Tas ir tik stulibi!! Bet tā ir balta patiesība. Piedzīvoju dzīvē tādu mirkli, kad nesapratu kāpēc (tagad jau bijušais)Y puisis turējējās pie manis kā sūds pie rata. Atbilde ir ļoti vienkārša- jo es izturējos pret vinu ļoti vēsi. Laikam viņam patik šāda sajūta, ka varu vinu pazemot un nolikt pie vietas kā tādu mazo ezīti.Es pret šo cilvēku ļoti reti izrādīju kādas maigas jūtas. Mēs kopā bijām pusotru gadu, bet tad es vairs nespēju izturēt vina dīvainos izgājienus un greizsirdības izvirdumus. Bet visu šo laiku vinš arī bija tik labs un gādīgs pret mani un manu ģimeni.Tas gan nebija iemesls mūsu ilgstošajām attiecībām, jo es vienmēr teikšu ka es neesmu materiāliste un man vīrietis nav vajadzīgs naudas pēc. Man vienkārši bija viņu žēl pamest, jo katru reizi kad mes strīdējāmies, vins sāka raudat par to, ka nevēlas mani pazaudēt, jo stripri mani mīlot. Bet tagad pēc pus gada brīvības esmu satikusi X, kas tik tiešām ir jauks un man nozīmē ko vairak nekā tikai draugu. Iepriekšējajās attiecības tas bija tikai žēlums sāpināt otru. Bet tagad tiešām ir pavisam savādāk. Šķiet ka pazīstu vinu veselu mūžību, kaut gan esmu ar viņu kopā tikai 4 mēnešus. Bet tomēr ir kāds bet… Vins ir pret mani ļoti mīļš un tiešām prot pateikt īstos vārdus- lai mana sirds no laimes ietrīsētos un es nodomātu, ka vēlos ar šādu cilvēku pavadīt visu savu mužu, bet dažkārt man liekas ka viņš ir pret mani vienaldzīgs. Un tāpēc es nemaz nesaprotu ko šis cilvēkos domā. Un es tādēļ- visbeidzot- nonāku pie secinājuma, ka manu jūtu izpaušana viņu atbaida, nevis kā bija ar iepriekšējo puisi. Tas ir tik ļoti dīvaini,. bet man tagad šķiet, ka dzīve izspelē ar mani kādu joku, jo tagad šķiet, ka viņš ir tik vēss cik es izturējos pret Y puisi, pret mani tagad izturas X. Bet es cenšos pret X izturēties ar tādu mīlestību kā vēl nekad. Izlēmu izpaust savas domas, jo jaunajā Cosmopolitam izdevumā bija tieši franču literāra Nikolā Šamfora teiciens par šo tēmu. (26lpp)
