Piedāvājam noskatīties unikālus video materiālus no Barikādēm. Šajā video redzams 1991.gada 21.janvāris
Ja video redzi sevi vai kādu sev pazīstamu personu, tad, lūdzu, komentārā uzraksti video redzamās personas vārdu uzvārdu un laiku video, kad minētā persona ir redzama! Šie video vēl nekur iepriekš nav publicēti.
Vēl video atradīsi zem raksta – Barikāžu pirmā diena 13.01.1991. Pulcēšanās krastmalā un Doma laukumā, Barikāžu nakts no 13.01.1991. uz 14.01.1991. un Barikādes no 15.01.1991. uz 16.01.1991. Doma laukums, Saeima, Televīzija, TV tornis.
Video
1991. gada janvāra Barikādes bija process, kad desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju laika posmā no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim Rīgā un citviet cēla un sargāja improvizētas barikādes, lai nepieļautu Latvijas neatkarības atjaunošanas pretinieku – padomju karaspēka, Rīgas OMON īpašo uzdevumu vienības u.c. spēku – mēģinājumu ar vardarbību atjaunot padomju varu Latvijā, ieņemot valsts pārvaldes institūciju ēkas Rīgā. Daži vēsturnieki par barikāžu laiku sauc visu periodu no janvāra līdz pat augustam, kad tika atjaunota pilna Latvijas neatkarība, jo tikai tad uzceltās barikādes sāka jaukt nost.
Barikāžu celtniecības nepieciešamību pašā Rīgas sirdī izraisīja neilgi pirms tam 1991. gada 13. janvāra agrā rītā notikušais padomju karaspēka uzbrukums televīzijas tornim Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kuru aizstāvēja tūkstošiem neapbruņotu cilvēku. Padomju karaspēks, kura uzdevums bija ar varu sagraut atjaunotās Lietuvas Republikas neatkarību, mēģināja triecienā ieņemt televīzijas torni, kā rezultātā karavīri atklāja uguni uz pūli, savukārt tanki sabrauca vairākus torņa aizstāvjus, kopumā nogalinot 14 un ievainojot vairāk nekā 100 cilvēkus.[1] Šis noziegums ļāva noprast, kā Maskava plāno sagraut neatkarības kustību arī Latvijā, kā rezultātā 13. janvāra dienā Rīgā Krastmalā Latvijas Tautas Fronte (LTF) rīkoja Vislatvijas protesta akciju, kurā piedalījās vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku. Akcijas laikā Latvijas Republikas Augstākās padomes (LR AP) priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns teica radio uzrunu, kurā aicināja tautu aizstāvēt stratēģiskos Latvijas Republikas objektus Rīgā, pēc kā sākās barikāžu celtniecība Vecrīgā un citviet pilsētā.[2]
Barikāžu laikā Rīgas OMON speciālo uzdevumu vienība un citi bruņoti propadomiski formējumi veica vairākas provokācijas un uzbrukumus barikāžu aizstāvjiem un valsts institūcijām, līdz 1991. gada 20. janvāra naktī omonieši, kopā ar kādu citu Maskavas sūtītu spēku, no Bastejkalna puses uzbruka LR Iekšlietu ministrijai Raiņa bulvārī 6, kuru aizstāvēja Bauskas miliči (toreizējais apzīmējums policistiem). Haotiskajā uzbrukumā gāja bojā un tika ievainoti ne tikai ministrijas aizstāvji, bet omoniešu un nezināmā spēka lodes ķēra arī civiliedzīvotājus, kas atradās Bastejkalnā. Uzbrukumā gāja bojā miliči Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomonovičs, skolnieks Edijs Riekstiņš un slavenais kinooperators Andris Slapiņš, kas tobrīd filmēja notiekošo, savukārt februārī no smagiem ievainojumiem mira operators Gvido Zvaigzne.[3]
Pēc uzbrukuma un omoniešu negaidītās aizbraukšanas ievainotie tika aizvesti uz Paula Stradiņa un Rīgas 1. klīnisko slimnīcu[4], prom aizvedot arī kritušos. LR Augstākās Padomes kritušo un ievainoto ziņojumu saturs rāda, ka sākumā nevienam nav bijis skaidrs, kas ir bijuši nogalinātie, vienīgo atpazīstot Andri Slapiņu, kura vārds parādās jau pirmajos sarakstos. Tomēr, pat nezinot visu ievainoto un bojāgājušo vārdus, LR Augstākā Padome izrādīja upuriem godu, 21. janvāra sēdes sākumā ievērojot klusuma brīdi.
Pārskats
00:00 Saeima 21. janvāris.
Kad no Latvijas rajoniem ieradās ar ieročiem bruņota milicija, nācu pie slēdziena, ka no ieroču pielietošanas mums neizvairīties. Nolēmu, ka Augstākās Padomes pagalmā jāierīko no smilšu maisiem ugunspunkti ar šaujamlūkām. Abu parlamenta ēku pirmajos stāvos logi jānodrošina ar smilšu maisiem. Man piekrita O. Kostanda. Pēc viņa iniciatīvas tika atvesti lietoti miltu maisi un vairākas mašīnas ar smiltīm. Vienu ugunspunktu ierīkojām pie Augstākās Padomes komisijas ēkas pēdējā loga tā, lai vajadzības gadījumā varētu šaut gar parlamenta nama labām sienām un arī pa logu atiet ēkā. Otrs ugunspunkts tika ierīkots pie parlamenta ēkas stūra, trešais pie Sv. Jēkaba katedrāles aizmugures durvīm, lai šāvēji varētu atiet caur baznīcu uz tās galveno ieeju
25.janvāris 1991.gads
1:33 Atvadīšanās LU Aulā
Plkst.10.00 no LU ēkas izvadīti tika trīs 20.janvāra omon nošautie upuri – 41 gadus vecais režisors un operators Andris Slapiņš, 27 gadus vecais LR Iekšlietu ministrijas (IeM) milicijas leitnants Sergejs Konoņenko un 18 gadus vecais Rīgas 65. vidusskolas skolnieks Edijs Riekstiņš. Ceturto – 31 gadu veco LR IeM Rīgas Proletāriešu rajona (tagad Vidzemes priekšpilsētas) milici Vladimiru Gomanoviču – pēc ģimenes lūguma aizveda apbedīšanai uz dzimtas kapiem Baltkrievijā.
Pulksten 13.00 sākās zārku nešana uz Brīvības pieminekli
6:42 Pie Brīvības pieminekļa, LU
13.30 sākās piemiņas mītiņš pie Brīvības pieminekļa
9:20 Kronvalda parks
10:17 Bēru gājiens Pēc uzrunām zārki tika ievietoti transporta mašīnās/katafalkos un vesti uz Otrajiem Meža kapiem.
13:28 Kapsētā
17:51 Pie Brīvības pieminekļa
5.februāris 1991.gads
18:56 Atvadīšanās baznīcā Gvido Zvaigzne
24:09 Bēru gājiens
Vēl par šo tēmu:
