Ir pagājis mēnesis kopš daudzi no mums apņēmās dzīvot veselīgāk, sportot vairāk, notievēt, sasniegt nesasniedzamo un izdarīt visu to, ko nav izdevies iepriekšējā gadā. Tomēr bieži vien šīs apņemšanās ilgst vien pāris nedēļas.
Katra gada trešā pirmdiena esot depresīvākā gada diena jeb tā dēvētā „zilā pirmdiena” (Blue Monday) − diena, kad jaunā gada apņemšanās sāk izsīkt. Ja savas apņemšanās turpini vēl pēc šīs dienas, tas ir jau liels, bet arī visai rets sasniegums. Ar saviem novērojumiem dalās DCH Studijas līdzīpašnieks Kaspars Ozoliņš: „Ir tādas dažādas cilvēku grupas, piemēram, janvārīši. Janvārīšu ir daudz, februārīšu – mazāk, betmartiņu − pavisam maz. Cilvēkiem ir tendence apņemties kaut ko darīt, bet bieži vien tā ātri pazūd. Es negribētu teikt, ka tas ir tikai cilvēku vainas, neuzņēmības un slinkuma dēļ. Bieži vien fitnesa speciālisti, sporta klubu padomi un kontroles sistēmas nav tādas, kas var kādu noturēt ilgtermiņā. Cilvēks pats nav speciālists un bieži vien izvēlas kaut ko nepareizu, kā arīneredz pareizo ceļu, kā janvārī uzsākt fiziskās aktivitātes. Fitnesa speciālisti močī un viņiem patīk, ka citi močī. Pastāv uzskats, ka, ja tu nemočī, ja negatavojies maratonam sniegputenī, ja neesi 6.00 no rīta zālē un nekačājies, tad tu neesi nekas. Patiesībā mums treneriem vajadzētu būt tiem cilvēcīgajiem un saprast, kā ir kaut ko darīt no pilnīgas nulles.”
Starp populārākajām lietām, ko cilvēki mēdz apņemties, ir fiziskās sagatavotības uzlabošana, notievēšana un veselīga ēšana. Tomēr vispopulārākā apņemšanās ir dzīvot veselīgi. Kaspars Ozoliņš skaidro, ko tas viņam nozīmē. „Man tas nozīmē, ka no rīta var pamosties ar smaidu sejā un, ejot gulēt − aizmigt bez problēmām. Nokrist bezspēkā no pārstrādāšanās nav veselīgi. No rīta pamostiesar sajūtu, ka viss sāp, būt neapmierinātam ar to, kā izskaties vai jūties, arī nav veselīgi. Veselīga atjaunošanās norāda uz to, ka dzīvo veselīgi. Atjaunošanās nevar notikt ne tad, kad esi pārstrādājies, ne arī tad, kad esi pasīvs. Veselīgs dzīvesveids nav tikai sportošana un ēšana, tas ir viss, kas notiek organismā.”
Ar padomiem, kā pēc iespējas ilgāk pildīt savas jaunā gada apņemšanās, dalās fitnesa treneri un sporta entuziasti.
Kaspars Ozoliņš, fitnesa treneris:
„Manuprāt, ir liela atšķirība starp mērķi un apņemšanos. Nevajag uzstādīt apņemšanos un tad sevi šaustīt par to, ka tā nav izpildīta. Man nepatīk vārds „apņemšanās”. Tā ir sevis mānīšana. Labāk uzstādīt mērķi. Ja tu nekad neesi vingrojis un tev ir lieki 20 kilogrami, tad nevajag apņemties mēneša laikā nomest 10 kilogramus. To visdrīzāk nav iespējams izdarīt. Rodas vilšanās un sevis šaustīšana. Tāpēc labāk uzstādīt mērķi nedaudz vairāk kustēties. Kaut vai pavisam nedaudz. Paskatīties uz savu ikdienas rutīnu, padomāt, ko iespējams darīt nedaudz aktīvāk, piemēram, nebraukt ar auto, bet iet kājām, lifta vietā izmantot kāpnes. Tā ir forša apņemšanās. Nevajag uzstādīt kaut kādu lielo apņemšanos, kas izskatās pēc gaismas pils, bet gan sākt ar maziem solīšiem. Nevajag radīt iespēju pašam sevī vilties ar sarežģītu apņemšanos, jo nākamreiz būs sajūta, ka apņemšanās nestrādā un tā vienkārši tiks pabīdīta kaut kur malā.”
