01.04.09. Šodien, pieceļoties, biju apņēmusies dienu pavadīt, rakstot kursa darbu. Atvēru aizkarus savā mūžam, pēc istabas biedreņu steidzīgās došanās ikdienas gaitās, nekārtīgajā kopmītņu istabiņā un tiem cauri izlauzās nebēdnīgie saules stari! Kopš mans vīrietis vairs nav Latvijā, biju iedomājusies, ka būs vieglāk vismaz mācībām koncentrēties. Kā nekā tikai pāris dienas līdz lielā darba nodošanai un vēl pāris astītes jāpievelk arī mazajiem darbiņiem. Tā nu izgāju uzvilkt rīta pīpīti un, neskatoties uz aso vēju, diena tiešām bija skaista. Pārāk skaista kursa darbam, pie sevis nodomāju, ka vēlāk, kad saulīte nozudīs aiz mākoņiem, ķeršos tam klāt! Ienākot istabiņā nebēdnīgi puteklīši rotaļājās saules staros, tādēļ nolēmu, ka jāievieš nedaudz savas kārtības (par cik, es esmu vienīgā, kas kārto mūsu istabiņu) un ķēros klāt. Protams, rezultāts manām acīm bija patīkams. 🙂 Vismaz viens labs darbiņš padarīts, nodomāju. Piesēdos pie sava mazulīša (portatīvā datora) un noskatījos pāris "Desperate housewives" sērijas, kad manam maziņajam nojuka disku lasītājs. :%27-( .. Vispār šobrīd ļoti uz sevi dusmojos, jo tā vietā, lai rakstītu kursa darbu nodevos šādām ikdienas nodarbēm. Nokaunos. 😎 ..
