Pāris dienas atpakaļ saņēmu zvanu no kāda laba drauga, viņš esot atradis jaunu darbu, kas saistīts ar aptaujām, to izveidošanu un apkalpošanu. Vārds pa vārdam, līdz nonācām pie vienas no viņa aptaujām un jautājuma, vai es zinu, kura banka pārvalda manu pensiju un vai manis izvēlētā ieguldījumu stratēģija darbojas pietiekami veiksmīgi. Pārdomāju drauga jautāto un nonācu pie atziņas, ka man ir samērā maz nojautas par to, kas notiek ar manu pensiju, cik lielā apmērā tā uzkrāta un cik veiksmīgi darbojas manis izvēlētā stratēģija.
Šķita, ka esmu kaut ko palaidis garām vai neesmu pievērsis pietiekami lielu uzmanību sarunai, kas notika starp mani un bankas darbinieci kādā jaukā, lietainā vasaras pēcpusdienā, kad devos uz bankas filiāli, lai saņemtu jaunu maksājumu karti. Atceros, ka pirmais iespaids par bankas darbinieci manī raisīja uzticību bankai un kalpoja par iemeslu mūsu nākamajai sarunai par manu 2.līmeņa pensiju kapitālu. Saruna neizvērtās pārāk gara, jo laipnā bankas darbiniece mani iepazīstināja ar pārskatu par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem un šajā tabulā man piedāvātais ieguldījumu plāns izskatījās visstabilāk un ieguldīšanas politika šķita ļoti pieņemama. Kopš šis sarunas ir pagājuši vairāki gadi un man nebija ne jausmas, vai laipnā bankas darbiniece man godprātīgi ieteica viņasprāt labāko variantu vai vienkārši lobēja banku. Tagad man tas ir skaidrs, jo iepriekš minētais draugs, kurš ir aizņemts, aptaujājot respondendentus, ieteica manu neziņu kliedēt ar kāda bloga palīdzību. Lūk saite, kas apstiprināja, ka mans konservatīvais ieguldījumu plāns joprojām ir labākā izvēle.
Foto: Pēteris Čivlis.
