Brīvdienās vēl bez laiskošanās šupuļtīklā un puķu dobju ravēšanas paspēju izpētīt TV kanālu piedāvājumus. Un tad nu sadusmojos ne pa jokam. Par mahinācijām, kas tur tiek veiktas.
Tā kā tikai nesen sev atklāju krievu humora šovu Greizie spoguļi un man tas tiešām patīk, tad vairāk uzmanības pievērsu Krievijas telekanāliem. Patiesībā Viasat piedāvājums jau gandrīz no tiem vien arī sastāv. Cenšoties desmitos kanālu atrast savu iecienīto humora šovu, nonācu pie secinājuma, ka Krievijas televīziju saturs balstās uz trim "vaļiem":
1)humora šoviem,
2)dokumentālām un mākslas filmām par karu
un
3)plastikas ķirurgu uzlaboto popzvaigžņu koncertiem (ar Filipu Kirkorovu priekšgalā).
Viss, kas nepieciešams, lai gan savas valsts iedzīvotājiem, gan kaimiņiem uzburtu ainu, ka Krievija zeļ un plaukst. Dzīvo mūžīgā līksmē un priekos. It kā ir sasniegumi karā, spoži tērpi un sapucēti cilvēki uz skatuves, kā arī māka pasmieties par sevi. Taču, manuprāt, tas viss sevī slēpj ko dziļāku.
Iedomājies, vai cilvēkam Krievijas laukos, kuram alga ir niecīga vai darba vispār nav, skatoties šādu mākslīgi radīto pasauli, pat citu realitāti, radīsies jautājumi par to, kāpēc viņa bērniem nav ko ēst vai ciematā valda alkoholisms? Nē, jo, smejoties par humora šovu jokiem, birdinot asaras pie filmām par 2. pasaules karu un dziedot līdzi Filipam, viņš aizmirst, kādā ellē reāli dzīvo. Ekrāns taču rāda spožu un varenu pasauli, kurai it kā pieder arī viņš. Propaganda – vienā vārdā sakot.