Esmu viena no tām, kura iepērkas garastāvokļa vadīta. Vakar, pēc nakts, kuru pavadīju rūpējoties par slimo suni, nopirku divus krekliņus, bez kuriem mierīgi varētu iztikt. Šodien tiešām nesaprotu, kāpēc man tos vajadzēja.
Savukārt pagājušajā nedēļā, kuru pavadīju Minhenē, lai novērtētu pasaulē smukāko dibenu konkursu, kuru rīkoja apakšveļas līnija Sloggi, un MTV Eiropas balvu pasniegšanu (par to visu varēsi lasīt decembra Cosmo), tik ļoti biju sajūsmā par tur sastaptajiem cilvēkiem un notikumiem man visapkārt, ka, staigājot pa daudzajiem veikaliem, acīs nekrita pilnīgi nekas. Tad, kad ir ļoti labi, man vienkārši neko nevajag.
Kaut kur lasīju, ka mūsdienu sievietei iepirkšanās ir izvērtusies par savdabīgu relaksācijas veidu. Pērk, pērk un tikai mājās pie spoguļa secina, ka iegādātā lieta ir absolūti nevajadzīga. Zinātnieki tam ir raduši savu skaidrojumu, proti, iepirkšanās laikā mūsu organismā izdaloties laimes hormons endorfīns, kas rada labsajūtu arī alkohola un narkotisko vielu lietošanas iespaidā. Tieši tāpēc psihologi iesaka neaizrauties ar pastāvīgu bodīšu ķemmēšanu, jo pārmērības var izraisīt atkarību. Zinātnieki jau esot novērojuši, ka īpaši labi situētas sievietes nespēj tukšām rokām iziet no iepirkumu centra. Taču, ko citu iesākt, ja tas ir viens no vieglākajiem veidiem kā vismaz uz mirkli var sajusties labāk?
