Kā attīstās emociju regulācijas prasmes?

Lai attīstītu emociju regulāciju nepieciešami divi priekšnosacījumi- pietiekami nobrieduši smadzeņu centri, kas atbild par pašregulāciju un pozitīvs piemērs un atbalsts laikā, kamēr notiek attīstība. Smadzeņu centri, kas atbild par spēju regulēt sevi, tajā skaitā emocijas, nobriest visilgāk, līdz pat jauna pieaugušā vecumam. Savukārt emociju regulācijas prasmes var turpināt attīstīt līdz pat vecumdienām.

Cilvēkam piemīt potenciāls attīstīt pašregulācijas spējas, bet pieredze nosaka kādas tās būs.

Ja pret mūsu emocionālo pasauli pieaugušie izturējās ar cieņu, palīdzēja tikt skaidrībā un apmierināt savas vajadzības pieņemamā veidā, tad visticamāk jūtamies droši par savām spējām regulēt emocijas arī pieaugušo vecumā. Tomēr nereti vecāki jūtas bezspēcīgi bērna emociju priekšā, nezinot labāku veidu kā iegrožot bērniem dabiskos emociju izvirdumus, kā sodīšana, kaunināšana, pārmešana. Ja vecāki pārlieku koncentrējas uz bērna uzvedības, emociju izpausmju kontroli, bērnam ir mazāk iespēju vērst skatienu iekšup- iepazīt emociju valodu, attīstīt apzinātību un spēju “saturēt” emocijas, kas ir nepieciešams elastīgai emociju regulācijai.

Grūtības ar emociju regulāciju var būt arī viena no UDHS pazīmēm gan bērnu, gan pieaugušo vecumā vai sekas traumatisku notikumu pieredzei.

Pamats emociju regulācijai tiek ielikts bērnībā, tomēr ar apzinātu piepūli tās var pilnveidot arī pieaugušo vecumā. Tiesa, lai mainītu ierastos reaģēšanas veidus ar zināšanu, kā vajadzētu, nebūs līdzēts. Jāapbruņojas ar pacietību, zināšanām un atbalstu. Dažādas emocionālā intelekta skolas piedāvā pārbaudītas metodes, kā sev palīdzēt mainīt emociju regulācijas ieradumus un attīstīt emocionālo inteliģenci. Tās ietver gan apzinātības vingrinājumus, gan eksperimentēšanu ar dažādām metodēm, pamazām kļūstot arvien apzinātākiem un elastīgiem.

Laba emociju regulācija palīdz būt veiksmīgākiem gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē.

Tās paver iespējas lielākā mērā piedalīties savas labsajūtas veidošanā, biežāk izbaudīt emociju sniegto spēku un gudrību, nevis graujošu izlaušanos.

Kristīne Dūdiņa,

Veselības centra Vivendi klīniskā psiholoģe un emociju regulācijas apmācību vadītāja