Sveikas, kā ir ar jūsu dzīvēm? vai dzīvojat pēc savas izdarītā izvēles, vai arī katru dienu no dotā izvēlaties labāko? mani mūždien šis jautājums ir nodarbinājuis un nu jūtos kā krustcelēs! Mācos ārzemēs, svešvalodā un ir sasodīti grūti, nav pārliecības vai izdosies nokārtot. Studēju to, kas sirdij ir ļoti tuvs un nedomāju par nākotnes super labi atmaksāto profesiju, bet neko citu negribas studēt, jo šis ir tas, kas mani tiešām interesē. Studēju ārzemēs, jo šeit varu pati sevi finansēt. Tagad sāku domāt, ko darīšu, ja gads beigsies nesekmīgi. Ko darīšu nākmgad? Atgriesties Latvijā un? Uzsākt šeit studijas? Par kādu naudu? Kredītu? Bet vai būtu prātīgi ņemt kredītu studijām, kas ir sirdij, bet ne profesijai? Meklēt darbu un sākt strādāt? Bet gribas kādu papīru un gribas turpināt studēt. Doties ceļojumā un izvēdināt galvu, rast atbildes? Un ja nu neatrodas tās atbildes? Meklēt un apgūt kādu arodu? Domāt ir jāsāk tagad, jo mainot kaut ko, ir jāizveido uzrājumi, pieteikumi, termiņi…. Dzīvoju ar dalītām domām- katru dienu ceru, ak viss būs labi un es visu nokārtošu, bet paralēli mēģinu kārtot visus papīru, ja nu nesanāk. Bet es nemāku īsti šitā, visi sak, ka šādi vajag, bet nemāku bez emocijām, man ir sajūta, ka ir jāizvēlas un jāiet uz simts procentiem, bet ja izvēlos mācības un ieguldu sevi uz simts, bet beigās nekas nesanāk, tad nekas nebūs sagatavots. Un studijas tagad pamest neesmu gatava! Vēlos atkal būt bērns bez atbildības un nākotnes bailēm par pareizo izvēli. Brīžam atslāpstu un domāju, kā bšu tā bšu, bet tad pēc laiakm mani tirda doma, ka- bet vai es tie”sam dzīvoju pēc savas izvēles, ne tikai pēc plūsmas, un kur es būtu,ja izdarītu savas izvēles!??
