Protams, vienotas shēmas ceļam uz laimi nav. Nekad neesmu ticējusi grāmatām, kas šaurā virzienā māca kā kļūt laimīgam, bezrūpīgam un dzīvi mīlošam, jo tas taču ir tik subjektīvi! Ja vienu visvairāk iepriecina paaugstinājums darbā, tad citam vislielāko laimi radīs jaunas receptes apgūšana vai mīļotā cilvēka iepriecināšana. Protams, mazos elementus, kurus savienojot kopā rodas emocionālais stāvoklis "laime" mēs izvēlamies paši un vajag gadus, lai saprastu, kas ir šīs mazās lietiņas, kuras dzīvi padara par baudu 24/7.
Viena no retajām lietām, kuru atceros no psiholoģijas lekcijām, bija teorija par to, ka katram cilvēkam ir savs mugurkauls. Mugurkauls nevis anatomiskā vai stingra rakstura izpratnē, bet vairāk kā cilvēka būtība. Tā ir kāda lieta, kas katram cilvēkam ir ļoti nozīmīga un vijās cauri visai viņa dzīvei, par kuru viņš iededzas, krīt un ceļas. Vienam tā var būt matemātika, citam sports, vēl kādam ģimene, gleznošana vai citam ēst gatavošana. Man paveicies, jo savu "mugurkaulu" esmu atradusi – tas ir jāšanas sports. Biju paņēmusi ilgu pauzi no treniņiem, kuras laikā nevarēju saprast – it kā viss ir labi, viss notiek, dzīve ir svētki, bet kaut kā pamatīgi pietrūkst. Tikai Cosmo fotosesijas laikā, kas bija par un ap zirgiem un jāšanas sportu (satriecošo rezultātu varēsi apskatīt Cosmopolitan maija numurā), sapratu, ka viss – bez sava "mugurkaula" es vairs nevaru dzīvot. Protams, varu taupīt laiku, naudu un enerģiju, virzot to citā, šķietami lietderīgākā virzienā, bet vai tādējādi kļūstu laimīgāka? Dzīve ir tikai viena un ja mēs darīsim tikai to, ko vajag un kas ir nepieciešams, labāk nepaliks. Šķiet, ka savu perfekto shēmu vismaz daļēji esmu atradusi – ģimene, kura mani mīl, lieliski draugi, darbs, uz kuru eju ar prieku un treniņi, pēc kuriem esmu vai debesīs. Novēlu arī tev sagaidīt vasaru smaidošai un laimīgai, un atceries – nebaidies no pārmaiņām, grūtībām un šķēršļiem, atver acis un ņem visu, ko pasaule tev sniedz!
