Emociju apspiešana ir dārgs emociju regulācijas paņēmiens
Par apzinātu emociju regulāciju biežāk iedomājamies tad, kad emocijas kļuvušas tik spēcīgas, ka liek rīkoties pretēji savām vērtībām un interesēm. Pirmā doma var būt- kā lai kontrolē, apspiež, atbrīvojas.
Tomēr emociju regulācija nenozīmē tikai emociju izpausmju apspiešanu.
Emociju izpausmju apspiešana ir “dārgs” emociju regulācijas paņēmiens. Emociju izpausmju apvaldīšana prasa daudz garīga spēka, pašregulācijas, tāpēc spējas regulēt sevi samazinās, tiek izsmeltas, savaldīties kļūst arvien grūtāk. Tajā pat laikā emociju fizioloģiskie procesi, piemēram, asinsspiediens, kļūst intensīvāki- iekšējā spriedze pieaug. Ja esam veiksmīgi apvaldījuši emocijas darbā, ir lielāka iespēja zaudēt savaldīšanos pat par sīkumiem mājās. Turklāt tas attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem. “Bērnu dārzā viņa ir īsts eņģelītis, bet atnākot mājas trako par katru sīkumu.” Viens no iemesliem var būt pašregulācijas resursu izsīkšana.
Ja izmantojam emociju apspiešanu kā galveno emociju regulācijas paņēmienu, tas mūs iztukšo un ir lielāka iespēja “norauties”, uzsprāgt dusmu brīdī vai apēst skumjas kūkās.
Emociju apspiešana ir īpaši dārga, ja to izmantojam, lai cīnītos ar trauksmes vai depresijas simptomiem. Jo vairāk mēģinām slēpt, apspiest bailes, trauksmi, skumjas, jo intensīvāka kļūst pieredze un lielāka bezspēcības un bezcerības sajūta. Tāpēc emociju regulācijas prasmju uzlabošana ir būtiska terapijas sastāvdaļa.
Efektīvāki emociju regulācijas paņēmieni sakņojas prasmē apzināties, ko es jūtu, par kādām manām vajadzībām liecina manas emocijas. Tātad nevis apspiest, bet skaidrāk sadzirdēt emociju valodu, spēt saturēt emocijas pietiekami ilgi, lai apmierinātu šo vajadzību vislabākā veidā.
Jo labāk mēs apzināmies un saprotam savu emociju valodu, jo lielākas iespējas apzināti regulēt emocijas un izvairīties no emociju eksplozijas, apslāpēšanas vai iestrēgšanas tajās. Cieņa un ieklausīšanās savās emocijās, palīdz pamanīt un rīkoties savlaicīgi, pirms emocijas samilzušas un izlaužas ar pārmērīgu, impulsīvu rīcību.
Nerēķinoties ar savām emocijām, neieklausoties tajās, mēs nemazinām emociju ietekmi uz savu domāšanu un rīcību, bet gan mazinām savas iespējas tās elastīgi regulēt un piemēroti rīkoties. Tad var būt, ka vientulības sajūtu un skumjas remdējam ar saldumiem vai stundām ilgu sērfošanu internetā vai sociālos tīklos, kas sniedz tikai īslaicīgu mierinājumu, bet nenovērš neapmierinātības cēloni. Arī pašagresija- fizisku sāpju nodarīšana, lai mazinātu emocionālās sāpēs ir viens no destruktīviem emociju regulācijas paņēmieniem.
Ko darīt tad, ja vajadzību nevar apmierināt? Arī tad apzināta emociju regulācija var palīdzēt izvēlēties un attīstīt emociju regulācijas ieradumus, kas ilgtermiņā palīdz justies labāk. Piemēram, skumjas mazināt ar fiziskām aktivitātēm, sarunu ar draugiem, radošām aktivitātēm, nevis paizolēšanos un neveselīgiem ieradumiem, kas liek justies vēl sliktāk.
