Pavasaris – mīlestības un iemīlēšanās laiks… Garām iet mīļi pārīši, sadevušies rokās. Viņu acis aizmiglo rozā mīlestības plīvurs, un tie tiecas viens pie otra. Tā ir nepārprotama vēlme būt blakus, pieskarties, apskaut un skūpstīt vienam otru. Viņos ir mīlestība!
Kādam šī mīlestība ir pati pirmā, kurā vēl īsti nav zināms, kā tas ir un kas tas ir, kurā ir bailes izdarīt lieku kustību vai pateikt lieku vārdu, kurā viss ir pirmo reizi – pirmais skūpsts, pirmās bezmiega naktis, pavadītas galvu reibinošās domās… Kaut gan no mīlestības vienmēr reibst galva, jo nav jau tādas skaidras mīlestības bez jūtām, emocijām, domām, vēlmes būt līdzās, just un pieskarties otram cilvēkam, vai vismaz domāt par viņu…
Kādam šī mīlestība ir ilgi gaidīta. Cik gan daudz ir tādu meiteņu, kas sākumā gaida atjājam savu ideālo princi baltā zirgā, bet vēlāk jau viņām vienalga, uz kāda zirga tas jāj, lai tikai beidzot ierodas. Vai vientuļi vīrieši, kuri pāršķiro meiteines kā ābolus grozā, lai atrastu to īsto, kas būtu vienlaikus gan skaista, gan gudra, gan lieliski gatavotu, kas gultā būtu īsta tīģeriene un ar bērniem maiga un mīļa, turklāt vēl arī naudu pelnītu… jūs droši vien saprotat, par ko es runāju!
Visi gaida mīlestību, lai no visas sirds mestos tajā ar galvu iekšā.
Bet kādam šī mīlestība ir jauna iespēja. Tad, kad agrāk jau ir mīlēts, bet līdz galam nav sanācis, kad ir pieredzēts, ka mīlestība arī ļoti sāp. Kad iepriekšējā mīlestība ir izdzisusi, bet sirdij apkārt ir uzceltas betona sienas un piekarinātas drošas atslēgas. Kad ir stingri nolemts otreiz nekad vairs tajā lauciņā kāju nespert, atnāk viņa – jaunā, neaicinātā mīlestība… Tā ir ļoti piesardzīga mīlestība… Ja nu atkal sāpēs? Ja nu atkal nāksies vilties? Tomēr pamazām, īpaši naktīs, galvā sāk zagties uzstājīgas domas, sirds sāk sisties straujāk, iedomājoties par šo mīlestību. Atliek vien šai mīlestībai piezvanīt, atrakstīt, atnākt, kur nu vēl apskaut vai noskūpstīt, un pār ādu jau skrien skudriņas… Un tu pazaudē galvu!
Ikviens gaida mīlestību, ikviens alkst pēc mīlestības… Tomēr, metoties ar galvu iekšā šajā skaistajā bezdibenī, vienalga, pirmo reizi vai otro, atcerieties – cik ļoti mīlestība spēj būt salda, tikpat ļoti tā spēj nodarīt arī sāpes… Bet vienalga ir vērts ienirt mīlestības apskāvienos gan pirmajā reizē, gan otrajā, gan arī piektajā…
Love is in the air…
