākais. 

Feminismu var izdalīt trijos laika posmos:

1. 1848. gadā sievietes vēlējās kontrolēt pašas savu dzīvi, atcelt verdzību un iegūt īpašumtiesības. Kā arī tiesības vēlēt, kuras piešķīra tikai 20. gadsimta 20-tajos gados. Latvija starp citu bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas šīs tiesības atzina.

2. 60-tajos un 70-tajos gados sievietes cīnījās par kontracepcijas iespējām un tiesībām uz abortu.

3. Mūsdienās feministes liek atbalstīt Hilariju Klintoni un ienīst Donaldu Trampu, nosoda citas sievietes, kurām ir atšķirīgi politiskie uzskati un tamlīdzīgi. Lai gan feminisms jau sākotnēji bija pret sieviešu ielikšanu rāmjos, tagad aktīvās feministes pašas sev tādus izveido!

 

Domāju, ka sievietes ir ļoti spēcīgas būtnes. Tas tā nav tikai pateicoties feminismam, gluži vienkārši iedomājoties to, ka es nevarētu vēlēt, ka es nevarētu būt vienīgā atbildīgā par sev piederošo mantu, ka es nevarētu lemt pati par savu ķermeni, ka es nevarētu strādāt, man metas nelabi. Un tā pat nav puse šausmu, kuras sievietes dažādos laikos izcietušas.

Ja esi kvēla sporta fane, tad neko darīt, jo olimpiādē tu piedalīties nedrīkstēsi. Ja vēlies izglītību, tad neko darīt. Ja tevi izvaro, tad slikti, bet tā gadās. Ja gribi kredītu, tad prasi atļauju vīram. Ja nevari tikt pie bērna un vēlies mākslīgo apaugļošanu, tad baznīca to nosoda. Ja tev ir jādzemdē, tad pretsāpju līdzekļu vienkārši nav. Un tagad iedomājies, cik ļoti viss ir mainījies. Jā, protams, ka vēl aizvien, piemēram, ir darba vietas, kurās sieviete saņem mazāku atlīdzību un citas netaisnības, bet viss iepriekš minētais ir pagātne. Tas nemaina faktu, ka vairākas sievietes, ne ar ko sliktākas vai labākas par mani vai tevi, ir cietušas.

 

Ir cilvēki, kuri uzskata, ka feminisms nicina vīriešus. Lūk, sievietēm ir savas tiesības, bet vīriešiem savu tiesību nav. Šeit nu es nepiekrītu, sieviešu tiesības ir cilvēktiesības. Mēs dzīvojam stereotipu pasaulē. Līdzīgi, kā stāsts par skaisto un neglīto, pastāv arī stāsts par sievišķīgo un vīrišķīgo. Savdabīgi, bet feminisms attiecas arī uz vīriešiem!

Sabiedrības acīs vīrietis, kurš audzina bērnus un neiet uz darbu nav “īsts vīrietis”. Vīrietis, kurš finansiāli viens nespēj uzturēt visu ģimeni, nav “īsts vīrietis”. Tā patiešām daudzi no mums uzskata! Jauni vīrieši ar nopietnām kaitēm nevēršas pie ārsta, jo domā, ka tas nav vīrišķīgi. Apvienotajā Karalistē pašnāvības ir teju biežākais vīriešu nāves cēlonis. Vīrieši tiek salīdzināti ar sievietēm. Ja vīrietis ir sasniedzis mazāk, nekā sieviete, tad tas viņu padara vāju sabiedrības acīs. Arī vīrieši ir iesprostoti stereotipu cietoksnī! Kamēr mēs redzēsim vīriešus tikai kā kontrolētājus vai pakļāvējus, tikmēr vīrieši tādi arī būs, un rezultātā cieš gan sievietes, gan vīrieši. Kad šie stereotipi tiks gāzti, tad arī nebūs problēmu pieņemt feminismu jeb sieviešu vienlīdzību ar vīriešiem.

