Lai gan trešais ERGO Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums, kas tika prezentēts 19.aprīlī, uzrāda nelielu noskaņojuma uzlabojumu, iedzīvotāji Latvijā joprojām jūtas nedrošāk par savu dzīvi visās piecās indeksa dimensijās nekā lietuvieši un igauņi. Galvenās bažas cilvēkiem ir par kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību, tāpat iedzīvotājus satrauc risks piedzīvot nabadzīgas vecumdienas.
2017.gadā kopējais Latvijas Drošības indekss ir -10 (2015. gadā tas bija -12) un Lietuvā -6 (iepriekš -4), savukārt Igaunijā šogad tas pieaudzis par 5 punktiem un ir +11.
Drošības indeksa pētījumu jau trešo reizi īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO, lai noskaidrotu Baltijas iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un aktuālākajiem riskiem cilvēku ikdienā nozīmīgās jomās–materiālais un finansiālais stāvoklis, drošība par darbu, drošība par veselību, fiziskā drošība un kriminogēnā situācija, kā arī valsts stabilitāte un drošība.
Latvijas iedzīvotājus, tāpat kā iedzīvotājus Lietuvā un Igaunijā, joprojām visvairāk satrauc jautājumi, kas skar veselību – šajā dimensijā visās trijās valstīs sniegts viszemākais vērtējums. 73% Latvijas iedzīvotāju baidās, ka slimības gadījumā nespēs apmaksāt ārstēšanos, bet 74% – par to, ka varētu tik nopietni saslimt, ka būtu nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Par trim indeksa punktiem Latvijā pieaugusi arī nedrošības sajūta par iespēju zaudēt savus finanšu ienākumus. Tajā pašā laikā ir būtiski uzlabojies indeksa rādītājs nodarbinātības dimensijā – no -17 pirms diviem gadiem uz -13 šogad, kas nozīmē, ka cilvēki Latvijā jūtas arvien drošāki par savu darbu. Savukārt par četriem punktiem audzis to iedzīvotāju skaits, kuri raizējas par nabadzību vecumdienās. Kopumā 70% cilvēku Latvijā dzīvo bažās, ka vecumdienās būs trūcīgi.
Šī gada aptauja atklāj atšķirību Latvijas iedzīvotāju noskaņojumā attiecībā uz nacionālo stabilitāti un drošību. Cilvēku bažas šajā jomā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir mazinājušās no -29 uz -26 indeksa punktiem. Arī bažas par iespējamu militāru konfliktu Latvijas teritorijā ir mazinājušās.Tajā pašā laikā 80% iedzīvotāju Latvijā raizējas par ekonomiskās krīzes iespējamību, un šīs bažas, salīdzinot ar 2015. gadu, ir augušas.
“Šis vērienīgais Drošības indeksa pētījums atklāj iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un tiem riskiem, kas katrā valstī cilvēkiem ir aktuāli dažādās nozīmīgās dzīves jomās. Sabiedrība ir katras valsts spogulis, kas ļauj identificēt nozīmīgākos problēmjautājumus. Redzam, ka viens no tiem visās valstīs ir veselības aprūpes sistēma, un trīs gadu laikā noskaņojums ir ilgstoši un nemainīgi negatīvs. Pamatots ir arī pieaugums bailēm no varbūtības kļūt par terorakta upuri – to arī veicina pēdējā laika notikumi pasaulē,” stāsta Ingrīda Ķirse.
Līdztekus 5 drošības dimensijām pētījumā apkopots arī iedzīvotāju redzējums par pašreizējo savas dzīves stabilitāti. Tas izvērtēts 5 drošumspējas faktoros, analizējot cilvēku apmierinātību ar dzīvi, pārliecību par spēju ietekmēt notiekošo, materiālā stāvokļa pašvērtējumu, to cik tālu plānojam savu nākotni un mājsaimniecību būtiskākos ilgtspējas rādītājus.
Drošumspējas faktoru mērījumi liecina, ka apmierinātība ar savu dzīvi kopumā ir līdzīga – Latvijas iedzīvotāju vērtējumā vidēji 6,61, Lietuvas 6,81, bet Igaunijas 6,61. Lai gan Latvijas iedzīvotāju apmierinātības ar dzīvi vērtējums nav augstākais Baltijas valstu starpā, kopumā tieši latvieši biežāk jeb 53% sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem nekā cilvēki Lietuvā (47%) un Igaunijā (48%). Tāpat audzis arī laika posms, cik ilgi Latvijas iedzīvotāji varētu iztikt, zaudējot regulāros ienākumus.2015.gadā Latvijai bija viszemākais rādītājs šajā faktorā – tikai aptuveni 4,6, taču šogad tas audzis līdz 5,1 mēnesim.
Dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā interneta vidē.To izstrādājis un veic pētījumu centrs SKDS. Kopumā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.
