Viss taču bija ideāli vakardien… mums ir atvaļinājums, tāpēc izgulējāmies, pēc tam devāmies katrs savās gaitās, jo man dikti vajadzēja aizskriet uz darbu un tā kā laiks nelutina ar saulīti, bet drīz jābrauc uz draudzenes kāzām, aizgāju pasauļoties u solāriju..pēc tam nopirku skaistus, īsus svārciņus un devos atpakaļ mājās…. Tad zvanija Viņš un teica, ka vakarā būs ciemiņš – draugs. par to es nepārdzīvoju, jo tas ir viens no retajiem viņa draugiem, ar kuru ir izdevies sadraudzēties 🙂 vakariņš izdevies – džeki bauda aliņu, es – Martini.. vnk superjauki pavadīts vakars!!! Puiši sagribēja iet uz klubiem.. es jau biju nogurusi, tāpēc savam dārgajam teicu – lai iet, ja ir pārliecināts, ka neko nesadarīs.. viņš esot.. apsolīja, ka būs mājās vēlākais divos (jo šim rītam mums bija plāni)..un es vnk aizgāju čučēt.. manī bija tāds patīkams miers, pilnīgi nekādu dusmu vai tamlīdzīgu sliktu sajūtu.. aizmigu ap vieniem, jo neesmu pieradusi gulēt viena :s pamodos no tā, ka vinš slēdz vaļā durvis… paskatos telefonā – pulkstens puspieci 🙁 pacēlu galvu, lai pajautātu, kāpēc viņš pārrodas puspiecos, nevis tā, kā bijām sarunājuši, viņš atbildēja – ka viņam tāpat neesot bijis ko zaudēt un jau izejot ārā pa durvīm viņš esot sapratis, ka būs sūdi.. un tam, ka es viņam vnk vienu reizi uzticējos, jo likās – esam vienojušies – tam viņš nespēja ticēt… protams, bija vēl teksti par to, ka ienīstu visus viņa draugus, viņa ģimeni, ka vēlos nogalināt visus cilvēkus, viņu ieskaitot – pie tam miegā pārgriežot rīkli… un ne tas vien no viņa man bija jādzird tikai tāpēc, ka atļāvos pajautāt, kāpēc ar mani nerēķinās 🙁 sakravāju mantas, bet neaizgāju..nezinu, kā dzīvotu pēc tam… un ir dusmas, ka viņam dzīve vnk ietu savu gaitu – ar vai bez manis.. viņš tāpat ietu uz darbu, tāpat tusētos, tāpat celtos, ietu gulēt..un piedevām vēl būtu apmierināts ar savu dzīvi… tāda būtu atšķirība starp mūsu dzīvēm pēc šīm attiecībām… ..un tas viss tikai tāpēc, ka vienu reizi centos būt saprotoša.. :-/ bija vnk ļoti, ļoti žēl
