Šorīt mazliet iedesmojos no vienas meitenes bloga. Viņa raksta, ka velas sevi pilnveidot cik vien var! Un, ja… Tā laikam vajadzētu rīkoties katrai no mums. Tikai, manuprāt, vārds pilnveidot katrai izsaka kaut ko citu. Piemēram, cits, lai pilnveidotos velās iemācīties spēlēt chellu, savukārt cits lasa chupām grāmatas. Vislabākais variants laikam ir no visa pa bišķiņam. Lasīt grāmatas, tikties ar cilvēkiem, kopt sevi, sportot (tas laikam būtu mans vājais posms), mācīties daudz jauna utt. Vispār man liekas, ka savā ziņā viss ko mēs darām ir tāda kā pilnveidošana. Arī skatoties ziepenes mēs vērojam cilvēku savstarpējās attiecības un tā tālāk. 🙂 Grāmatas es allaž esmu lasījusi daudz un dikti. Tomēr pēdējos gados ļoti daudz laika aizņem mācības un citas lieta, ka grāmatām atliek daudz mazāk laika. Tomēr ar mani ir tā: kad pieķeros grāmatai un tā ielasās, es varu lasīt gandrīz jeb kur, tramvajā, autobusā, pieturā.. 😀 Tāāa, tomēr tas tacu nevar būt vienīgais veids, kā sevi padarīt par kolorītu personību! Ir vēl daudz un dažādi veidi un, man liekas, ka daļu no tiek es vēl neesmu atklājusi. 😎 Tāpēc viss vēl priekšā. 😛 Ar gatavošanu vienmēr esmu bijusi uz JŪS, tāpēc pēdējais laiks iepazīties līdz TU! It īpaši, ja mīļotais vīrietis ir gatavošanas virtuozs! AAaa, vēl atcerējos! Kādreiz lasīju interviju ar Alda Ozola , nu jau bijušo, mīļoto sievieti Valēriju Pugachovu. Un man prātā iekrita tāda frāze: "Es katru dienu cenšos sevi pilnveidot un visādi citādi padarīt sevi lābāku, lai būtu savam vītietim vislābākā!" Man tas ir tāds dzinulis uz priekšu! Es nekad neesmu bijusi no tām, kas uzskata, ka vīrietim ir jāiztop utt. un vispār jādzīvo zem vīrieša tupeles. Un tomēr tas ir apsveicami, ka sieviete savam vīrietim ir vislabākā, visgudrākā, visskaistākā utt. (l)