Sievietes bieži izvēlas sevi neasociēt kā feministes. Diemžēl ir sievietes, kuras savā aizrautībā par feminismu sāk pazaudēt paša feminisma būtību. Šīs sievietes pat nicina vīriešus vai vēlas sev vēl un vēl vairāk tiesību. Tas kļūst nesimpātiski un nerada nekādu vēlmi būt daļai no feminisma kopienas. Feminisms paredz vienādas tiesības abiem dzimumiem, feminisms nav radies, lai nīstu vīriešus. Feminisma ideja neparedz to, ka sievietes sāks valdīt pār visu pasauli un vīrieši nokļūs zemākā pozīcijā kā sievietes. Visas šīs “pozīcijas” un “dzīves iespējas”, “privilēģijas” ir atkarīgas no paša cilvēka, pilnīgi neatkarīgi no dzimuma. Es ticu, ka viss ir atkarīgs no cilvēka gribas, darba spējām un inteliģences, ne dzimuma. Tomēr šie stereotipi par sievišķo un vīrišķo nav man saprotami. Esmu piedzīvojusi situāciju, kad tieku dēvēta par bosīgu no vīrieša puses. Atceros, ka tajā dienā pārdzīvoju, pārmetu sev, ka esmu tāda, kādai man nevajadzētu būt. Bosīga taču nav sievišķīga. Cik muļķīgi ir kaut uz mirkli sev ko tādu pārmest!

Feminismam manās acīs ir nozīme. Es ticu, ka cilvēkiem nepieciešamas vienlīdzīgas iespējas, un ka katrs, neatkarīgi no dzimuma, esam pelnījuši cilvēcīgu attieksmi. Protams, ka katram dzimumam ir sava unikalitāte, bet pasaule mainās, un daudziem ir grūti mainīties tai līdzi. Mēs kavējamies pagātnē, liekot dzimumus aizvēsturiskos rāmjos. Apzinos, ka ir vēl ilgs ceļš ejams, kamēr gan vīriešiem, gan sievietēm vairs netiks uzspiesti muļķīgi stereotipi, tomēr ticu, ka vienu dienu šis viss mainīsies.

 

Nobeigumā tikai daži no daudzajiem sieviešu tiesību sasniegumiem:

1913.g. Emīlija Dosone kļūst par pirmo sievieti Lielbritānijā, kas ieguva maģistra grādu.

1922.g. Parīzē tiek organizēta vienas dienas olimpiāde speciāli sievietēm.

1956.g. Sievietes skolotājas sāk saņemt vienlīdzīgu atlīdzību ar vīriešiem skolotājiem.

1958.g. Angļu baznīca dod savu svētību izmantot mākslīgās kontracepcijas metodes un akceptē ideju, ka bērnus var plānot.

1963.g. Leitnante Valentīna Tereškova, krievu kosmonaute, kļūst par pirmo sievieti kosmosā, kura aplido apkārt zemeslodei!

1968.g. Tiek ieviesta sāpju remdējošs medicīnisks līdzeklis dzemdībās.

1975.g. Aizliedz dzimuma diskrimināciju.

1977.g. Tiek dibināts izvarošanas krīzes centrs Londonā.

1980.g. Sievietes var ņemt kredītu bez vīra paraksta.

1984.g. Pirmais sieviešu olimpiskais maratons Losandželosas olimpiskajās spēlēs.

2013.g. Anglijā karaliskajā asins līnijā vīrieši vairs rindā uz troni neatrodas pirms sievietēm.

 

Autors: Krista Klentaka speciāli Dieviete.lv

 
Ko Tu par to saki?

Komentē

Dieviete.lv,  noteikumi, ētikas kodekss, [email protected] 2018

+371 66 66 00 22  Valguma iela 31a, Rīga.

or

Log in with your credentials

Forgot your details?