Stāsts par to, ka dzīve nav tikai melna vai balta, katras grūtības mums spēj dot lielus ieguvumus.
Meita atnāca pie tēva un teica:
-Tēvs, es esmu nogurusi. Man ir tik grūta dzīve, es pārdzīvoju tādas grūtības un problēmas. Es gluži peldu pret straumi. Man vairs nav spēka. Ko man darīt?
Atbildes vietā tēvs uzlika vārīties trīs vienādus katlus ar ūdeni. Vienā iemeta burkānu, otrā – olu. Trešajā iebēra maltu kafiju. Pēc neilga brīža viņš izņēma no ūdens burkānu un olu un ielēja krūzē kafiju.
-Kas izmainījās? – viņš jautāja savai meitai.
-Burkāns ar olu izvārījās, bet kafija ūdenī izšķīda, – teica viņa.
-Nē, dārgā meit, tas ir tikai vispusīgs skatījums uz lietām, tēvs skaidroja.
– Paskaties! Cietais burkāns, pabijis verdošā ūdeni, kļuva mīksts un piekāpīgs. Trauslā ola kļuva cieta. Tie tikai mainīja savu struktūru, iedarbojoties vienādi ārējiem, nelabvēlīgiem apstākļiem. Tā ir arī ar cilvēkiem – ārēji stipri var padoties un kļūt vāji, kur ārēji trausli un maigi kļūst stipri.
-Bet kas ir ar kafiju? – viņa jautāja.
-O, tas ir pats interesantākais! Kafija izšķīda jaunajā, draudošajā vidē un mainīja to – pārvēršot ūdeni par burvīgu un aromātisku dzērienu. Ir Īpaši cilvēki, kas neizmainās apstākļu ietekmē – viņi maina pašus apstākļus un pārvērš tos pavisam jaunās, lieliskās iespējās, no kā iegūt labumu un zināšanas.