Dināra Rudāne, mūziķe un kikboksa entuziaste:
„Ja kāds grib būt fiziski aktīvāks, iesaku sākumā trenēties kaut reizi nedēļā. Galvenais ir sākt pamazām, bet sākt! Pēc tam gribēsies arvien vairāk. Lielākā kļūda ir trenēties ar attieksmi: „Viss! Iešu uz zāli katru dienu!” Tā ir īstermiņa apņemšanās, jo cilvēki pārpūlējas un atmet treniņiem ar roku. Cilvēki mēdz domāt, ka viss notiek uzreiz, bet jebkādi rezultāti nav sasniedzami vienā dienā. Ieteiktu katram apdomāt, kas tiešām ir nepieciešams, bet kas − šķietams, piemēram, redzēts televīzijā, lasīts žurnālos un sociālajos medijos. Ieteiktu katram izanalizēt, kas ir skaistums, pasekot reāliem sportistiem, jo īstenībā nevienam jau neiet viegli. Nevajadzētu skatīties tikai uz skaistām bildēm, bet gan pasekot tam, ko cilvēki patiešām dara, lai sasniegtu konkrētu rezultātu, kā līdz tam var tikt un cik ilgu laiku tas aizņem. Kad man ir grūti saņemties treniņam, es izvēlos tādu vingrojumu vai aktivitāti, kas man viegli padodas. Piemēram, man visvieglāk padodas skriešana. Ja man ir grūti saņemties, tad tikai skrienu, netaisu presītes vai citus vingrinājumus, kas paņem daudz enerģijas. Ja nu galīgi nekas neiedvesmo, tad izeju 40 minūšu pastaigā. Arī tas ir vairāk nekā nekas. To ieteiktu darīt ikvienam, jo pie fiziskām aktivitātēm izdalās endorfīni un ķermenis pats prasīs vēl un vēl.”
Kristīne Kļučņika, fitnesa trenere:
„Lielākā daļa cilvēku kaut ko apņemas, bet, lai šī apņemšanās būtu ilglaicīga, ir svarīgi izvērtēt, kāpēc vēlies vairāk sportot, pareizāk ēst vai uzsākt treniņus. Ir jāgrib to darīt untas ir jādara savam nevis citu priekam. Lai kaut ko darītu ilgtermiņā, ir jāizbauda process, tāpēc ieteiktu izvēlēties tādus treniņus, kas patiešām patīk. Piemēram, mana ome, kurai ir 65 gadi, pirms gada sāka ēst veselīgi un trenēties, jo viņa saprata, ka tas viņai ir nepieciešams. Pie manis nereti nāk trenēties ar mērķi ielīst vecajos džinsos. Tas, protams, ir patīkami, kad tas izdodas, bet katram ir jāizvērtē, kāpēc tik ļoti gribas tikt tajos džinsos. Varbūt tomēr pareizāk ir dzīvot veselīgāk, uzlabot savu pašsajūtu un fizisko sagatavotību. Protams, arī man ir grūtāki brīži, ir reizes, kad gribās apēst kādu našķi, bet atšķirība starp treniņu un našķi ir tāda, ka treniņu nekad nenožēloju. Tā ir tava dzīve − ej un dari visu, lai kļūtu tāds, kāds vēlies būt.”
Tekstu sagatavoja: Zanda Zālīte
